Tā arī visas ludziņas, kuras trešdien, 30. aprīlī, rajonu skolu aktieri spēlēja Slampes kultūras pilī teātra festivālā «Jāņtārpiņš».
Pieaugušajiem – grūtāk
Festivālā krustmāte Izglītības pārvaldes metodiķe Ivonna Bredovska nemaz tā uzreiz nevarēja prātā saskaitīt, kuro gadu pēc kārtas «Jāņtārpiņš» mirgojas, bet daudzus gan. Festivālam jāņtārpiņa vārds tāpēc, ka nav nemaz tik ļoti ieraugāms. Vien aklā tumsā, un tad arī dvēselei acīm jānāk talkā. Un, ja sanāk, izdodas sapulcēt simtiem, vairāk jāņtārpiņu vienkopus, tad iedegas gaišs ugunskurs bērnu sirsniņās. Arī lieliem cilvēkiem reizēm izdodas saskatīt, bet retāk, jo viņi tak ir pieaugušie – skolās mācījušies.
Visi priecīgi
Slampes kultūras pilī teātris spēlējās gan augšā, gan lejā. Lejā lielā zāle ar pamatīgu skatuvi un prožektoriem. Tur viss – tā svinīgi, kā brīnumu gaidot. Un – vai tad tas nav brīnums, ka Praviņu pamatskolas 40 bērni spēlēja ludziņu?! Puse skolas. Otra puse todien stādīja mežu. "Kāpēc tik kupls aktieru pulks?" kā nezinīši vaicājām režisorei Ārijai Vertulaitei. "Kuru atstāsi mājās? Visi grib spēlēt, radīt, piedzīvot brīnumu uz lielās skatuves?!" atvaicāja A. Vertulaite. Pieci skolotāji praviņniekiem līdzi atbrauca. Visi kopā ar bērniem un – priecīgi.
Melnus un sirmus zirgus
Aktieris no Zemītes Gustavs Putāns pirms izrādes ēd saldējumu. Ludziņā «Vilks, kurš rij grāmatas» Gustavs spēlē ezi. Saldējums dos duku vilkam pretī turēties, kopā ar pārējiem zvēriem pieveikt negantnieku. Zemītnieki nelaiž secen nevienu iespēju izrādīties teātru saietos.
Slampes bērniem teātrī bija burvju nūjiņa. Ko katrs iesāktu, ja tāda patiesi arī būtu?! Amanda: "Cilvēkus visu labus padarītu." Gita: "Nezinu… Lai visi draudzīgi!" Jānis: "Ēdienu garšīgu sev un visiem, kas izsalkuši, ievēlētos." Ilona: "Daudz melnu un sirmu zirgu – kā pasakā."
Labais latviešu velns
"Esmu daiļa, jauka – vai ne?!" – valšķīgi smaida velnenīte no pašas Lestenes. Ar pirkstiņiem, kurus rotā lakoti nadziņi, pavirpina savas astes pušķīti. Pat aste daiļaa, bail paskatīties un, kur vēl kājiņas… Vienā zirga, otrā – govs zābaks. "Vai es vainīga?!" sūkstās velnenīte no Lestenes alkšņiem: "Māte – ragana, tēvs – vells, bet man tak ir savas vellatiesības, bet velnišķīgi laba esmu, vai tad tāda arī neesmu?!"
Galvanais – lai labas domas
Žūrijas komisija 10 izrādēs 123 aktierus lūkoja, arī komisijas priekšsēde – režisore no Rīgas Zigrīda Ezeriņa un rajona Izglītības pārvaldes metodiķes Vivita Šermukstīte un Ilva Jeromane. Viņas pārvietojās no lielās zāles uz augšu vestibilā un otrādi. Lūkoja, vērtēja.
Stundas trīs, četras aiztraucās jāņtārpiņu spārniem. Festivāls izspēlēts. Labinieki saņēma pateicības vārdus, dāvaniņas. Z. Ezeriņa uzteica aktierus, režisorus: "Tas labi, ka bērni spēlē teātri. Veiksmīgi izmanto mūziku, ir atbilstoši tērpi. Ne visiem veiksmīgi izdevies realizēt ieceres uz lielās skatuves, bet varbūt viņi uz tik lielas pirmo reizi. Galvanais, lai doma vērsta uz pozitīvismu. Viss kā pasakas allaž labi beidzas. Teātris māca ieraudzīt cilvēkus. Labo viņos. Kopā spēlēšana – tā ir tā vērte."
Galveno festivāla balvu saņēma Kr. Barona pamatskolas aktieri. Viņi spēlēja A. Dzīle lugu «Iesim mājās», režisore Rita Gulbe. 2. vietā – Pūres pamatskola ar izrādi I. Andersone «Nejaukā meitene Zeltene un viņas sirds» (režisore Ita Karole), 3. vietā – Matkules pamatskola (Z. Ezeriņa «Gudrības grāmata», rež. Una Budžena).
