Kā Aleksandru Čaku nenogalināt…

Pēc valodu referenduma izskanēja daudz spārnotu un arī traģisku frāžu. Šķiet, visfatālākā aizgūta no ASV prezidenta runas nākamajā dienā pēc uzbrukuma Dvīņu torņiem: "Mēs esam pamodušies citā valstī. Nekas vairs nebūs, kā līdz šim…"
Šķiet gan, ka lielākoties traģismam nav pamata. Gluži otrādi, ir jāpriecājas, ka zināmā mērā viss ir nostājies savās vietās un kļuvis skaidri redzams. Pirmkārt, jau tas, ka šeit, Latvijā, vai kaut kur tālu svešumā mūsu – savu valsti un valdodu cienošu un mīlošu pilsoņu – vēl ir gana daudz. Un, ja ir nopietna lieta, mēs gribam un varam tās dēļ gan stāvēt, gan krist… Otrkārt, ja līdz šim tomēr bija daudz šaubu un, iespējams, arī cerību par saskaņiešu iekļaušanos valdībā, domāju: tagad šaubām daudz vietas nav palicis – šīs partijas lielākoties kreisi un uz austrumiem vērstie pilsoņi patiesībā nebūtu tiesīgi pārstāvēt Latvijas valsti nekādos kvorumos, forumos, nemaz nerunājot par Saeimu…
Bažīgu dara kas cits. Gluži kā jau pieminētās ASV traģēdijas gadījumā, kas pavēra durvis gan jaunai karadarbībai naftas lauku virzienā, gan neiegrožotiem specdienestu cilvēktiesību pārkāpumiem teroristu apkarošanas vārdā, nu klajā nāk dažādi "tautiski" plāniņi, kas, manuprāt, godu nedara nevienai sabiedrībai. Ja visnotaļ cienījamā Judina kunga ieteikumi par krievu bērnu "desantu" latviešu ģimenēs būtu uztverami kā mīļš naivums, tad jauno nacionāļu piedāvājumi kultūras izaugsmei mūsu valstī var izvērsties traģiski. Te domāju arī ideju par nacionāli patriotisku filmu finansēšanu. Idejai jau, iespējams, nebūtu ne vainas, ja to nepavadīti komentāri par nacionāļu redzējumu, kas tad ir "īsta" kultūra. Piemēram, Poškus filma «Kolka cool» "pat šokējusi" deputātu D. Staltu un tāpēc diez vai "kas tāds" būtu iekļaujams valsts finansēto sarakstā… Ak, cik ļoti šie izteikumi sasaucas ar kādu citu vēsturisku dokumentu! Nu gluži līdzīgi par mākslas un jo īpaši literatūras, uzdevumiem un vietu sabiedrībā 1949. gada janvārī rakstīja laikraksts «Pravda». Varbūt nav lieki atgādināt, ka tam sekoja gan represijas, gan daudzu literātu, mākslinieku, režisoru garīga un arī fiziska nāve. Starp citu, Latvijā šis paziņojums nogalināja Aleksandru Čaku…