Pilnveidots pašnodarbināto personu diskriminācijas aizlieguma regulējums

Lai noteiktu atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fiziskām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, Saeima ceturtdien, 29.novembrī, pieņēma jaunu Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumu. Jaunais likums pilnveidos esošo tiesisko regulējumu, nacionālajos normatīvajos aktos pārņemot Eiropas Savienības direktīvas normas.

Lai noteiktu atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fiziskām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, Saeima ceturtdien, 29.novembrī, pieņēma jaunu Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumu. Jaunais likums pilnveidos esošo tiesisko regulējumu, nacionālajos normatīvajos aktos pārņemot Eiropas Savienības direktīvas normas.

Jaunajā likuma redakcijā papildināts diskriminācijas veidu uzskaitījums, nosakot, ka atšķirīga attieksme aizliegta ne tikai personas dzimuma, rases un etniskās piederības, bet arī invaliditātes, seksuālās orientācijas un politiskās, reliģiskās vai citas pārliecības dēļ.

Saimnieciskās darbības veicēji jaunā likuma izpratnē ir gan pašnodarbinātas personas, gan individuāli komersanti un individuāla uzņēmuma īpašnieki, ciktāl likums uz viņiem attiecas kā uz fiziskajām personām.

Likums aizliedz diskriminēt saimnieciskās darbības veicēju gan attiecībā uz personas pieeju saimnieciskajai darbībai, gan uz iespēju sniegt pakalpojumus un pārdot preces un tos piedāvāt.

Jaunais likums ir īpaši labvēlīgs topošajām un jaunajām māmiņām. Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību laikā un laikā, kamēr sieviete baro bērnu ar krūti.

Likumā arī precizēts, kāda attieksme ir uzskatāma par diskrimināciju. Piemēram, tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Savukārt netiešā diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai iepriekšminēto diskriminācijas faktoru dēļ.

Tāpat jaunais likums paredz izņēmuma gadījumus, kad atšķirīga attieksme pret personu ir pieļaujama un netiek uzskatīta par diskrimināciju. Atšķirīgu attieksmi pret personu var pieļaut, ja tai ir objektīvs un attaisnojošs mērķis, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. Piemēram, aizliegums personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pārdot alkoholiskos dzērienus – šāda atšķirīga attieksme pret konkrētu personu grupu ir ar likumīgu mērķi, kas nostiprināts arī normatīvajos aktos un ir saskaņā ar veselības vai ētikas nodrošinājumu sabiedrībā, norāda likumprojekta autori.

Vienlaikus likums nosaka, ka diskriminācijas aizliegums pret saimnieciskās darbības veicēju neskar līgumu slēgšanas brīvību – izņemot gadījumu, kad puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, vecumu, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, seksuālo orientāciju, invaliditāti, rasi vai etnisko piederību.

Likums skar sabiedrību kopumā, īpaši personas, kas veic saimniecisko darbību. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010. gadā Latvijā bija vairāk nekā 57 tūkstoši pašnodarbināto personu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.