200 – 300 latu mēnesī jāmaksā tikai par apkuri – tāda ir daudzu privātmāju īpašnieku šodienas realitāte. “Energoresursu cenām augot, aptuveni 40% privātmāju īpašnieku vairs nespēj nomaksāt pat apkures izmaksas, nerunājot par mājas apsaimniekošanu. Šāda situācija izveidojusies nekvalitatīvas ēkas siltināšanas dēļ, jo siltums burtiski gāžas prom pa slikti nosiltinātām vietām,” uzsver ekobūvniecības entuziasts, būvniecības eksperts Harijs Tučs.
“Īpaši tas attiecas uz privātmājām, kas celtas pirms būvniecības krīzes -aptuveni pieciem, septiņiem gadiem. Arī pirms 20 un vairāk gadiem celtajās privātmājās ir ļoti augsti apkures rēķini, jo konstrukcijās iestrādātie siltumizolācijas materiāli ir novecojuši. Diemžēl ļoti lieli rēķini par apkuri bieži ir arī privātmājās, kas celtas pirms diviem, trim gadiem, jo Latvijā ēku siltināšanas kvalitātē joprojām ir ļoti daudz problēmu. Normālā situācijā apkurei privātmājā vajadzētu maksāt mazāk par 0,30 Ls/m². Tas nav nekas ārkārtējs, šādu rezultātu var panākt, pareizi nosiltinot ēku.»
Harijs Tučs neslēpj, ka pēdējos gados pārsvarā pārbūvē pirms trim, pieciem, septiņiem gadiem celtas privātmājas.
“Daudzu privātmāju saimnieki ir izmisumā. Lūk, piemērs ar kādiem saskaramies ikdienu. Saimnieki vakarā sakurina māju līdz +27 grādiem, no rīta pamostoties mājā ir tikai +14 grādi. Cits piemērs: 200 m² divstāvu māja, ziemā apkure iet uz pilnu jaudu, bet otro mājas stāvu vispār nav iespējams apkurināt.
Harijs Tučs skaidro, ka šādā situācijās labākais un lētākais risinājums ir pārsiltināt ēku. “Šīm mājām mēs veicam tādu kā anatomiju – uzplēšam ēkas konstrukciju. Tas, kas atklājas, ir prātam neaptverams. Īpaši pirmskrīzes laikos celtajās mājās viss ir šķībi, greizi, nepareizi sabūvēts.”
Lūk, secinājumi, kāpēc siltināšanas kvalitāte Latvijā joprojām ir tik zemā līmenī. Būvniecības veikalos piedāvā ļoti daudz un dažādus siltumizolācijas materiālus un siltināšanas sistēmas. Taču, izpētot tos, nonākam pie secinājuma, ka lielākā daļa šo materiālu nav īpaši kvalitatīvi. Labu siltināšanas efektu ar tiem panākt ir praktiski neiespējami. Kvalitatīvi siltumizolācijas materiāli ir salīdzinoši dārgāki. Tā kā Latvijas tirgū ir lielāks pieprasījums pēc lētajiem siltumizolācijas materiāliem, tirgotāji vietējā tirgū dārgos un kvalitatīvos materiālus gandrīz nemaz nepiedāvā.
Būvniecības eksperts Harijs Tučs stāsta, ka, atvedot no ārzemēm kādu jaunu un kvalitatīvu siltumizolācijas materiālu, meistari nereti brīnās, jo nav tādu redzējuši, nezina, kā to pielietot.
Otra problēma ir ārkārtīgi nekvalitatīva siltumizolācijas materiāla iestrāde. H. Tučs šokē ar savu atklājumu: “Līdz šim neesmu redzējis nevienu privāto objektu, kur lokšņu siltumizolācijas materiāls būtu pareizi iestrādāts. Būvmateriālu veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas siltumizolācijas plēves. Taču nereti paši tirgotāji un celtnieki nezina, kādam nolūkam kāda plēve paredzēta. Būvniecības eksperts stāsta: «Uzplēšot ēkas konstrukciju, mēs ļoti bieži redzam, ka siltumizolācijas plēves ir saplaisājušas, sadalījušās.”
Vēl viens faktors, kas ļoti ietekmē siltināšanas kvalitāti, bieži tiek izmantoti Latvijas klimatam neatbilstoši siltumizolācijas materiāli. Ar tiem vienkārši nav iespējams nodrošināt mūsu klimatiskajiem apstākļiem nepieciešamo siltumizolāciju.
Ekobūvniecības speciālisti meklē un atrod alternatīvus, efektīvus risinājumus ēku siltināšanai. Piemēram, siltinot ēkas neizmanto siltumizolācijas plēves, ķīmisko siltumizolācijas putu vietā siltina ar kaņepju spaļiem, linu pakulām, jo šāds siltinājums nodrošina ļoti labu gaisa kvalitāti iekštelpās. Būvniecības eksperti izskaitļo, cik biezu siltinājuma slāni jāveido, lai uzbūvētu māju ar zemām apkures izmaksām.
“Mūs ļoti priecē fakts, ka arvien vairāk esošo un potenciālo privātmāju īpašnieku interesējas par iespējām uzbūvēt ekoloģisku māju, kā arī jau projektēšanas un būvniecības laikā meklē risinājumus, kā uzbūvēt siltu māju ar zemām apkures izmaksām. Tāpēc, ka ir šāds pieprasījums, Latvijā arvien vairāk uzņēmumu sāk pievērsties ekobūvniecībai un ekosiltināšanai, veidojas ekobūvniecības entuziastu grupas, kas meklē un piedāvā jaunus risinājumus,” uzsver H. Tučs.