Pasaulē zināmais vecākais cilvēks mīt Indonēzijā. Viņam ir 145 gadi. Tas gan ir nieks, salīdzinot, piemēram, ar Ādamu, kurš, kā minēts Bībelē, nodzīvojis 930 gadus. Toties, mērojoties ar Latvijas iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, indonēzieša mūžs izstiepies teju divreiz garāks. Tiesa, viņš neslēpj, ka tik ilgi kavēties šai saulē ir apnicis. Turklāt, kā zināms, vecums jau arī nenāk viens.
Jaunībā par vecumdienām uztraucas retais. Ja nu vienīgi, ieraugot, cik daudz naudas ik mēnesi aiziet pensiju fondā. Taču, pārkāpjot pusmūža slieksnim, domas par to, kas bijis un kas vēl būs, piezogas aizvien biežāk, un jaunības maksimālisms nemanot pāriet vecuma minimālismā. Interesanti, ka, gadiem ejot, vecuma izjūta atkāpjas. Līdzīgi kā horizonts, kad mēģinām tam tuvoties. Pusaudži par tantēm un onkuļiem dēvē jau tos, kas knapi trešajā gadu desmitā iebriduši, trīsdesmitgadniekiem tāla šķiet piecdesmit gadu robeža, savukārt, tie, kam pussimts plecos, ar bijību raugās uz sirmgalvjiem.
Ko tur liegties – vecums nedaudz biedē. Līdz ar jaunības pievilcību rūk pretējā dzimuma uzmanības deva un arī darba piedāvājumi. Un kur tad vēl veselības un naudas problēmas! Nelielam mierinājumam varbūt noder atziņa, ka rokrokā ar dzīves pieredzi aug pašpārliecinātība. Varētu domāt, ka sievietes vairāk nekā vīrieši pārdzīvo gadu straujo ritumu. Nekā! “Visa tā publiskā muldēšana par mazbērnu šūpošanu uz ceļa un viedumu, ko iegūsti dzīves laikā, ir tukši salmi. Neesmu guvis ne gudrību, ne briedumu. No jauna un jauna pieļauju tās pašas kļūdas,” kādā atklātības mirklī savulaik atzinies Vudijs Allens. Daudzi droši vien izcilajam režisoram nepiekritīs, bilstot, ka “gadi – tā ir bagātība”, “katram vecumam savs skaistums” vai “cilvēks ir tik vecs, cik pats jūtas”. Katram būs sava taisnība.
Vai ir zāles pret vecumu? Nav. Taču ir bezmaksas līdzekļi pret novecošanu: veselīgs dzīvesveids, sportisks gars, mērena diēta, zinātkāre, optimisms utt., kā arī maksas pakalpojumi – ar dažādām kosmētiskām procedūrām sākot un ķirurga skalpeli beidzot. Taču, manuprāt, iedvesmojošāki par visu citu ir dzīvi piemēri. Džemma Skulme savos 90 gados joprojām ir eleganta dāma un Gido Kokars savos 95 – šarmants kungs. Tāpat mūsu paziņu lokā noteikti ir cilvēki, kuru priekšā vecums atkāpies. Un galu galā – tāds taču var būt arī ikviens no mums!