Attēlam ir ilustratīva nozīme

Veselības Indekss: 58 % iedzīvotāju mēdz pārsniegt ikdienā pieļaujamās alkohola normas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas, liecina “Mana aptieka & Apotheka Veselības Indekss” pētījuma rezultāti. Turklāt līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem arvien biežāk tiek organizētas tiešsaistes ballītes, kas iezīmē risku alkohola lietošanai vienatnē un lielākās devās. 

Teju katrs desmitais vīrietis (9 %) atzinis, ka alkoholu lieto regulāri un pārmērīgās devās; sieviešu vidū šis rādītājs ir trīs reizes zemāks – 3 %. Aptaujas dati rāda, ka sievietes arī vairāk piedomā pie tā, lai nepārsniegtu pieļaujamās alkohola normas (50 %), kamēr vairākums vīriešu ( 67 %) norāda, ka tās mēdz pārsniegt. Visbiežāk no alkohola atkarības cieš iedzīvotāji ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem (10 %) vecumā no 35 līdz 44 gadiem, savukārt visretāk – jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (2 %).

“Pētījuma rezultāti ir gana satraucoši, jo alkohola atkarības riskam sevi ikdienā pakļauj vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Turklāt tik sensitīvā jautājumā pastāv varbūtība, ka aptaujātie norādījuši sociāli vēlamas atbildes un realitātē šis skaitlis varētu būt pat vēl augstāks. Diemžēl alkoholisko dzērienu lietošana daudzās valstīs, arī Latvijā, ir daļa no socializēšanās, kas to padara par tik klātesošu ikdienā. Bieži alkoholiskos dzērienus lieto, lai uzlabotu garastāvokli, atslābinātos, tomēr jāatceras, ka alkohols organismam nav nepieciešams. Vērtīgākas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ir fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes vingrošanas vai pastaigas, kas uzlabos fizisko un psihoemocionālo pašsajūtu,” stāsta “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.

Veselības centra Vivendi narkoloģe Ilze Maksima norāda: “Šobrīd, kad pulcēšanās ir ierobežota un cilvēki organizē tiešsaistes ballītes, nereti grādīgā dzēriena pudele, kas ierasti bija paredzēta vairākiem cilvēkiem, nu ir tikai vienam. Turklāt vīriešu un arī sieviešu alkohola lietošanas tendence norāda, ka informācijas par devām un pārmērīgas alkohola lietošanas riskiem joprojām ir par maz vai tā nesasniedz noteiktas sabiedrības grupas. Tāpēc būtiski, ka cilvēkam informācija par pieļaujamām alkohola devām ir tikpat viegli atrodama un pieejama kā alkoholiskie dzērieni veikalu plauktos.”

Tiešsaistes ballītēs risks izdzert vairāk 

Pēdējo mēnešu laikā, kad cilvēki biežāk pavada laiku mājās, pieaugusi socializēšanās nozīme. Tiešsaistes satikšanās ir viens no veidiem, kā turpināt vienam ar otru komunicēt arī attālināti, tomēr narkoloģe I. Maksima iezīmē arī pāris riskus. Lai arī pati komunikācija ir nepieciešama, jo sarunas ir uzticēšanās un labu attiecību pamats, kas pozitīvi ietekmē cilvēka veselību kopumā, tās fons var novest pie pārmērībām.

“Šobrīd, kad alkoholu var iegādāties arī internetā, redzu papildu draudus pārmērīgam alkohola patēriņam. Brīdī, kad iepriekš sagādātais alkohola daudzums ir izdzerts, kurjers līdz pat mājas durvīm var atvest papildinājumu. Tāpēc pirms tiešsaistes ballītēm ieteiktu atstāt sev zināmas un saprotamas zīmes telpā, telefonā vai datorā par to, cik plānots izdzert. Vēlams nepārsniegt 2–3 devas (300 ml vīna, 1,0 l alus, 120 ml stiprā alkohola), maksimāli – piecas, taču tas jau saistās ar risku zaudēt kritisku attieksmi pret alkohola lietošanu. Svarīgi atcerēties, ka alkoholiskie dzērieni nav organismam nepieciešami, tāpēc alkohola devu pārkāpšana  jau laikus jāapzinās kā pavisam reāla iespēja nonākt riska zonā,”  saka speciāliste.

Smalkā robeža starp izklaidi un atkarību

Speciāliste skaidro, ka atkarība rodas, ja regulāri tiek atkārtota uzvedība, kas pēc pirmreizējās lietošanas atmiņā ir palikusi kā baudas sniedzoša lieta. Ja šo “piedzīvojumu” cenšas vēlreiz izdzīvot reti vai nelielos apjomos, tad negatīvas sekas var arī neiestāties. Tomēr, ja sāk gribēties iedzert biežāk un vairāk, lai gūtu īslaicīgu labsajūtu, psiholoģiska atkarība jau varētu būt iestājusies. Nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas svarīgi uzdot sev kontroljautājumus – vai ir laba pašsajūta, vai nav iztērēta nauda pāri sava budžeta robežām, izraisīts strīds, iegūtas traumas – šie visi ir signāli, kas  liecina, ka vairs nav labi.

 

“Vēlams veikt inventarizāciju saviem alkohola lietošanas paradumiem – cik bieži, cik daudz, kādas ir sekas – un salīdzināt ar atmiņām par iepriekšējā gada, diviem periodu. Ja tendence ir pieaugusi, tad

ir jānorauj rokas bremze – ja to laikus neizdara pats saviem spēkiem, vai vēršoties pie speciālista, tad arī līdz fiziskai atkarībai vairs nav tālu,” stāsta I. Maksima.

Kā pašam jau laikus noteikt potenciālos atkarības riskus?

Cilvēka veselības stāvokli nosaka 25–30 % ģenētiskās informācijas, bet atkarību gadījumā šis skaitlis ir stipri lielāks – no 40 līdz pat 60 %. Viens no veidiem, kā labāk saprast sevi un savus resursus, ir izpētīt dzimtas koku – uzzināt par vecāku, vecvecāku veselību un kaitīgiem ieradumiem. Atkarību klātesamība ģimenē rada problēmas bērna individuālās attīstības virzienā, kā rezultātā var rasties dažādi stāvokļi, piemēram, grūtības adaptēties, kas vēlāk var veicināt vieglāku pakļaušanos dažādiem kairinātājiem. Ja atklājas, ka kādam ģimenē bijusi atkarība, ieteicams noskaidrot tās iemeslus – tas var palīdzēt izvērtēt pašam savus paradumus un jau laikus pievērst uzmanību tiem procesiem, kas var traucēt bremzēt alkohola lietošanu.

“Atkarību veicinošie faktori pastāv kopā ar pasargājošiem faktoriem, turklāt tie var būt arī vieni un tie paši, tikai vest dažādos virzienos – piemēram, ģimene. Ja attiecības ar tuviniekiem ir atbalstošas, iedrošinošas un cieņpilnas, tad risks attīstīties alkohola piesaistei ir neliels. Savukārt, ja ģimenē ir jāpiedzīvo fiziska vai emocionāla vardarbība, tad persona kādā dzīves posmā var justies apjukusi un tiekties “atrisināt” visas iekšā gruzdošās problēmas ar alkohola palīdzību. Ja cilvēkam rodas šaubas vai tiek atpazīti kādi riska momenti, tad alkohola devu skaitīšana ir ļoti svarīga. Cik daudz un cik bieži – atzīmēt kalendārā vai aplikācijā telefonā, paralēli risināt apzinātos un, iespējams, vēl arī neapzinātos sarežģījumus pie profesionāļa – psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai narkologa,” norāda I. Maksima.

Komentāri

Atbildēt uz alkonauts Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.