Novadi zaļo

Gliemeņu lēnīgā eksistence

Ziemeļu upespērlene (‘Margaritifera margaritifera’) ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad “Gada gliemja” kārtā to iecēlusi Latvijas malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte. Viņa par upespērlenēm tur īpašu rūpijau vairāk nekā 20 gadus.

Vērtīgo apzinājām. Kas tālāk?

Drīzumā noslēgsies kāds nozīmīgs posms jeb piecgade, kas veltīta projektam “Dabas skaitīšana”. Par to, kas šajā vērienīgajā pasākumā vēl paveicams, par nākotnes izaicinājumiem un to, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām un to sargātājiem, uz sarunu aicinājām projekta vadītāju Irisu Mukāni.

Dārzs, kurā augt bietei, puķei, kopienai

Atnāc, uzvel sniegavīru! Kurš varētu notīrīt ietvi pie kopienas dārza Kuģinieku ielā? Tādi aicinājumi Liepājas kopienas dārza darba grupā feisbukā ierakstīti decembrī. Populārajā tīmekļvietnē dārzam ir jau tuvu pie 400 sekotāju. Pašā dārzā, kuram noslēgusies pirmā sezona, gan vēl tik daudz nav bijis.

Vai visas mājas kļūs energoefektīvas?

Ēkas ir vienas no lielākajām siltumenerģijas patērētājām Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to rada 36% kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, daudz darāmā ar esošo mājokļu sakārtošanu, jo arī pēc gadu desmitiem ekspluatācijā būs vairāk nekā 85% pašreizējo ēku, no kurām liela daļa nav energoefektīvas.

Bez sabiedrības iesaistes nekas neizdosies

Pasaules Dabas fonds (PDF) Latvijā darbojas kopš 1991. gada kā starptautiskās organizācijas “World Wide Fund for Nature” asociētais partneris, īstenojot kopīgas kampaņas un projektus. PDF direktors Jānis Rozītis stāsta, ka viņa 23 gadu darba pieredzes laikā ir mainījusies organizācijas loma un tagad daudz aktīvāk jāiesaistās, lai dažādos līmeņos, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar likumdevējiem, panāktu, ka apzinātās vides problēmas tiek risinātas. 

Ceļš nebūs ne viegls, ne lēts

Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī.

Heinriham ir kur atgriezties

Pilsētas parku un zoodārzu populārs iemītnieks, kas piesaista visu paaudžu skatienus daudzviet pasaulē, ir melnais gulbis (Cygnus atratus). Latvijā viena no iecienītākajām pastaigu vietām, kur jau daudzus gadus redzams skaistais, bet samērā retais ūdensputns, ir Cēsu parks, kā arī Spārītes parks Gulbenē.

Daba kļuva par galveno dakteri

Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus pakalpojumus un tikt galā ar apmeklētāju plūsmu.

 

Visi grib lētāku un labāku apkuri

Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas pašvaldības Latvijā saskaras ar izaicinājumu, kā efektīvāk pārvaldīt centralizēto siltumapgādes sistēmu un optimizēt ražošanu, lai iedzīvotājiem visā novadā nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu, videi labvēlīgu un ilgtspējīgu pakalpojumu.

Izvēlēties elektroauto motivē ietaupījums

Eiropas Komisija šovasar pieņēmusi tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tostarp noteikts, ka jau aptuveni pēc 13 gadiem jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas jāsamazina par 100%, kas nozīmē, ka no 2035. gada jauno auto tirgū parādīsies tikai automobiļi ar elektrisko vai citu jaunā tipa dzinēju, nomainot tagad tik ierastos ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināmos auto.

Atkritumu apsaimniekošanā jāpāriet uz nākamo līmeni

Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO”valdes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS, ar kuru apspriežam nozares izaicinājumus Latvijā, uzsver, ka situācijā, kad atkritumu apsaimniekotājiem netrūkst rūpju ar jaunajām normām – veicināt atkritumu pārstrādi, līdz 2035. gadam panākt, ka noglabāti tiek tikai līdz 10% savākto atkritumu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sakārtot tekstila šķirošanu, tāpat bīstamo atkritumu savākšanu utt. –,tie sagaida arī zināmu finansiālu atbalstu no valsts, kas ļautu nozares modernizēšanai pievērsties, droši plānojot nepieciešamās aktivitātes.