Novadi zaļo

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas “ņemt-izmantot-izmest” pieejai.

Mērķim saražot un pārdot mūsdienu ekonomikā pamazām pievienojas ekoloģiskais aspekts. Nav runa tikai par otrreizējo pārstrādi, kad jaunās dzīves galā prece tomēr nonāk gružkastē. Ekodizains ir sistēmiska vides aspekta iekļaušana produkta radīšanā, skaidro Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) pasniedzējs Edijs Ābele. “Aprites ekonomikā ražotājs atbild par to, kā preci varēs utilizēt, vai tā ir videi draudzīga, kā tai var nomainīt atsevišķas daļas, nevis izmest visu laukā.”

Ik dienu pasaulē un arī Latvijā ļoti daudz tiek izmesti un izšķērdīgi lietoti pārtikas produkti. Atkritumos nonākušais pārtikas daudzums ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam – viss, kas nepieciešams, ir vēlme un mazliet radošuma. Par to, kā reāli samazināt izmestās pārtikas daudzumu, lūdzām pastāstīt šefpavāri, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas “Bocuse d’Or” akadēmijas prezidenti SVETLANU RIŠKOVU.

Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem jānodrošina iespēja šķirot arī bioloģiski noārdāmos, tostarp pārtikas, atkritumus. Vairāk par valsts politiku bioloģisko un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori RUDĪTI VESERI.

“Visas upes plūst uz jūru… Tāpēc nospraudām mērķi izdibināt, cik efektīvi tiek izmantota liela nauda, lai jūrā ieplūstu iespējami tīrs ūdens,” par šoruden publiskoto revīzijas ziņojumu saka Valsts kontroles padomes loceklis un par pašvaldību revīzijām atbildīgā departamenta direktors EDGARS KORČAGINS.

Ministru kabineta noteikumi Nr.384 “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” paredz, ka pašvaldībām līdz 2022. gadam jāizveido decentralizētās kanalizācijas reģistrs un apsaimniekošanas sistēma. Tomēr šis jautājums nav atrisināts, var secināt pēc sarunām ar novadu atbildīgajiem speciālistiem. Katrā pagastā situācija atšķiras.

“Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem,” saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.

Dabas aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē kļūst arvien aktuālāki. Ar tiem saistīto politiku Latvijā īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar savām padotības iestādēm – Valsts vides dienestu (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un citām, bet par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā runājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci vides aizsardzības jautājumos SANDRU BĒRZIŅU.

Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.

“Latvijas likumdošana tieši vides jomā ir ļoti interesanta, un pašvaldības ir noliktas duālā situācijā,” atzīst Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone, kuras amata nosaukumā savulaik bijis minēts arī “vides speciāliste”.

Tā, kā bija pirms gadiem divdesmit pieciem, tagad vairs nav. Un tomēr pāvilostnieks, zvejnieka dēls Jānis Pētermanis turpina piekrastes zvejnieka arodu, un nu jau kopā ar viņu jūrā iet arī dēls, kuram šī nodarbe patīkot. “Savs sudrabiņš no katras zvīņas,” viņš saka. Par to, vai jaunajai paaudzei zivju dotais sudrabs makā būs pietiekams, tēvam gan ir šaubas.

Nostāsti par brangajiem lomiem Baltijas jūrā nu jau kļuvuši par teiksmām. Zivju krājumi, zvejojot kā legāli, tā nelegāli, ir izsmelti. Vai gribat, lai arī jūsu bērni un mazbērni ēd zivis? Ja jā, tad šodien patērētājiem jākļūst atbildīgākiem.