Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet tas tomēr ir jādara.
Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta “Ērlavām” tā pārvesta uz Virešiem, kur “Ceriņu” saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā “GrassLIFE”, atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās pļavas.
Dižkoki ir viena no Latvijas dabas neatņemamām vērtībām, pieminekļiem. Tie ir senatnes liecinieki, kas mēdz būt saistīti arī ar dažādiem vēstures notikumiem. Turklāt jo vecāks top koks, jo lielāka tā loma un vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tajos mājvietu rod dažādu retu un aizsargājamu sugu pārstāvji – zīdītāji, putni, kukaiņi, sēnes un citi organismi
Noslēgumam tuvojas apjomīgākais Latvijas dabas vērtību inventarizācijas projekts “Dabas skaitīšana”, ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. “Lielākā daļa “Dabas skaitīšanā” iegūto datu ir apkopoti. Par iegūtajiem rezultātiem esam sākuši gatavot ziņojumu Ministru kabinetam,” saka projekta vadītāja Irisa Mukāne.
Ja senāk cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo vidi, to rūpīgāk vēroja un daudz vairāk par to zināja, tad nu cilvēce no tās ir pamazām attālinājusies un daudzas zināšanas jāapgūst no jauna. Par to, kā strādā vides izglītības skolotāji, runājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra (DIC) “Ziemeļvidzeme” dabas izglītības speciālisti Intu Somu. Viņa, būdama arī pedagoģe, vada izzinošas nodarbības dažādu paaudžu cilvēkiem un māca, ko varam redzēt dabā, kā pamanīto izmantot savā ikdienā un kādēļ ir svarīgi saudzēt šīs vērtības.
Valsts zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas šogad Latvijas upēs un ezeros ielaidīs ap 14 miljoniem dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru. Ilggadēja un viena no ražīgākajām lašu un taimiņu audzētavām ir “Pelči” Kuldīgas novadā.
Jau 2006., 2011. un 2016. gadā bija mēģinājumi tīrīt Ventu, jo cilvēki sāka apzināties, ka upe pamazām, bet neapturami aizaug un, ja kaut kas netiks darīts, viss beigsies bēdīgi. Ir 2021. gads, un diemžēl Ventā nekas kardināli nav mainījies.
Tikai daži augi paši sevi apputeksnē, lielākajai daļai floras vairošanās ir atkarīga no vēja vai ūdens, dzīvniekiem un kukaiņiem, tai skaitā bitēm. Augu kultūrām ir nepieciešama apputeksnēšana, bet medus bitēm vieta, kur ievākt ziedu nektāru, tā ir savstarpēji izdevīga mijiedarbība, kas Latvijā netiek līdz galam novērtēta, skaidro Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.
Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kam piemīt toksiskas īpašības, tāpēc tos izmanto nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai, galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, bet nevar izslēgt arī to nonākšanu apkārtējā vidē. Par pesticīdu ietekmi uz bitēm stāsta ILZE MEŽNIECE, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas “Dzīvā zeme” organizatorēm.
Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums “Tukuma ūdens” ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: “Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju.”
Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos ALDU OZOLU.
Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājams iepakojums, liecina AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņas “Gudri pakot – gudri šķirot” laikā veiktā analīze.
