Atmiņas mēdz būt mānīgas un varbūt pat kaut kādā mērā izskaistinātas, bet man tās vēstī, ka ap gadsimtu miju Raiņos, tobrīd vēl vidusskolā, ne ģimnāzijā, 12. klasi pabeidzām četras klases jeb aptuveni simtiņš jauniešu. Šī brīža situācija – pat lielākajās novada vidusskolās rādītāji, teiksim tā, pieklājīgi, tomēr pāri trīsciparu skaitlim rāpjas vien, sakaitot visus vidusskolas audzēkņus kopā. Tajā pašā laikā citviet jeb mazākās skolās arī ar to īsti vairs nepietiek. Kāpēc tas tā, gan jau var plaši un izvērsti diskutēt, un atbildes varbūt pat arī ne tik viennozīmīgas, tomēr tas, ko allaž piesauktās un vienlaikus lādētās «excel» tabulas nepārprotami liecina,… – nav bērnu, nu vienkārši nav!
Ievads, protams, kā pārdomas šobrīd ”viskarstākā kartupeļa“ jeb skolu tīkla reformēšanas plānu iespaidā. To pavada sāpīgas diskusijas, skarbu lēmumu solījumi, objektīvi un ne tik pamatoti pārmetumi, kas lido teju visos virzienos. Atsevišķos gadījumos samanāma pat tāda kā samierināšanās, bet tajā pašā laikā arī apņēmība vēl pacīnīties, un, šķiet, ka tā arī varbūt pareizi. Nevar taču skolu tā – ar vieglu roku – vienkārši aizvērt! Taču vai ilgtermiņā un pie aktuālās demogrāfiskās situācijas šī pretošanās, protestēšana ko būtiski mainīs? Lai cik skumji arī nebūtu, tomēr šķiet, ka diezin vai. Vienkārši jau tā sāpīgus lēmumus it kā atliekam uz vēlāku laiku un vēlāku sāpēšanu…
Vēl, protams, ir arī otra iespēja. Ja bērnu nav un nav ne tikai pie mums, bet arī kaimiņos, kur tieši tāpat cenšas šķetināt šo skolu tīkla jautājumu, reālāks risinājums, vismaz attiecībā pret pēkšņu savairošanos, ir tā pati nauda. Pašvaldība lēš, ka būtu nepieciešams aptuveni miljons gadā, lai kādu laiku varētu turpināt tādā pašā garā un nevienu skolu nereorganizēt. Un, visticamāk, tas vismaz jāapsver kā variants, ņemot vērā, ka pērn, esot nu ļoti līdzīgā situācijā un līdzīgas izšķiršanās priekšā, deputāti paši solījās, ka kādu brīdi jautājumu vairs nemocīs – tā teikt, lieki netracinās pedagogus un nemulsinās skolēnu vecākus. Vai tobrīd balsojums bija tiešām argumentēts, pārdomāts, nevis vairāk emocijās un tā sauktajā lokālpatriotismā balstīts, droši apgalvot nevaru, tomēr iespaids – vairāk par labu tieši otrajam variantam. Un savā ziņā pat likumsakarīgi, ka solījumu tomēr nācās lauzt un pie diskusijas par skolām tomēr atgriezties un atgriezties jau daudz nopietnāk.
Miljons eiro! Daudz vai maz? Tas tad arī ir viens no jautājumiem, uz kuru kopīgi jārod atbilde. Subjektīvi – it kā daudz, bet objektīvi, ja aplūko te viena, te otra infrastruktūras objekta būvniecības izmaksas ar tiem pārsimttūkstošiem eiro katram, miljonu varbūt varētu sakasīt pat diezgan raiti. Vēl jo vairāk, ja tas taču paredzēts bērniem! Tomēr, pat ja pašvaldība jeb, precīzāk, deputāti izšķirsies par labu tieši šim variantam, būtu tomēr jāspēj pavisam godīgi atbildēt uz jautājumu, cik ilgi tāda izlīdzēšanās darbosies? Pat valdībai krītot un līdz ar to – finansēšana modeli,… – bērnu nav, vienkārši nav! Un tam, ilgtermiņā domājot, nav ne vienkārša, ne arī visiem tīkama risinājuma…
Kāda jēga uzturēt skolu ar dažiem skolniekiem???
Būtībā jau taisnība – skolu, kurā apkalpojošais sastāvs divreiz pārsniedz audzēkņu skaitu, būtu jāslēdz. Tomēr ir arī cits skatu punkts – ja reiz tur ir kāds cilvēks (kā atceramies progresīvo viedokli, ka ikviens ir svarīgs), tad valsts iekārtai ir jānodrošina saviem pilsoņiem pamatfunkcijas, lai ko tas maksā.
P. S. Saprotu, ka šeit itin drīz nekas vairāk kā poligons nebūs.
Padomju okupācijas vara atstāja Latvijā nedzīstošu demogrāfisko bedri. Tagadējās demogrāfijas un sociāliekonomiskās problēmas ir padomju okupācijas sekas.
Se būdā, mēslēdāj!
Tu saka: 29.01.2024 13:03 Saki to pats sev, padomju okupācijas varas aizstāvi!
Par ko Tukumam satraukums, labas Rīgas skolas rokas stiepiena attālumā.
Neviens ar varu neliek mācīties tuvākajā skolā, kur, iespējams, valda senīli skolotāji.
Izglītības migrācija pastāvējusi kopš senseniem laikiem.
Kaut vai atceramies jaunlatviešus, kuri studēja Tērbatā un Pēterpilī vai Eiropā, kaut to laiku transporta iespējas bija pilnīgi nekādas salīdzinājumā ar šodienu.
Ikvienas apdzīvotās vietas trīs pīlāri: Skola, Kultūras nams, Bibliotēka ir kā ķeblītis uz trīs kājām.
Nav skolu – nav nākotnes, nav nekā … .
Pragmatiski būtu vismaz saglabāt sākumskolu ar PII + 1-4.klase ar skatu uz labāku nākotni – darba vietas, demogrāfija, dzīvojamais fonds. Nekādā gadījumā nenolīdzināt visu līdz zemei.
Atbildīgi vecāki pirms bērna radīšanas padomā par savu dzīvesvietu, kur būs skola, kā tur varēs nokļūt ziemā utt.
Tikai lumpeņiem par visu nospļauties, dzīvo savā mežmalā, pudele sīvā ir, var tusēt ar sev līdzīgiem, bet par bērniem, lai rūpējas valsts, nav mana darīšana, dodiet tik pabalstus.
Būsim godīgi, lielākajai daļai to mazo skolu un to audzēkņiem nav nekādu perspektīvu, jo kādu tehnoloģisko nodrošinājumu un kādus skolotājus tās var piesaistīt.Tās skolas noderīgas tikai pensionētajām skolotājām kā papildus peļņas avots.
2022 saka: 29.01.2024 16:37 GMI pabalsts ir atstrādājams, to pašvaldība tāpat vien nedod. Pat ja esi invalīds, tad to atstrādā kāds radinieks. Vismaz manā pagastā tā bija.
2022 saka: 29.01.2024 16:37 Arī daudzas lielās ģimnāzijas ir vājas uz RTU inženierzinātņu vidusskolas skolēnu fona, kas regulāri piedalās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs Valsts izlasē. Cēsīs abas ģimnāzijas ir vājas, ja man novadā bija godalgotās vietas. Parasts ģimnāzists RTU studē ar grūtībām 20KP apjomā, bet RTU audzēknis pēc individuālā plāna studē 30KP apjomā un vidusskolā ir izgājis vienu fizikas un vienu matemātikas kursu.
Iedzīvotāju skaits strauji samazinās, jo ārpus pilsētām nav pietiekami labas darba vietas, lai cilvēki varētu nodrošināt savu dzīvi. Var jau stāstīt ka nav kas strādā,bet atalgojums ir izdzīvošanas mēģinājums. Sevišķi ja ir bērni, tapēc jau lauki paliek tukši un diemžēl bērnu vecāki izvēlas arī tālāk savus bērnus virzīt uz pilsētas skolām. Nu diez vai var visusskolas veltīt dažiem bērniem, ja trīs līdz seši skolēni ir klasē, tad viņiem tā ir ekskluzīva iespēja privātapmācībai. Pamatskolas gan būtu nepeiciešamas un vietām, bet videnes…nez…
Pie Kandavas vidusskolas visu laiku deg”gaismas pils” milzīgās lampu virtenes,kas par to maksā? Vai pašvaldība, kurai nav naudas skolai, vai vidusskolas avju gans.
Ko jus te kunkstat krievu okupanti, ne jau jus par to maksajiet ne jums to spriest!!!
Čemodans rokas un uz dzimteni
Skolnieciņš saka: 29.01.2024 21:57 Neraksti manā vārdā komentārus. Nekādus.
Njaaaa….
Te vienam izdzimtenim tiešam galvu starp durvim jaiespiež :))))
Kluse dabas kļuda skolnieciņš un nejaucies kad pieaugušie sarunajas.
Es tevi no rita stacija satikšu bus jaiedod vienu taisno lai cieni savus tautiešus aborta atlieka!!!
Ansis saka: 29.01.2024 22:02 Krievu urla to vien māk kā draudēt ar vardarbību. Urlas vieta ir pie parašas kopā ar citiem krievu zekiem = dibenbrāļiem!
Ja nebūtu notikusi padomju okupācija, tad Latvijā būtu Skandināvu valstu cienīgs dzīves līmenis. Arī Baltijā kopumā dzīves līmenis būtu augstāks bez padomju okupācijas. Kad Latvija no krievijas piedzīs reparācijas?
Ja nebutu tads izdzimtenis ka tu tad ari Latviešus pa idiotiem nesauktu!!!
Kaunu traips, aborta atlieka
Ansis saka: 30.01.2024 14:14 Es latviešus nekad par idiotiem neesmu saucis, jo man ir cieņa pret sevi un citiem latviešiem. Par kremļa troļļiem, kuri zog manu segvārdu (pseidonīmu) man atbildība nav jānes. Redz, tu man gribi piedēvēt visādas sliktas lietas, lai tikai demonstrētu savu pārākumu.
Dzimstība rūk visā Eiropā, nevienam neinteresē bērni