Pūres sieviešu kora «Abava» dziedātājas uz Dziesmu svētkiem aizbrauca šorīt, 3. jūlijā, agri no rīta, kopā ar pirmajiem saulesstariem pār Abavu.
Laukumiņā, kas kastaņu alejas galā, viena pēc otras piebrauca vieglās automašīnas. Kungi veicīgi cēlās no šofera krēsliem un palīdzēja izkāpt no auto savām kundzēm, mīļotajām, kuras dosies piedziedat lielpilsētu, par Rīgu ko sauc.
Vēra vaļā auto aizmugurējās durvis, laukā cēla cisu maisus, segas, spilvenus un somas ar skaistumkopšanas līdzekļiem un Pūres gardumiem. Taču tautas tērpus dziedātājās pašas izcēla, ar bijību, uzmanīgi, lai kāds ziedu kriksītis no tērpu krokām neizkrīt. Tas taču Austrumkurzemes sievu goda tērps – ne jau šāds un tāds. Pūres pļavu krāsās un ar Abavas zilo jostu apjozti. Kungi palīdzēja salikt mantas autobusā, pa vieglai bučai uz vaiga, un – dienas darbiņā prom. Kur viņas – mīļotās – liksies? Kur citur tik laba dzīve kā Pūrē un tik strādīgi puiši? Izkarotu paši savu novadu un dzīve vēl labāka būtu.
Pagasts visām dziedātājām uzsaucis tēriņu naudu, lai Rīgā nav jāknapinās un lai visi redz drēbi, kas apakšā un iekšā ar. Pūrenieces dziedās svētku atklāšanas koncertā. Ne tikai balsīs, bet arī sirdis ņems talkā. Alejas galā izdzēra pa glāzei šampanieša uz labu skanēšanu. Koristes autobusa šoferīti Jāni Lasmani pierunāja busiņa priekšā piestiprināt ozollapu vītni. Ozolu Pūres pusē aug teju ik acu skatiena attālumā. Parkā sarkanais ozols kuplo, taču no tā zariem vīteni nevija. Zem sarkanā ozola zariem sestdienas naktī puiši gaidīs "savējās" atgriežamies.
