Līdz šim mēs – neatkarīgie, esam atbalstījuši teju vai visas mediķu arodbiedrības akcijas – gan formālās, gan neformālās. Gan tās, kas izsaka atbalstu savējiem, gan tās, ko vainago streiki un piketi. Ne velti esam «Zelta zīles» ieguvēji – šo mediķu arodbiedrības apbalvojumu kā labākie sadarbības partneri saņēmām vēl 2008. gadā. Tieši tāpēc jutāmies pat tā kā neērti, kad atbalstu šī brīža parakstu vākšanai tomēr strikti atsakām…
Un ne tikai tāpēc, ka akcija ir kādas partijas rosināts pasākums, kam neapšaubāmi ir priekšvēlēšanu aģitācijas smaka un mediķi-vienkāršie, šķiet, tiek tajā izmantoti. Svarīgākais iemesls – nav skaidrs, par ko tad sūdzēsimies un – ko pie atbildības sauksim? Visur piesauktajai Eiropas Komisijai ar tās ieteikumiem taupības režīma sakarā patiesībā nav nekādas daļas par to, kā mēs te, savā valstī, medicīnas aprūpē naudu dalām. Un to, ka pareizi tas nenotiek, jau taču paši zinām… Vai tad nezinām, ka gadus desmit vai vairāk veselības aprūpes sistēma ir bijusi labu labā biznesa vieta un, iespējams, arī dažu partiju barotne. Domājiet, velti mums – valstī, kur pacientiem reizēm patiesībā pietrūkst paša elementārākā un nepieciešamākā – iespējas līdz ārstam nokļūt un kaut jel kādu palīdzību saņemt, ir tik daudz un dažādu būvniecības un rekonstrukciju projektu? Tik daudz dažādu dārgu un superdārgu tehnikas iepirkumu? Jā, jā, teiksiet, to jau atkal Eiropa ar saviem projektiem mudina un pati apmaksā. Ne nu mudina – nekā un arī apmaksā – tikai daļēji. Vienkārši tieši būvniecībā un tehnikas iepirkumos ir vislielākās iespējas "uzvārīties", tas ir – gūt nelegālus, valsti un tās pilsoņus, arī to pašu Eiropu apzogošus ienākumus. Un kur nu vēl stāsts par to, kā dārgās un superdārgās, valsts iegādātās iekārtas pamazām vien Latvijā kļūst tā kā par atsevišķu medicīnas centru un arī mediķu privātās darbības objektu. Un tas, kā tiek veiktas dažādas reorganizācijas un optimizācijas, kas, vēlāk izrādās, atkal izmaksājušas visai apaļas summiņas? Un kur tad vēl visu varenā farmācijas industrija, kas Latvijā jau gadus 20 uzdarbojas īpaši nekaunīgi, ne velti vairums medikamentu, ko iepērkam, ir dārgākie teju vai visā Eiropā…
Par ko tad sūdzēsimies? Par saviem ierēdņiem, kas korumpēties kāri? Par Tautas partiju, kas ilgstoši vadījusi nozari, par tās "uzpirktajiem" mediķiem, kas bijuši pozitīvisma akciju galvenās sejas? Vai tomēr sūdzēsim Eiropas tiesībsargā paši sevi. Par to, ka atmiņa īsa un gadiem par valsts izzagšanu balsojam?!
