Tautas deju ansambļa «Svīta» vidējās paaudzes deju pulciņi «Vidums» un «Svīta» (Vadītāji Inta Strautmane un Modris Vanags) vakar Tukuma kultūras namā pamatīgi drebināja skatuves dēļus. Gluži tā, kā to darījuši mūsu senči, Ziemassvētkus gaidot. Ne tikai ēduši un dzēruši, bet arī dziedājuši un dancojuši, lai saulītei vieglāks ceļš, vasarā atgriežoties.
23. decembrī, kā katru gadu, latviešu leģiona karavīri, viņu piederīgie un draugi no Latvijas un arī no ārzemēm pulcējās Lestenē. Brāļu kapos viņi aizdedza sveces, lai liesmiņas silda un aiznes gaismiņas karā kritušajiem cīņu biedriem.
Sazinoties ar zintnieci, seno latviešu zinību un tautas tradīciju pētnieci Sarmītei Krišmani, noskaidrojām, ka šajos ziemas Saulgriežos enerģētiski visspēcīgākais laiks būs 21., 22. un 23. decembrī, jo tieši šajās dienās Saule, gluži tāpat kā vasaras Saulgriežos, savā ritējumā pie debesīm sasniegusi to punktu, no kura vairs zemāk neslīd (ziemā) un augstāk nepaceļas (vasarā), uz laiku it kā "apstājas". Tieši šis ir spēcīgākais, maģiskākais, pārvērtībām pilnākais laiks!
Jaunpils pagasta padome lūgusi Tukuma rajona padomi piešķirt Ls 20 000 no Tukuma rajona padomes ceļu fonda rezerves līdzekļiem, lai varētu īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstītu projektu gājēju celiņa un ielu apgaismojuma ierīkošanai pagastā.
Sestdiena, 22. decembra dienas vidū muzejā «Pils tornis» tā darbinieki ikvienam interesentam, ikvienam tukumniekam un pilsētas viesim sarūpēja īstus ziemas Saulgriežu svētkus pagājušā gadsimta 20. gadu stilā. Ikviens no klātesošajiem varēja pārtapt par budēli vai ķekatnieku – kā nu kurā pusē pārģērbušos un maskās tērptos kaimiņus dēvēja.
Ziemsvētku un Jaungada naktī ļaudis jau izsenis nodarbojušies ar zīlēšanu. Vīri pēc dažādām pazīmēm sprieda, vai nākamais tīrumos būs ražas gads. Saimniecēm rūpēja māja, laidars, klēts – vai visi būs veseli, vai pietiks pārtikas pašiem un lopiem. Jaunas meitas, protams, zīlēja sev puišus! Vai izies pie vīra jau nākamgad, vai vēl jāpagaida meitās, un – kāds viņš izskatīsies (Varbūt uzmanīgāk jāpavēro kaimiņu puisis, ne uz svešzemju princi jācer?).
Jaunpils labiekārtošanas darbu strādniekiem Vandai Koškinai, Inesei Eglītei un Andim Aleksejenokam nav atelpas ne brīdi. Labi, ka šogad vēls rudentiņš, zeme nav sasalusi. Var apkopt puķu dobes, kurās pavasarī stādīšot rozes. Taču arī sniegs jau paguvis zemi pārklāt – sētnieki trīs reizes tīrījuši ietves. Sētniekiem, protams, labāk, ja sniega nav, taču jaunpilnieki saka, – lai snieg, bet tad kā no sieta, bez apstājas!
Latvijā strauji palielinās onkoloģisko slimnieku skaits, informēja Latvijas Vēža slimnieku reģistra vadītājs Aivars Stengrevics. Šā gada novembrī Latvijā bija 59 326 onkoloģiskie slimnieki, tostarp 39 174 sievietes un 20 152 vīrieši. Novembrī konstatēti 6766 jauni saslimšanas gadījumi.
Sestdienas vakarā radušās problēmas maksājumu karšu norēķinu sistēmā, kas radījusi nelielu paniku Ziemassvētku dāvanu pircējos.
SIA «Marels» darbinieki pie Jaunpils pils rok grāvi. Tajā guldīs prāvas caurules, pa kurām uz ezeru novadīs lietus ūdeni. No prāvā pils jumta gar mūriem lietus nonāk līdz pamatiem un bojā tos. Bet pils ir arhitektūras un arī vēstures piemineklis! Grāvračus visu laiku uzmana arheologs Mārtiņš Lūsēns – vēro, mērī, šo un to pieraksta.
Jau trešo gadu pirms Ziemassvētkiem Kandavas aktīvie pensionāri dienas centra telpās rīko īpašu tirdziņu. Arī šogad piedāvājumu klāsts bija gana plašs un daudzveidīgs.
Tukuma rajona padomes locekļi sēdē 19. decembrī izskatīja un apstiprināja Dzirciema speciālās internātpamatskolas maksas pakalpojumu izcenojumus.
No 2008. gada tiek noteikta mēneša maksa: par īri – 0,15 Ls/m²; par apkuri – 0,40 Ls/m²; par aukstā ūdens patēriņu – Ls 1 (cilvēkam, ja nav skaitītāja), 0,50 Ls/m³ (ar skaitītāju); par silto ūdeni (to nodrošina 10 mēnešus gadā) – 0,60 Ls/cilvēkam; par atkritumu izvešanu – 0,50 Ls/cilvēkam.
Noteica, ka maksa par ēdināšanu vienam cilvēkam būs Ls 1,50, tostarp: Ls 0,33 – par brokastīm, Ls 0,68 – par pusdienām, Ls 0,15 – par launagu un Ls 0,34 – par vakariņām.
