Mežstrādnieka darbs – vai alga atbilst apstākļiem?

Mežstrādnieks – šī profesija ir līderos starp cilvēkam bīstamākajiem amatiem. To apstiprina ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē. Tajā pašā laikā meža nozare ir viena no pelnošākajām, bet vai tāpēc tā ir viena no lielākajiem darba devējiem Latvijā?

Kopš 2000. gada Zemkopības ministrijas apkopotā statistika liecina, ka vislielākais nodarbināto skaits meža un kokapstrādes nozarē bija 2004./2005. gadā, kad ražošanā, mežsaimniecībā un mežizstrādē kopā strādāja gandrīz 80 000 cilvēku, no tiem mežsaimniecībā un mežizstrādē – aptuveni 35 000 cilvēku. Lai gan pēc 2005. gada nodarbināto skaits kritās, 2010. gadā meža nozarē nodarbināto skaits atkal sāka palielināties.

Pašlaik meža nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku, starp tiem vairāk nekā 20 000 mežizstrādē un mežsaimniecībā.

Tieši mežstrādnieka pienākumus veic nedaudz vairāk kā 4 200 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vīriešu – gandrīz 4000, bet mežstrādnieka amatu pieprot arī 259 sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Meža izstrādātāju daudzums (uzņēmumu) skaits Latvijā ir optimāls, pārliecināti ir Ogres Valsts tehnikuma (OVT) Mežsaimniecības un Kokizstrādājumu nodaļas pasniedzēji.

Savukārt Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis sliecas domāt, ka mežizstrādātāju Latvijā varētu būt par daudz. Taču tas nav tik lielā mērā saistīts ar jauniešu lielo interesi par profesiju vai jauno speciālistu pārprodukciju un jaunu uzņēmumu veidošanos vai darbības jomu paplašināšanos, drīzāk ar ciršanas apjomu samazināšanos valsts mežos.

Proti, «Latvijas valsts mežu» (LVM) apsaimniekotajās platībās ir samazinājušies ciršanas apjomi,  līdz ar to LVM iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem mežizstrādātāju vidu ir pieaugusi konkurence. „Ja jau pieaug konkurence, tas nozīmē, ka ir izjaukts līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu,” Meži.lv skaidro A. Cunskis.

Profesija viena, redzējums atšķirīgs

„Mežizstrādātāju darba apstākļi Latvijā ir normāli, jo lielākoties tie tiek veikti ar meža mašīnām – harvesteri, forvarderi,” saka Andrejs Cunskis.

Savukārt OVT Mežsaimniecības un kokizstrādājumu izgatavošanas programmu nodaļas vadītājs Artūrs Cīrulis ir parliecināts, ka darba apstākļi ir ļoti smagi, un ne katrs var izturēt to darba slodzi, kas ir mežā strādājošiem. Tas attiecas gan uz mežstrādniekiem, kas strādā ar zāģi, gan uz tādiem, kas sēž harvestera krēslā. Viņš skaidro, ka koku gāzējiem tā ir lielā fiziskā slodze rokām, mugurai un kājām, bieži vien pēc desmit gadu darba mežā cilvēks sāk slimot ar arodslimībām – kaulu deformācijām, vibrāciju saistītām slimībām, artrītiem. Bet strādājošiem uz smagās meža tehnikas, pirmkārt, ir darbs naktīs, otrkārt, darba maiņu grafiki ir tādi, ka jādzīvo ir četras līdz desmit dienas vagoniņos, tad nedēļu mājās. ”Tas nozīmē, ka mežstrādnieki praktiski ģimeni neredz vai jaunieši nevar pat to izveidot, psiholoģiski smagi izturēt šādu darba grafiku,” uzsver A. Cīrulis. Vēl viena neērtība – darba laiku ietekmē laika apstākļi: sniegs, lietus, sals, vējš, karstums – līdz ar to ir jāseko līdz darba laikam, ne vienmēr tās ir astoņas stundas dienā.

Jauno mežizstrādes speciālistu apmācītāju pieredze liecina, ka atbilstošus darba apstākļus ne visi mežizstrādes uzņēmēji spēj nodrošināt, piemēram atpūtas vagoniņus, ēdiena uzsildi un dzeramo ūdeni. Protams, ir arī uzņēmumi, kuros darba devēji ir ieinteresēti izglītot savus darbiniekus, sūta kursos, rīko seminārus ar mērķi – celt darba ražīgumu un kvalitāti.

Arī Meži.lv aptaujāto mežstrādnieku viedoklis par darba apstākļiem dalās. Negatīvāk izsakās tie mežstrādnieki, kas ir apvienojušies brigādēs un uz mežu dodas ”haltūrēt”. Savukārt tie, kas apstākļus uzskata par labiem, min argumentus par atpūtas vietu pieejamību un kopējo uzņēmuma attīstību (tajā, kur ir nodarbināti). ”Katrā darbā ir kaut kādas neērtības. Apzinos, ka strādāju mežā un nevaru gaidīt, lai man pusdienu pārtraukumā piegādā plazmas televizoru un masieri,” piebilst mežstrādnieks Guntis.

Liels televizors un masāža, iespējams, būtu par daudz prasīts, bet kā ir ar algu.

Vairāku simtu vērtais risks

Mežstrādnieka algu ietekmē daudzi, jo daudzi faktori. Sākot ar valsts stāvokli kopumā un konkrētā uzņēmuma finansiālo stāvokli un beidzot vidējais koku cirsmā, cirsmā sagatavojamo sortimentu skaitu (apjomu), tehnikas nolietojumu un remonstundu skaitu mēnesī, degvielas un smērvielu cenām, laika apstākļiem, attālumam līdz darba vietai un paša darbinieka veselības stāvoklim vai fiziskai sagatavotībai.

Runājot par konkrētām summām, mežstrādnieki gan ir izvairīgi, taču vairākums ir pārliecināti, ka saņem nepietiekamas algas. Pamatojumi gan dažādi – sākot ar argumentu par fiziski smagu darbu, beidzot ar filozofiskākiem skatījumiem. „Tu nekad neesi 100% pārliecināts, kur koks gāzīsies. Vai salīdzinoši augstais dzīvības risks ir to vairāku simtu latu vērts? ”

Starp citu Valsts Darba Inspekcijas apkopotā informācija liecina, ka pērn, veicot mežistrādes darbus, gājuši bojā četri cilvēki, galvenokārt krītošu koku dēļ.

Par mežstrādnieku ienākumiem atklātāks ir Artūrs Cīrulis. Viņš saka, koku gāzējam, strādājot ar benzīnmotorzāģi, darba apstākļi ir smagi un sarežģīti, un dienā viens zāģētājs vidēji nopelna bruto algu no 10 – 25 latiem pirms nodokļu nomaksas, savukārt meža mašīnu operatoriem darba apstākļi fiziski vieglāki, arī algas lielākas, vidēji 800 – 1000 latiem mēnesī, taču pie nosacījuma – ja ir ko zāģēt vai nav salūzusi tehnika. Arī OVT pasniedzēji ir pārliecināti, ka darba samaksai vajadzētu būt lielākai, ja vērš uzmanību uz darba specifiku.