Gadsimta spēle pļaviņā
Lauktehnikas rajonā, līdzās «Straumes» mājai, atrodas zemes pleķis, paldies Dievam, – brīvs. Neviens to īpaši nekopj, tāpēc zeme pamazām aizaug ar krūmiem.
Lauktehnikas rajonā, līdzās «Straumes» mājai, atrodas zemes pleķis, paldies Dievam, – brīvs. Neviens to īpaši nekopj, tāpēc zeme pamazām aizaug ar krūmiem.
SIA «Dzintarzeme auto» ved no Eiropas valstīm uz Latviju vieglās automašīnas. Firmas mājvieta ir kolhoza «Dzintarzeme» bijušās mehāniskās darbnīcas telpas. Lancenieku ezera krasts līdzās ir sakopts. Ne miņas no nesenās lūžņotavas. Darbinieks Ansis Novickis mūs ved iepazīstināt ar gulbju ģimenes tēvu.
Tā gadījies, ka žurķa Žaņa saimnieki aizbraukuši darbiņā un Īriju. Vecaimammai nav bijusi tīkama Žaņa aste, un tā žurku puika nonācis patversmē pie citiem bēdu brāļiem un māsām – suņiem un kaķiem. Varbūt, kāds vēlētos Žani pie sevis mājās?
Pagājusī nedēļa bija lietaina. Vakar atkal mākoņmaiss vaļā. Taču svētdiena atnāca dāsni saulaina. Teju tūkstotis ļaužu no Latvijas malu malām un klaidā dzīvojušiem vēra vaļā Lestenes Brāļu kapu vārtus. Piemiņas vieta nu ir gatava. Šķiet, ne jau nejauši svinīgajam brīdim – Lestenes Brāļu kapu celtniecības beigām un svinīgajai atklāšanas ceremonijai – bija izvēlēts 13. jūlijs – diena, kad Rīgā, Mežaparkā, izskanēja Tautas sadziedāšanās – Dziesmu svētku noslēguma koncerts. Uz svētkiem ieradās daudzi ārzemēs dzīvojoši latvieši, arī tie, kuri dāsni ziedoja Brāļu kapu celtniecībai.
5. jūlija svelmainajā dienā, jau agri pirms Dziesmusvētku Tautas lietišķās mākslas izstādes «Es vidū» atklāšanas Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzejā, pulcējās gan jauni, gan veci ļaudis, lai aplūkotu tautas mākslinieku radītos rokdarbus. Izstādes rīkotāji iecerējuši, ka šai izstādei jābūt kā aicinājumam ikvienam uzņemties atbildību, lai saglabātu un koptu tautas lietišķas mākslas mūžīgās vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās. Jāteic, ka interesentu atklāšanā tiešām netrūka.
Vakar, 13. jūlijā Lestenes Brāļu kapos pulcējās teju tūkstotis ļaužu no Latvijas malu malām un ārzemēm, lai pēc 10 gadus ilgušiem darbiem beidzot svinīgi atklātu piemiņas kompleksu. Tieši vakar atklāja piemiņas plāksni, kas vēsta, ka kapi tapuši par Latvijas tautas un ārzemēs dzīvojošu tautiešu ziedojumiem.
Vecā koka laiva, kurā Jānis Andersons apsēdies uz Engures ostas fona, ir pieredzējusi bagātus lomus. Tos piedzīvojis arī zvejnieks pats. Šodien viņš svinēs 51. Zvejnieksvētkus.
"No ligzdas izkritusi sudrabkaija, jāpalīdz putniņu dabūt vietā! Ja ne, būs ziepes. Putniņu no jumta, kur atrodas tā ligzda, uzpasē sudrabkaijas mamma un paps. Knābji tiem asi, var savainot bērnus, kuri turpat līdzās spēlējas; arī kaķi vai suņi, kuri ar interesi uzlūko mazo putnēnu, cibiņu var "nožmurīt"." Apmēram tāds jandāliņš vakar pirms pusdienas laika norisinājās Meža ielā, kur kādas mājas rotaļlaukumā pastaigājās kaijas mazulis.
Sākušies ar grandiozu, vairāk nekā septiņu stundu ilgu gājienu, Dziesmu un deju svētki turpinās, šķiet, ar vēl lielāku sparu. Visās svētku būšanās, skriešanās un iešanās, šīs nedēļas sākumā centāmies līdzi iejusties arī mēs – «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» žurnālisti.
Vakar, 8. jūlijā Tukuma kultūras nama pūtēju orķestris TUKUMS diriģenta Māra Rozenberga vadībā piedalījās Dziesmusvētku pūtēju orķestru konkursā un savā grupā ieguva 3. vietu.
APSVEICAM!
Par tām, mums redakcijā zvanīja un izstāstīja tukumnieki. Apbedījumu vietas zīmēs betona plāksnītēs redzams Vārds un Uzvārds. Gadaskaitļi – visticamāk dzimšanas un miršanas gadi. Un vēl, piecstaru zvaigzne.
Jau piektdien, 4. jūlijā Dziesmusvētku priekšvakarā Mazajā ģildē noslēdzās vokālo ansambļu konkurss. Vokālie ansambļi pirmo reizi Dziesmusvētku vēsturē ir pilntiesīgi svētku dalībnieki. Jaukto vokālo ansambļu grupā 1. vietu ieguva Jaunpils pagasta vokālais ansamblis “Vocalica" (vadītājs Ainars Plezers). Tukuma pensionāru biedrības sieviešu vokālais ansamblis “Sidrabrasa" (vadītāja Dace Perševica) ieguva 3. vietu, bet Smārdes pagasta sieviešu vokālais ansamblis Gitas Vanagas vadībā savā grupā ierindojās 6. vietā.