Svētki, kuru dēļ nu atkal piedzīvojām iespaidīgu skaitu brīvdienu, mums – skaitliski tik nelielai un Eiropas vētru plosītā vietā noliktai tautai – atgādina par teju vai neiespējamiem brīnumiem. Pirms 105 gadiem mūsu senči – šīs teritorijas jau pirms 4000 gadiem apdzīvojošo cilšu pēcteči –, sasaucot Satversmes sapulci, vienojās par pašnoteiktu valsts pārvaldi! Savukārt vēl viens, fantastu valodā runājot, teju neiespējamu notikumu portāls mums atvērās pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad, sabrūkot Krievijas impērijas pēctecei PSRS, atjaunojām savu valsti! Tieši pirms 35 gadiem – 1990. gada 4. maijā – Latvijas Tautas frontes iedvesmoti, toreizējā padomju sistēmas veidojuma – Augstākās padomes – deputātu vairākums nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, atjaunojot Latvijas Republikas tiesisko pēctecību.
Šķiet, to, ka esam piedzīvojuši un joprojām dzīvojam brīnumā – neatkarīgā, pilsoniskām brīvībām pārpilnā un mierīgām debesīm apjumtā zemē –, šodien ikvienam no mums vajadzētu novērtēt vairāk nekā jebkad. Kaut vai tāpēc, ka vai ik dienu, stundu un minūti varam būt liecinieki miljoniem, pat miljardiem citu cilvēku cīņai tikai par savu kailo dzīvību…
Lai cik arī ikdienā bieži te, Latvijā, nenāktos dzirdēt, cik mēs te neēduši, nedzēruši un vispār – spiesti dzīvot valstī, kur “viss slikti”, fakti liecina par ko pavisam citu. Šobrīd, atbilstoši ANO datiem, badu pasaulē cieš vismaz 800 miljoni cilvēku. Aptuveni tikpat esot to, kas pie pieticīgas ēdienreizes tiek ne biežāk kā 2–3 reizes nedēļā. Pasaulē joprojām vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku tīrs ūdens nav pieejams ikdienā. Arī tas norādīts ANO ziņojumā. Tieši šobrīd pasaulē notiek vismaz 30 bruņoti konflikti jeb, skaidru valodu runājot, – karš!
Mums?… Vai tiešām šķiet, ka varam Dievam acīs spļaut?!…
Pasaule šodien pierāda, ka brīvība nav garantēta. Tā ir jāizcīna atkal un atkal, un atkal – gan ar vārdiem, gan darbiem, gan ar dārgāko – dzīvības cenu. Domāju, šobrīd nu atkal ir tas brīdis, kad ar katru ķermeņa šūnas mazāko daļiņu jāsajūt, ar katru saprāta dzirksti jāsaprot, ka esam… izredzēti, ka mūsu Brīvība, Neatkarība, mūsu Valsts un iespējas tajā – tas viss nav pašsaprotams! Un vēl – ka Brīvībai jau nepietiek tikai ar drosmi vai kādu tautas kopējā pacēluma vilni, kas nepieciešams, to iegūstot. Brīvībai vajag, lai mēs ik dienu, ik stundu un mirkli esam atbildīgi par to. Kaut vai… nesūkstoties par savu valsti, to neapmelojot, sargājot mūsu kopīgos lielos dārgumus – valodu, tautas dziesmas, zemi, mežu, jūru… Jā, arī sargājot savu prātu no sīkajiem pašmāju trampiņiem, putlera faniem, TikToka muldētājiem un citiem tukšu brīnumu solītājiem…
Brīvība nav tikai lēmums par valsti. Tā ir izvēle – būt labākiem. Būt drosmīgiem. Būt vienotiem. Brīvība ir izvēle, ko jāizdara katru dienu – ar to, kā runājam, kā strādājam, kā rūpējamies cits par citu un par šo zemi.
Un vēl – saka, ka Brīvība dzīvo tik ilgi, cik ilgi dzīva ir cilvēka griba būt patiesi brīviem. Lai svētkus par savu pagātni svinot, svinam savu apņēmību arī nākotnē – būt brīviem, atbildīgiem un lepniem par Latviju!
ja 105 gadi atpakaļ musu senči redzetu kas ar Latviju daras 2025 gada, kad Likvideja visu lai saņemtu eiropas pabalstus, diez vai viņi butu priecigi...
un 4000 gadu atpakaļ Latvija bija ledus lidz pašai Lietuvai, nevajag izdomat pasakas, jus reali pat nezinat kad paradijas tada Latvija, no kurienes vispar naca Latvieši!!!
Latvijas teritoriju sāka apdzīvot jau tad kad ledus atkāpās. Pirmie mezolīta laikmeta cilvēki sāka tur kustēties jau 9000 p.m.ē. Laukskolas apmetne, Salaspilī kaut vai.
Ja nav noslēpums, kurā skolā tu esi gājis?
vecit ko tu pipe/ ko lieto? :)))
padalies, tauta ari grib pameiģinat :))))
vesturnieks tu nekads!!!!
Daļēji šim varu piekrist. Mūsu tauta dzīvo tādā pasaku burbulī, ka to pat aptvert grūti. Nacionālo valsti arī radīja mākslīgi, vienlaicīgi, pēc tāda paša scenārija arī citās valstīs. 30 gadus atpakaļ notika apvērsums, kurš arī bija mākslīgi organizēts, bet cilvēki joprojām neredz tā laika varoņus. Un atgriežoties pie vēstures cikliem senākā pagātnē, salīdzinoši nesen, mūsu zemi skāra Mazais leduslaikmets, kurš nu jau ir vēsturnieku oficiāli atzīts, un ja runājam par to, kas mēs esam un no kurienes nākam, tad laikam par to zinam vismazāk, jo noteikti neesam tie, kas te dzīvojuši tūkstoišem gadu atpakaļ, jo pat vācu iekarotāji savās hronikās raksta, ka pētot šīs zemes senatni, nav skaidrs, kas te ir dzīvojis senāk. Tie, kas te nākuši un gājuši sen jau ir izmiruši un mēs tikai aizpildījuši tukšās teritorijas, sanākot te no malu malām, vai esam ar varu atvesto vai kādā karā atpalikušo, palikušo algotņu pēcteči. Kā likums, ir izsekojama tikai elites piederība, bet tā allaž ir bijusi kā ienācēji, kas iznīcinājuši, ieveduši, asimilējuši, pārveidojuši, krustojuši tos, kurus var pakļaut, paverdzināt, algot un pārliecināt palikt. Par mēra laikiem nemaz nerunāsim, nevienam taču nav noslēpums, ka Kurzeme palika tukša, un pēc Hercoga Jēkaba pavēles te tika ievesti tatāri un vēl visādu citu tautu parstāvji, jo bija steidzīgi jānovāc raža, jo pēc mēra piedzīvot badu kungi negribēja. Latvieši, tas ir daudzu cilšu apvienojums, kas dzīvo nesaskaņā joprojām, jo nav no viena celma tapuši.
Vai nu tu esi stulbs vai kas ir ar tevi, bet šo tēmu māca jau skolā, sestajā klasē...
Ja interesē tēma, tad Google meklē "Akmens laikmeta apmetnes Latvijā", jo linkus šeit ielikt nevar un ar karoti kādam kaut ko iebarot es netaisos.
P.S.
Es jau sen neko nelietoju un nepīpēju. Tev arī ieteiktu to nedarīt.
Es mīlu Latviju. Un tas ir arī viss.
Lai Latvju Dievi svētī Latviju!!!
Vispār, jocīgi ,Kandavas KLMT neatceras pasniedzējus, kuri, strādājuši 40, 30 gadus. Tagad, prasa 20 EUR, dalības maksu . KAUNNS