Attēlam ir ilustratīva nozīme

Nedaudz par vidi, biznesu un maldināšanu

Katrs no mums vēlas dzīvot pēc iespējas tīrākā vidē, lietot veselībai draudzīgus, dabīgus produktus.  Saprotam arī to, ka mūsu planētas bagātības un iespējas nav neizsmeļamas, ka aizvien vairāk domājam par ilgtspējīgu saimniekošanu. Un šim nolūkam nāksies tērēt ievērojamus resursus un ne jau tikai no kopējā valsts maciņa. Par to jādomā pilnīgi visās ražošanas un arī sadzīves jomās. Un, šķiet, pirmie šai jomā soli spēruši pārtikas izejvielu ražotāji – lauksaimnieki, jo Eiropas Savienības atbalsts jau ar šo gadu tiek piemērots atbilstoši zaļajā kursa mērķu sasniegšanai. Un jārēķinās, ka līdz ar to sagaidāms arī produkcijas sadārdzinājums, ka daudzas lietas ir pētīšanas vērtas un prasa prāvus ieguldījumus. Tas nebūt nav tik elementāri vienkārši, kā dažkārt dzird runājam, ka agrāk gan saimniekoja dabai draudzīgi, ķīmiju nelietoja, smidzinātāji pa lauku nebraukāja un arī tagad mums vajadzētu pie kā tāda atgriezties…   Iedzīvotāju skaits aug, arī vajadzība pēc pārtikas aug. Un mums ir jādomā, kā ilgtspējīgi saglabāt pārtikas ražošanu. Savukārt daudzi gatavi maksāt par tīru, bioloģiskām metodēm audzētu pārtiku. Gan lai pārkārtotu ražošanu, gan arī lai bioloģiskām metodēm pārtiku izaudzētu, nepieciešamas padziļinātas bioloģijas un vēl citu eksakto zinātņu prasmes.

Par zaļāku, videi draudzīgāku ražošanu būtu jādomā arī pārtikas pārstrādātājiem, ikvienam ražotājam. Bet kā gan izvērtēt, kurš produkts veikala plauktā ir tas labais, tīrais, veselīgais un no kura būtu vērts atteikties?  Vai ticēt reklāmām un tam, kas uz produkta iepakojuma uzrakstīts? Kolēģi no „Latvijas Avīzes” vakardienas laikrakstā ir pievērsušies tā sauktajai zaļmaldināšanai, kad uz iepakojuma varam lasīt „ekoloģisks”, „bioloģisks”, „no dabīgiem produktiem” u.c. reklāmas, kas faktiski neatbilst īstenībai.  Te gan gribētos piebilst, ka zaļmaldināšana nav vienīgā  maldināšana. Atgriežoties pie vides jautājumiem, gandrīz jebkurā jomā  saražojam ievērojamus daudzumus atkritumu. Liela daļa no šiem atkritumiem ir it kā mūsu komfortam un ērtībām: neskaitāmas pakas un paciņas, kārbas un iesaiņojumi. Dažkārt  vēl interesantāka aina paveras, kad šīs kārbas tiek atvērtas. Atceros, ka kādā grāmatveikalā nopirku  mazmeitai dāvanu. Lasīju un vērtēju, kas atrodas skaisti noformētajā papes kastē. Izskatījās, ka  bērnam tā varētu būt interesanta nodarbe – telpas rotājuma izgatavošana un kastē atrodas nepieciešamās sagataves.  Kad mājās kasti atvērām, redzēju, ka tajā ieliktie daži papīrīši nav parasta aplikāciju papīru komplekta vērtībā, kurš ir vismaz sešas reizes lētāks! Par ko maksāju? Par skaisto papes kasti, ko visticamāk izmet atkritumos? Līdzīgi atkritumus ražo arī mūsu pārtikas ražotāji. Kam gan vajadzīgs, piemēram, sviests 180 gramu iepakojumā? Lai pircējs uzķeras uz tā, ka šī paciņa ir lētāka nekā turpat līdzās divsimtgramīgās. Sviests iepakots spīdīgā folija papīrā. Uz katriem 20 sviesta paciņu papīriem ražotājs papildus izmanto vienu, bez kura pie normāla fasējuma – 200 gramiem varētu iztikt. Tātad pircējs gan lieki maksā par iepakojumu, gan arī pieaug atkritumi. It kā sīkums, bet, ja pavērojam veikala plauktā, cik tādu jocīga svara fasējumu un iepakojumu tur nevaram ieraudzīt! Dažādas glāzītes ar pavisam nelielu produkta pildījumu. Tādējādi atkritumu poligonos krājas tonnas, bet, lai tās pārstrādātu – oglekļa emisijas.  Nez vai pie tā atgriezīsimies, ka pēc piena, krējuma, miltiem un putraimiem iesim tikai un vienīgi  ar savu trauku. Tomēr tīras vides saglabāšana ir mūsu ikviena pienākums, arī ražotāju pienākums.  Šai ziņā gan priecē  iespēja a/s „Tukuma Piens” veikaliņā, kas atrodas turpat pie ražotnes, nopirkt nefasētus piena produktus. Iznāk lētāk paša maciņam un dabai draudzīgāk. Turklāt, tā sakot, bez meliem un bez viltus. Tāpēc vērtēsim produktus ko pērkam, iespēju robežas atteiksimies no maldinošiem uzrakstiem un iepakojumiem. Lai veicas!

Rūta Fjodorova

 

 

 

 

Komentāri

  1. Fjodorovas kundze, lūdzu uzjautājiet tam pašam Tukuma pienam, kādēļ viņu pakotais piens 2% polipakā Lidlā nopērkams lētāk kā izlejamais veikalā pie kombināta?

    1. priekš kam tu vispār viņu pērc, viņ taču nebojājas mēnešiem, no pulvera ražots. nopērc pulveri un atjauc, kad gribas. mani kaimiņi, no sociālās palīdzības pakām pie konteineriem salikuši, ej un ņem cik vaijag.

  2. vispirms intervējot produktu ražotājus. Izprašņāšanu un neērtu jautājumu uzdošanu varētu sākt ar Latvijas ražotnēm un par viņu ražoto produkciju fasējumu ražotājiem. Piemēram, Laimā varētu jautāt, kur viņi pasūta konfekšu kastes, kuru lielums un tajās papildus esošās krāšņās plastikāta veidnes nekādi neatbilst konfekšu daudzumam šajā dubultajā tarā. Kādreiz to veidņu vietā bija plāni gofrēti papīrīši, un konfektes tādos bija kastītēs sablīvētas viena pie otras. Visiem, kas kaut ko fasē plastmasas kārbiņās, varētu pieprasīt, lai šīs kārbiņas būtu no tāda materiāla, kuru var likt šķirotajos un pārstrādājamos. Tagad joprojām ir tādas kastītes, kuras nevar likt šķirotajos. Turklāt veidnes šīm kastītēm arī ir ar platām malām, visur rievas un ieliekumi, kas taču palielina materiāla laukumu, tātad – daudzumu… Zāļu aģentūrai varētu vaicāt, kāpēc zāļu kastītēs jāliek milzīgi lielus papīrus ar n-tajās valodās rakstītu informāciju. Te ir Latvija. Pietiktu ar zāļu ražotājvalsts un latviešu valodu, labi, jebkurā gadījuma vēl varētu būt arī angļu valoda. Arī igauņi un lietuvieši, un ukraiņi, un…varētu teikt to pašu. Tā varētu turpināt. Bet runāt vajag ar produktu un taras ražotājiem, jo mēs, pircēji, varam būt nezin cik apzinīgi, taču esam pakļauti tam, ko mums liek priekšā veikalu plauktos.

  3. Tagad ir ziema, ārā ir sniegs. Bekot es neiešu, lai ziemas celmenes, ja paveicas, var lasīt lapkoku mēžā atkušņa laikā. Esmu pagāns. Un es ar to lepojos.
    Kaut gan rīdzinieki var iet bekot, jo Rīgā aizvadītajās dienās sniega nebija. Ironiski. Vienā Latvijas galā ir salta ziema, bet otrā Latvijas galā ir atkusnis un smaržo pēc pavasara.

  4. priekš kam tu vispār viņu pērc, viņ taču nebojājas mēnešiem, no pulvera ražots. nopērc pulveri un atjauc, kad gribas. mani kaimiņi, no sociālās palīdzības pakām pie konteineriem salikuši, ej un ņem cik vaijag.

    1. Vai zināji, ka Latvijā no pulvera pienu neražo? Iedomājies. Tu esi pārtikas tehnologs pienotavā. Tev diennaktī ir jāpieņem 10 000 litru svaiga piena. Vai tu to pienu visu dienu tvaicēsi, lai dabūtu pulveri, kuru tālāk jaukt? Nē! Un vel tas pulvera piens nav garšīgs! Kurš pēc tam no tevis tās 10 000 sačakarētā piena vispār pirks? It neviens!

  5. I would like to thnkx for the efforts you have put in writing this blog. I am hoping the same high-grade blog post from you in the upcoming as well. In fact your creative writing abilities has inspired me to get my own blog now. Really the blogging is spreading its wings quickly. Your write up is a good example of it.

Atbildēt uz takš Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *