Kad skolu tīkls savelkas!

Gaidot jauno mācību gadu, arvien biežāk dažāda līmeņa iestāžu sarunās parādās mistiskie vārdi ”skolu tīkla sakārtošana”. To, ka aiz tiem noteikti stāv kādas skolas slēgšana vai apvienošana, vai pievienošana, vai samazināšana, jau zinām. Mūsu novadā jau ir aizslēgto skolu pieredze, un labi redzam, ka brīnumi nenotiek, nekas diži labs vietā nenāk un arī pati vieta it kā zaudē elpu un dzirksti nākotnei.  Nereti aiz šādiem lēmumiem pazūd bērns vai, precīzāk, bērna vēlmes un ģimenes iespējas. Piemēram, bērns noteikti vēlas mācīties iespējami tuvāk mājām, lai nebūtu ļoti agri – stundu vai pat pusotras pirms mācību sākuma jau jābūt ceļa galā, ķerot skolēnu autobusu. Diemžēl tā nereti notiek, ja pašu ciemā vairs nav skolas un ja vecākiem nav iespēju viņu uz šo vai citu skolu izvadāt. Diemžēl tieši tādēļ šāda ciema bērnam nereti nākas atteikties no piedalīšanās interešu pulciņos, jo citādi, lūk, nepagūs uz skolas autobusu, kas ”gaidīt nevar, jo tam vēl cits maršruts jāizbrauc”… Ir gadījies dzirdēt, ka bērns tieši tāpēc nevar saņemt konkursā godīgi nopelnīto diplomu, piedalīties klases un pat skolas ārpusmācību pasākumos, jo – ”tas autobuss”… Un kas nu galā sanāk? Mazajā skolā viss bija atkarīgs no naudas, kuras vienmēr un visam pietrūka, bet lielajā – no autobusa, kam noteikts atiešanas laiks.

Par laimi, sagaidot jauno mācību gadu, Tukumā novadā visas skolas paliks savās vietās un bērni varēs doties pa ierastajām takām uz skolu, taču “skolu tīkla zobens” nekur nav pazudis. Ja bērnu skaits mazajās lauku skolās neaugs, to pastāvēšana būs apdraudēta, bet – kur dabūt bērnus?! Lestenē, piemēram, divu gadu laikā piedzimuši četri. Un tiem jau sākotnēji nolemts uz skolu braukt vismaz astoņus, ja ne vairāk kilometrus, jo šajā pagastā skolu aizslēdza jau pirms padsmit gadiem. Protams, ja šīs ģimenes vispār pagastā paliks. Jo tas ir vēl viens stāsts, kas saistīts ar skolu, – ceļš. Kamēr valsts izdomā arvien jaunus veidus, kā atrakstīties par to, kāpēc lesteniekiem nepienākas asfaltēts ceļš līdz novada centram Tukumā, vai arī, ieliekot šī ceļa pārbūvi arvien tālākās desmitgadēs, pa vienai vien ģimenes meklē mājvietas, kas tuvāk skolai, darbam, pilsētai… Un tas nozīmē, ka arī tuvākā lielākā skola ar laiku var kļūt lieka. Un tā nu skolu tīkls savelkas arvien ciešāk un ciešāk ap pilsētu. Kas paliek laukos? Dzirdēts, ka pieaug to bērnu skaits, kas paliek vecāku mājās un mācīties tālāk neaiziet vai arī, mācības iesākuši, nespēj tās pabeigt – nav naudas transportam, kopmītnēm, ēdienam… Risinājums?! Runāt nevis par skolu tīklu, bet par katru skolu un katru bērnu, un vietu, kur viņam palikt, kad ciemā skolas vairs nebūs.

 

Komentāri

  1. Ne tikai skolu tiikls savelkas..bet savelkas cilpa ap latvijas cilveku kakliem.visas jomas..likvidet vienigais valdibas uzdevums visas dzives sferas..kam gan interesee lauki un skolas..daudzas renovetas skolas stav tuksas..vecaki aizbraukusi bernu maz.skolas apvieno..bet kaa mazajam skolniecinam tikt uz pilsetas skolu vai bernudarzu nevienu neinteresee..ne katrs vecaks var vinu izvadat ari finansialu apsverumu del..kadreiz uz katraa pagastaa uz vietas bija skola bernudarzs.ari cilveki stradaha savos pagastos visiem bija darbs.skloa ir ari kulturas centrs..nu viss ir pagatnee..ari satversme ir pagatne.bernu labklajiba un nakotne ..laba uzglitiba ir pagatne.nav cilveku nav problemu…cilveki ir vajadzigi tikai uz velesanam..kauns kur esam iebraukusi sajos 30 gados….gravii..

  2. Siodien braucot ar autobusu no pilsetas..autobusu reisu likvidacijas del labu gabalu man jasolo kajam…gadijas kopa iet ar attalu kaiminu skolasbiedru..galigi nodzeries.partiek no gadijuma darbiem.runajam par bernibu skolas gadiem vecakiem ..par dzivi..un sodienu…vins teica ka vinam viss esot jau pie kajas neesot nekadu merku un dzivojot sodienai..un nebaidoties nomirt jo sadai dzivei nav jegas..klausijos un kluseju.kluvu druma.un neruniga..nodomaju.kadreiz skolaa vins bija smaidigs dzivespriecigs jautrs puisis..peksni vins saka sodien ir pirma skolas diena..adel..vai atcerues pantinu..es atceros..tas pasas skaistajas atminas mana dzivee.. ko nevaru aizmirst.1.klasee macijos dzejoli…jau klavu lapas sartojas jau rindaa dzerves kartojas uz siltam zenem dzerves trauc mus sodien visus skola sauc..es pasmaidiju un mani ielija siltas atminas.par purmo skolas dienu…ar so pantinu es gribu sveikt gan bernus gan skolotajus.1.septembri.lai gaiss veiksmigs jums jaunaus macibu gads.

  3. Pilnīgi piekrītu skolu sfērai vajadzēja “rekonstrukciju” jau gadus 10 atpakaļ !! kad bija gadījumi skolās ( un šur tur ir vēl joprojām )personāls ap 30 cilv uz 10 skolēniem !!! lūk arī daļa no uzpūstā budžeta ,ko “velkam” joprojām un ja vēl palūkotu izlaiduma klašu skolēnu zināšanu kvalitāti , ujjjjj ka vajadzētu vēl reformu, jo tikai saņemt algas ir par maz !!

  4. Kapec gan ne galugalaa skokasbiedrs un kaimins…zel ka vinas dziru bija jau izdzeris..es labporat ar vinu butu sadzerusi..reti satiekamues ….tev gan laijam nav ar ko sadzert…tads vientuls skaudigs jefins.un mulkis..pat bez dziras.

  5. Mana skolasbiedrene adelita..izlasiju tavu komentaru un pardomaju dzivi..sodien es nopirku brendiju par godu musu dzives pardomam uz.vientula cela..esmu to pazaudejis..saksu jaunu dzivi..vismaz centisos sakt..daudz ko esmu sapratis. Un pardomajis.paldies par sarunu..es atveru pudeli pedejo par nakotni kas nezinama nak un saskandinu ar tevi…prozit.mana kaiminiene.par labakiem laikiem..par jaunu valdibu un nakotni musu berniem..par skolam kuras butu tuvu dzivesvietam berniem..un darvavietas vecakiem..par cilvekiem cienigu dzivi laukos.lai nevajadzetu cilvekam savas bedas slicinat pudeleee

  6. Nu cik var gaudot par slēgtajām lauku skolām!
    Kad beidzot tie gaudotāji sapratīs, ka šodien cilvēka cienīga dzīve ar visām ērtībām laukos ir ļoti dārga un to var atļauties tikai 21.gs. lauksaimnieki un bagāti ļaudis.
    Savukārt, lumpeņiem laukos nav ko darīt, to vieta ir pilsētā, kur degungalā sociālie dienesti, patversmes, zupas virtuves, liels neaizslēgtu miskastu daudzums, kā arī liela savējo kopiena.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.