Attēlam ir ilustratīva nozīme

Ne par prezidentiem, bet sirdsapziņām

Droši pārmetiet naivumu, bet tiešām ticu, ka varam labāk un Latvijas politika var iztikt bez shēmošanas jeb, teiksim tā, kaut par kripatiņu, bet tapt mazliet godīgāka. Ar shēmošanu šajā gadījumā es domāju tos teju vienmēr klātesošos slēptos motīvus, kas, nereti izrādās, – nemaz tik ļoti slēpti arī nav – tie itin labi saskatāmi. Un tas ir vēl derdzīgāk, jo tev nevis šķiet, bet tu skaidri redzi un zini, ka konkrētais politiķis tevi uzskata par apaļu muļķi vai arī vienkārši – ne tik vērtu, lai pat sacerētu labus, ticamus melus…

Tāds pēdējā laika viens no uzskatāmākajiem piemēriem, manuprāt, konkrētā tiesas prāvā izskanējusī un mediju atreferētā «Diena mediju» īpašnieka Edgara Kota atzīšanās par to, kā savulaik izdevniecībā iepludināta vietējo oligarhu – Andra Šķēles, Aivara Lemberga un Aināra Šlesera – nauda. Nebija jau tā, ka pirmā dzirdēšana, jo mediji sen jau kā cēla trauksmi, ka «Dienas», «Dienas Biznesa», arī jau «Neatkarīgās Rīta Avīzes» redakcijas darbs, ļoti ticami, ka tiek ietekmēts un tieši pieminēto personāžu labā. Tāpat daļai regulāro lasītāju tas, protams, nepaslīdēja garām. Bet vieni liedzās, otri liedzās, un tā tas arī kaut kā palika… Ja vien ne šī tiesa prāva, kurā, kā šķiet, kāds tomēr savus ieguldījumus grib atgūt vai, kas ticamāk, grib atriebties, jo nav pilnā mērā saņēmis to, ko no nopirktajiem medijiem gribēja sagaidīt…

Protams, Latvija varbūt nav šai ziņā unikāla un citviet pasaulē tāpat bagāti ļaudis snaikstās masu mediju virzienā, kas loģiski, jo – kas tas par oligarhu, ja nav kas to apdzied un necenšas sabiedrības domu virzīt tikai viņam vēlamajā virzienā? Bet atkal jau – kaitinoši, cik atklāti tas viss pie mums patiesībā notiek.

Diemžēl līdzīgas sajūtas rodas, vērojot nesen kā uzsākto sacensību par Valsts prezidenta krēslu. Žetons, protams, tam konsultantam, kas pagājušajās Saeimas vēlēšanās dabūja gatavu triku ar tiem pašiem vēžiem tajās pašās, vai teiksim, ļoti līdzīgajās kulītēs – «Apvienotais saraksts» tiešām Saeimā beigu galā tika! Un tas, pat neskatoties uz to, ka lielākais trumpis, kas savā jomā gana novērtētais un respektētais Uldis Pīlēns, beigu galā vēlēšanās pat nemaz nestartēja. Bet, acīmredzot, bija gaidījuši tomēr vēl labākus rezultātus vai arī – vismaz zemākus saviem konkurentiem, ko apliecināja valdības stiķēšanas process, kas, kā atceramies, bija ārkārtīgi smags. Bet acīmredzot ambīcijas (vai uzdevums?) to it kā jaunveidojumu dabūt pie vēl lielākas varas nav atmestas. Katrā gadījumā grūti citādāk izskaidrot, kādēļ kandidāts numur viens atkal ir U. Pīlēns. Un, starp citu, viņš atkal sola izvest mūs no “atpalicības“, kas, zinot, kādas ir Prezidenta funkcijas Latvijā, šķiet mazliet tā kā dīvaini… Bet varbūt interesanta ir tieši šī iespējamā shēma – mainīt valdību bez jaunām vēlēšanām? Tas, protams, nebūs iespējams bez partneriem šī brīža opozīcijā, un, kā zinām, opozīcijā, var teikt, jau divi oligarhi sēž (ja pat viens – neklātienē) un to vien gaida. Vai tiešām cīņu ar “atpalicību”?…

Komentāri

  1. Rīgas pils atrodas blakām Ķīpsalas studentu pilsētiņai. Ar 12 troleibusu sanāk gana bieži vērot Levita kunga rezidenti. Lai Levita kungam veicas! Pašlaik pasaulē ir tik daudz negāciju, kā par prezidenta vēlēšanām var neiespringt. Ir jāatbalsta Ukraina, ir jādzen no varas prokremliskie spēki. Lai pazūd sarkanā migla nolādētā! Lai pazūd čekas spalvainā roka!

    1. Россию практически невозможно убрать с мировой карты.
      «Если у русских останется только один хутор, то и тогда Россия возродится», – говорил Гоголь.
      skolnieciņš@patiesībai būs dzīvot mūžam

  2. Nav jābūt politologam, pietiek ar pamatskolas prasmēm skaitīt līdz 51, lai saprastu, ka apvienotajam pīļdīķa sarakstam sava galvenā pīļtēviņa iestumšanai prezidenta krēslā nepieciešamas aizzilupiešu balsis.
    Ne jau par velti šis stāsta kā no padomju grāmatām par tautu draudzību, pats runā krieviski, vēl lielāku piesaisti krievu kultūrai.
    Savukārt, tā kura gloruška, atbildot par viņas izvēli prezidenta amata kandidātam, dziļdomīgi nosaka, ka vēl domājot. He he, lai nu kas bet viņa labi zina, cik prasīt no klienta, kuram ļoti vajag……

  3. Tas pats par kariņa-levita noziedzīgo režīmu,cik gan ilgi tauta atļaus par sevi ņirgāties ar covid afēru,ar gandrīz visu ministru nomaiņu,bet redz pats kariņš balts un pūkains,atkāpties nemaz nedomā,tad ko,ļausim tālāk ņirgāties par mums?! Un kā noklususi valsts līdzekļu izšķērdēšana tai pašā Ventspils grīnberga lietā,kura bija personīgi kariņa pasūtīta

    1. …ierunājās Puzes smaidvieplītis mazais aivariņš. He he, aivariņ, vai esi genderis ka visu laiku staigā rozā žaketītē….

  4. ar augstāko ešelonu atbalstu latvijā nevis samazinās, bet gan izplatās korupcija… pataošu savu domu gājienu. Mēs ievēlam savus pārstāvjus valsts vadīšanā. Mēs esam ievēlēto personu darba devēji. Mums vajadzētu būt tiesibām noteikt viņu algas par kalpošanu un strādāšanu mūsu labā. Bet, kad deputāti ieņem savus augstos krēslus, tad viņu kājas atraujas no zemes, bet galvas ieiet mākoņos un pirmais, par ko viņi parūpējas, ir algu palielināšana pašiem sev. Šīs rūpes realizāciju visiem spēkiem atbalsta gan pats prezidents, gan pats premjerministrs, un, protams, zemākstāvošie , t.i. citi ministri un deputāti. Viņi ne tikai nespēj turēties pretim šādam “spiedienam”, bet, redz’, pat likums to nosaka, un likums jāievero… Tas nekas, ja citiem, kam solīts un ietverts programmās, naudas nepietiek. Pirmie ir viņi, nabadziņi! Te nav pamanāms t.s. interešu konflikts, vai tā nav pilnīgi skaidra kukuļdošana un kukuļņemšana, izmantojot valsts naudu? Vai te nav novērojamas korupcija? Pa šādiem ceļiem vairākas valstis ir nonākušas līdz autoritārismam un totalitārismam… Viena šāda valsts ir arī mērogos liela un var uzbrukt citām. Latvija to nevarēs, bet iekšienē situācija var izveidoties ļoti nepatīkama un ļoti grūti vai pat neiespējami izrisināma…

Atbildēt uz XTC Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *