Inflācijas plīvuriņš

Centrālā statistikas pārvalde nupat publicējusi datus par patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā. Cenas salīdzinot arī jūniju atkal ir augušas, un tas nozīmē, ka no pēdējiem pieciem mēnešiem četrus mēnešus bijusi vērojama inflācija. Kaut gan salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā joprojām vērojams cenu kritums (deflācija), prognozējams, ka jau tuvākajā laikā būs cenu pieaugums arī gada griezumā.

Ekonomikā mērena inflācija parasti liecina par veselīgu iekšējo pieprasījumu un kopprodukta pieaugumu, tāpēc atsevišķi eksperti jau sākuši priecāties par Latvijas iekšējās ekonomikas atgūšanos. Tomēr par šāda optimisma priekšlaicīgumu liecina gan algu kritums, gan cenu pieauguma struktūra – tās galvenokārt kāpušas importētajiem resursiem.

Ekonomikas teorijā izdala divu veidu inflācijas – pieprasījuma un izmaksu. Pirmajā gadījumā preču un pakalpojumu cenu pieaugumu veicina liels pieprasījums (maksātspējas pieaugums). Tā kā īsā termiņā ekonomikas resursi (ražošanas jaudas, darbaspēks, apgrozāmie līdzekļi u.c.) ir ierobežoti, pieprasījuma pieaugums ļauj ražotājiem un tirgotājiem celt cenas – šādā gadījumā runā par pieprasījuma inflāciju. Izmaksu inflācijas gadījumā situācija ir pretēja – pieprasījums nemainās vai pat samazinās, bet cenas kāpj ražošanas izmaksu pieauguma rezultātā. Šādu situāciju parasti rada papildus prasības no valsts puses (normatīvo aktu izpildes izmaksas, t.sk. nodokļu pieaugums) vai importēto resursu sadārdzinājums.

Pēdējā laika cenu pieaugums nešaubīgi ir attiecināms uz izmaksu kāpumu, ko skaidri atspoguļo arī statistikas dati. Lielākais cenu pieaugums gada laikā bijis siltumenerģijai, degvielai un gāzei, norādot uz importēto resursu cenu pieaugumu pasaules ekonomikas atkopšanās rezultātā. Cenu kāpums šiem resursiem pastarpināti ietekmē cenas arī cita veida produkcijai. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji pašlaik nokļuvuši starp diviem ekonomiskiem dzirnakmeņiem – algu samazinājumu un cenu pieaugumu.

It kā vispārzināmi fakti, kurus nebūtu jēgas atkārtot, ja vien tas neliecinātu par līdzšinējās neveiksmīgās ekonomiskās politikas turpināšanos. Vēl pirms nepilna gada gan Latvijas, gan starptautisko ekonomistu vidū plaši tika diskutēts par Latvijas izvēlēto plānu krīzes pārvarēšanai – pārvērtētā lata kursa saglabāšanu, veicot t.s. “iekšējo devalvāciju". Toreiz tika sludināts, ka valsts pārvaldes un privātā sektora darbinieku skaita un algu samazināšana, kā arī darba efektivizācija ļaušot palielināt vietējās ekonomikas konkurētspēju, atgūstot iepriekšējo gadu dzīves līmeni. Daudzu starptautisko un dažu vietējo ekonomistu iebildes par to, ka iekšējā devalvācija vēl nekad un nekur nav devusi iecerētos rezultātus konkurētspējas palielināšanā, netika uzklausītas.

Pašlaik valdības izvēlēto ekonomisko risinājumu nepareizība ir kļuvusi acīmredzama:

Latvija ir piedzīvojusi lielāko kopprodukta kritumu kapitālistiskās ekonomikas vēsturē;Solītā ekonomikas konkurētspējas uzlabošanās nav notikusi, jo ražotāju cenas praktiski nav samazinājušās, tāpēc eksporta kāpums (pret 2009. gada zemo bāzi) atspoguļo tikai pieprasījuma pieaugumu eksporta tirgos (pasaules ekonomikas atkopšanās), nevis Latvijas ražotāju preču cenu samazināšanos (konkurētspējas uzlabošanos);Pārvērtētais lata kurss turpina gremdēt arī vietējo ekonomiku, jo imports joprojām ir nepamatoti konkurētspējīgs, iznīcinot vietējo ražošanu un kavējot eksportu. Privāto kredītu atmaksas un importa apmaksas rezultātā no Latvijas aizplūst milzīga naudas masa, kas mazina iekšējo pieprasījumu un iznīcina vietējo ekonomiku;Lai mīkstinātu naudas masas mazināšanās tendences, valdība turpina aizņemties, palielinot publisko ārējo parādu;Latvijas ekonomika joprojām ir ārkārtīgi atkarīga gan no importētajiem resursiem, gan patēriņa precēm. Atgūstoties pasaules ekonomikai, importa cenas kāpj, kas rada papildus slogu iedzīvotājiem – kopprodukts un algas krīt, bet cenas sākušas kāpt.

Ir taisnība, ka Latvijas ekonomika nav pilnīgi bezcerīga, un agrāk vai vēlāk atkopsies no krīzes. Tomēr cerības vieš nevis valdības saprāts un darba spējas, bet Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju spēcīgais izdzīvošanas instinkts. Pirms vēlēšanām to svarīgi atcerēties, jo pie varas atkal rausies gan krīzes izraisītāji no kustības “Par labu Latviju", gan tie, kas aicina uz “Vienotību" oligarhu apkarošanā, bet nespēj piedāvāt neko jaunu nedz ekonomiskajā, nedz kultūras politikā.

Jānis Sils

Latviešu nacionālistu kluba vadītājs

Neatkarīgais deputāta kandidāts no VL/TB/LNNK apvienotā saraksta

Komentāri

  1. zināšanai sils ir tuvcīņas skolas instruktors, apmāca gan jauniešus, gan karavīrus un zemessargus tā ka aš tomēr var iznākt rauties arī dubultā. : ))

  2. Sils это настоящая нацистская шлюха
    Россия стереть все здесь

Atbildēt uz 2Urla Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *