Mūžīgi gaišai piemiņai

Pagājusī nedēļa bija lietaina. Vakar atkal mākoņmaiss vaļā. Taču svētdiena atnāca dāsni saulaina. Teju tūkstotis ļaužu no Latvijas malu malām un klaidā dzīvojušiem vēra vaļā Lestenes Brāļu kapu vārtus. Piemiņas vieta nu ir gatava. Šķiet, ne jau nejauši svinīgajam brīdim – Lestenes Brāļu kapu celtniecības beigām un svinīgajai atklāšanas ceremonijai – bija izvēlēts 13. jūlijs – diena, kad Rīgā, Mežaparkā, izskanēja Tautas sadziedāšanās – Dziesmu svētku noslēguma koncerts. Uz svētkiem ieradās daudzi ārzemēs dzīvojoši latvieši, arī tie, kuri dāsni ziedoja Brāļu kapu celtniecībai.

Visas tautas lolota vieta

Svētvieta tapusi par Latvijā un svešumā dzīvojošās tautas ziedojumiem – aptuveni miljonu latu. Lestenes Brāļu kapu izveide sākās 1998. gada 23. aprīlī, kad tika dibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai. Pašreiz, pēc būvdarbu pabeigšanas, fonds nodarbojas ar kapu uzturēšanu, šim mērķim tiek turpināta ziedojumu tālākvākšana. 2000. gada 12. jūlijā Lestenes pagasta padome, Kurzemes Brāļu kapu fonds un SIA «AKM» noslēdza līgumu par kapu izbūvi. Saskaņā ar arhitekta Edvīna Vecumnieka birojā izstrādāto projektu kapi aizņem 1,5 hektārus un tajos paredzētas 2000 apbedījumu vietas. Pašlaik šeit pārapbedīti 1020 kritušie.

Piemiņas plāksnē, kuras aizsegu noņēma Brāļu kapu fonda priekšsēdētājs Edgars Skreija un Lestenes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bondars, vēsta: "Lestenes Brāļu kapi – Otrā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru kapi – izveidoti par Vispasaules organizācijas «Daugavas vanagi», Latvijas valsts un daudzu latviešu ziedojumiem."

Dieva vārdā kapus iesvētīja Lestenes evaņģēliski lureriskās draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs

Piemiņas sienā vēl brīvas vietas…

Atmiņā 1997. gada vēlais rudens, ziemas sākums, kad Lestenes skoliņā pulcējas karavītri: Nikolajs Romanovskis, Edgars Skreija un vēl citi. Gājām pa pirmā sala cietēto zemi, un karavīri atcerējās: "Te mēs stāvējām. Tur viņi – pretinieki. Pa vidu uguns, elle, cerība izdzīvot, palikt dzīvam." Aizgājām līdz kādas mājas drupām, kur bija krituši E. Skreijas cīņu biedri. Pastāvējām, paklusējām. Šķiet, jau tolaik bija dzīva ideja: "Tieši te, Lestenes baznīcas pakājē, jātop Brāļu kapiem, kur guldīt visus Kurzemes cietokšņa kaujās kritušos latviešu karavīrus." Pagāja gads, un jau ar militāru godu un Dieva vārdu karavīrus guldīja zemes klēpī te, Lestenē. Zārciņus nesa zemessargi. Kapsētu svētīja Slokas iecirkņa prāvests Aivars Beimanis. Visapkārt bija nelīdzens lauks un viens kaps ar krustu galā. Bijām klāt arī tad, kad Lestenes skolā bija izlikti kapu pieminekļa skices un projekti. Par labāko atzina tēlnieces Artas Dumpes akmenī kalto «Māti Latviju» un arhitektu biroja «Veciemnieks un Bērziņi» projektu, kurš arī tika īstenots. Pirmajai Brāļu kapu atklāšanai sekoja otra, pirms trim gadiem. Tad atklājās, ka sienu ir par maz, lai plāksnēs uzrakstītu visus izzinātos kritušos karavīrus. Sienās viņu ierakstīts – 18 000, vēl vietas vismaz 2 000 vārdu.

Man ir tas gads

Pirmo reizi Lestenes Brāļu kapus pagodināja tik augsts viesis – Valsts otrā persona – Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kas teica: "Man ir gods un latvieša pienākums būt šeit, lai piedalītos Kurzemes Brāļu kapu pabeigšanas un kritušo karavīru piemiņas pasākumā. Vēsture ir bijusi nesaudzīga un nežēlīga. Latviešu karavīri bijuši spiesti cīnīties zem dažādu lielvaru karogiem un bieži vien vienam pret otru. Vienmēr visi ir uzsvēruši latviešu karavīru cīņas sparu, drosmi, varonību un viņi allaž nesuši Latvijas vārdu. Tā nav viņu vaina, ka II Pasaules kara laikā liktenis bija lēmis brālim cīnīties pret brāli, kaimiņam pret kaimiņu. Tā ir viena no mūsu tautas skumjākajām lapaspusēm, bet tā ir mūsu vēsture, lai to zinātu arī nākamās paaudzes. Krituši karavīru memoriāls, ir tā vieta."

Lika novilkt formas tērpus

Sagula ziedi uz kapu kopiņām, vainagi pie Nezināma karavīra kapa. Runāja augsti stāvošas, militārpersonas, ierēdņi, tautas kalpi. Tika nolasīta Valsts prezidenta Valda Zatlera pateicība Brāļu kapu veidotājiem, izteikta līdzjūtība kritušo karavīru piederīgajiem un laba vēlējumi vēl dzīvajiem. Runāja arī eksprezidents Guntis Ulmanis. Par latviešu karavīru varenību, cīņas sparu. Un atkal atmiņā kāda leģionāra stāstītais par to, ka savulaik Guntis Ulmanis pie kāda leģionāru piemiņas akmens zemojās ceļos. Un vēl atceramies arī reizi, kad kādā no pārapbedīšanas reizēm zemessargiem lika novilkt formas tērpus un uzvilkt civilās drēbes – lai kara uzvarētāji neapvainotos. Reiz aizliedza šaut salūtu… Un vēl – vecie karavīri arvien gaidīja, ilgojās Lestenē redzēt savas tautas māmuļu – visu mīlēto Prezidenti Vairi Vīķi-Freibergu. G. Ulmanis atbrauca II kapu atklāšanas reizē un gāja leģionāru priekšgalā…

Vairāk prieka vietas

Kapsētā dzirdēju sarunu: "Kālab mums latviešiem ir tik daudz sēru vietu. Krusti ceļos, kur kāds gājis bojā. Pieminekļi kritušajiem, daudzās karogdienas ar sēru lentītēm? Piemiņas vietas sliktām lietām. Brāļu kapi, kur karš, nāve pāri pārgājusi. Karš ir slikts. Karš iznīcina. Kālab nav vietu, kuras kāds vīrs radījis bērniem – kaut auzu laukā iestādīts ozolu ar zīmi klāt, lai senčiem būtu kur pulcēties? Vietas, kur dzimtas sākušās? Laba vieta ir Durbes estrāde, strūklaka pilsētas centrā. Tur valda prieks. Arī Lestenas Brāļu kapi ir laba tāpēc, ka cilvēki

to sakārtojuši. Labi padarīts darbs, bet ar piezīmi: lai šie būtu pēdējie kara lauka kapi mūsu zemītē!"