Eiro Latvijā – no 2014. gada

Piektdien, 7. novembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdības pārstāvji un sociālie partneri apstiprināja atbalstu eiro ieviešanai Latvijā no 2014. gada 1. janvāra. Sēdes vadītājs Vitālijs Gavrilovs atgādināja, ka saskaņā ar NTSP sēdes protokolu, lēmums pievienoties eirozonai pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājuma no sociālo partneru puses tika atbalstīts jau 2010. gada 7. janvārī.

Piektdien, 7. novembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdības pārstāvji un sociālie partneri apstiprināja atbalstu eiro ieviešanai Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

Sēdes vadītājs Vitālijs Gavrilovs atgādināja, ka saskaņā ar NTSP sēdes protokolu, lēmums pievienoties eirozonai pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājuma no sociālo partneru puses tika atbalstīts jau 2010. gada 7. janvārī.

NTSP sēdes laikā klātesošie bija vienisprātis, ka būtiski jāpilnveido komunikācija par eiro ieviešanas procesu un šobrīd jākoncentrējas uz to, lai stiprinātu saikni ar sabiedrību. Tāpat jāizvairās no pieņēmumiem, ka kaut kas ir vērtējams kā pašsaprotams vai ar eiro ieviešanu saistītie jautājumi līdz šim skaidroti par daudz.

Tāpat klātesošie vienojās par obligātu nosacījumu, ka eiro ieviešanas rezultātā netiks ietekmēts lata maiņas kurss. „Līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai lata kurss pret eiro saglabāsies nemainīgs – 0,7028. Tādēļ bažām par lata vērtības kritumu pēc eiro ieviešanas Latvijā nav pamata,” skaidroja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.

Kā būtiskākie ieguvumi no pievienošanās eirozonai vērtējama gan Latvijas kā investoriem pievilcīgas investīciju vides attīstība un prognozējamais investīciju apjoma pieaugums, kas rezultēsies kā jaunas, labi atalgotas darba vietas, jauni ražošanas un eksporta apjomi, gan ievērojamie finanšu līdzekļu ietaupījumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem uz valūtas konvertācijas procedūrām, kā arī lielāka drošība iedzīvotājiem un uzņēmējiem par to uzkrājumu stabilitāti. Par ieguvumiem no eiro ieviešanas būtiski informēt gan individuālā, gan valsts līmenī.

Latvija jau tagad sekmīgi pilda Māstrihtas kritērijus, kas ir nepieciešami, lai to uzņemtu eirozonā, un šī iespēja ir jāizmanto.

Papildus jautājumam par eiro ieviešanu un komunikāciju, NTSP sēdē izskatīja arī jautājumus par nodokļu politiku, stratēģijas izpildi un turpmāko virzību, kā arī par Administratīvā pārkāpuma kodeksa 41. panta grozījumiem saistībā ar nelegālās nodarbinātības definīcijas grozījumiem.

Par NTSP

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) – koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādejādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. Plašāk par NTSP.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *