Lietišķā māksla – Dzelzceļa vēstures muzejā

5. jūlija svelmainajā dienā, jau agri pirms Dziesmusvētku Tautas lietišķās mākslas izstādes «Es vidū» atklāšanas Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzejā, pulcējās gan jauni, gan veci ļaudis, lai aplūkotu tautas mākslinieku radītos rokdarbus. Izstādes rīkotāji iecerējuši, ka šai izstādei jābūt kā aicinājumam ikvienam uzņemties atbildību, lai saglabātu un koptu tautas lietišķas mākslas mūžīgās vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās. Jāteic, ka interesentu atklāšanā tiešām netrūka.

5. jūlija svelmainajā dienā, jau agri pirms Dziesmusvētku Tautas lietišķās mākslas izstādes «Es vidū» atklāšanas Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzejā, pulcējās gan jauni, gan veci ļaudis, lai aplūkotu tautas mākslinieku radītos rokdarbus. Izstādes rīkotāji iecerējuši, ka šai izstādei jābūt kā aicinājumam ikvienam uzņemties atbildību, lai saglabātu un koptu tautas lietišķas mākslas mūžīgās vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās. Jāteic, ka interesentu atklāšanā tiešām netrūka.

Izstādē izvietoti 100 tautas lietišķo mākslas studiju dalībnieku 2 942 darbi, kas tapuši pēdējo piecu gadu laikā – pinumi un keramika, kokgriezumi un gobelēni, audumi un tautas tērpi. Izstādes atklāšanu papildināja amata prasmju un modes kolekciju demonstrējumi. Organizatori atvainojās mākslas darbu autoriem, ja kāds savu darbiņu izstādē tomēr neatrod, jo bijis ļoti daudz atsūtīto darbu, un muzejā gluži vienkārši neesot pieticis vietas to izvietošanai.
Tukuma Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» dalībnieces, kuras sastapām izstādes atklāšanā, Ausma Pētersone, Maija Smilga, Ruta Švampe un Agita Pumpure – starp tūkstošiem darbu spēja atrast arī savus rokdarbus.
Šķiet, Latvijas Dzelzceļa muzejā patstāvīgie eksponāti – drezīnas un citi dzelzs rumaka piederumi – nekad vēl nav manījuši tik daudz ļaužu. Gluži kā tikko izsviestā medus burkā, kur pat lāgā nevar karoti apmaisīt, bet saldumi – visapkārt un – dzimtās zemes dzīparu krāsās. No novadiem atvesti kopā ar zemes, pļavu, lauku ūdeņu smaržu. Izstādē, kura var lepoties ar vairāk nekā 1700 darbiem, bija lūkojami arī Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» audēju audumi, pārsvarā segas. Maija Smilga segās ieauž ar ārstnieciskajiem dabas materiāliem krāsotus dzīparus. Ļaudis nāk, lūko Maijas austās segas. Tās aicina pastiept, pielikt roku viegli, viegli. Viņas ārstē. Ruta Švampe kopš 1978. gada daudz tautas tērpu, segu, citādu audumu ar atspoli velku starpā izaudusi. Pati sev ar noaudusi tautas tērpu – Irlavas novada. Irlavas tērpa krāsas Rutas kundzei tuvākās. Zem tukumnieču segām labi guļoties, un vispār, esot mīļa kopā sadzīvošana. Agita Pumpure vīram divdesmit gadu abu kāzu jubilejā izdarinājusi dadžu segu. Dzijas dadžu lapās krāsota. Šķiet, vēl divreiz pa divdesmit gadiem kopā garantēti. Izstādē bija daudz jaunu cilvēku, kas fotografēja, "pašpikoja" rakstu krāsas. Tas priecē. Lietišķā māksla iet plašumā, un vidus allaž būs piepildīts.
***
12. jūlija pēcpusdienā tika apbalvoti Latviešu tautas tērpu skates laureāti, kuri skatē piedalījās vairākās grupās. Tika nosaukti labākie koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu grupās, kā arī godā tika celti labākie pašdarināto, nokomplektēto un no iepriekšējām paaudzēm saglabāto tautas tērpu īpašnieki. Balvās katrs laureāts saņēma stopsaktu. Pašdarināto tērpu grupā pašu galveno – īpašo balvu saņēma tukukniece Agita Pumpure. Saglabāto tautas tērpu grupā četru apbalvoto vidū tukumniece Dzidra Ambolte

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *