“Latvenergo”: par elektrības cenas lēcienu

Lai arī esam piedzīvojuši augstas NordPool cenas, tomēr pašos pamatos vienota birža Eiropā ir uzbūvēta tā, lai atrastu lietotājam zemāko iespējamo elektroenerģijas ražotāju piedāvājumu grozu. Taču tagad, karstajās vasaras dienās, NordPool aprēķina mehānisms katrā stundā cenšas nodrošināt lietotāju ar pieprasīto kilovatstundu skaitu.

Ilgstoša svelme, nepietiekamie vēja un hidroresursi, nepietiekama atomstaciju jauda, kā arī vairāku staciju remontdarbi reģionā ir veicinājuši  energoapgādes nepietiekamību Baltijā, par ko liecina arī Nord Pool biržas cenas.

Jūlijā un augustā piedzīvota augsta Nord Pool cena, ko visvairāk ietekmē karstuma periods  un ārkārtīgi dārgie fosilie resursi visā Eiropā:

  • ir ļoti ierobežota hidroresursu pieejamība visā kontinentā, ieskatot Daugavu;
  • dabā vējš samazinās, kad karstās gaisa masas ir nekustīgas;
  • saules paneļi saražo mazāk dūmakainās karstās dienās;
  • rekordaugsta gāzes un ogļu cena pasaulē;
  • atomstaciju izstrādi ierobežo nepietiekama dzesēšana;
  • pārvades jaudas mazina plānotie remontdarbi;
  • pieaudzis pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas.

Nepatīkamais rezultāts: visā Eiropā – Baltijā, Ziemeļvalstīs, Centrālajā un Rietumu reģionā – ir elektroenerģijas ražošanas deficīts un jāpieslēdz arvien dārgāki ražotāji.

Analizējot cenu līmeņus Eiropas reģionos, redzams, ka piedāvājuma un pieprasījuma līknes satiekas pie ogles un dabasgāzes ģenerētās elektrības aktuālā izmaksu līmeņa. Ogles un dabasgāzes globālais cenu līmenis ir rekordaugsts, un tomēr šie ģeneratori visā Eiropā sniedz zināmu cenu stabilitāti, izvairoties no ekstrēmām eskalācijām.

Aizvadītajās trijās nedēļās no atjaunīgajiem resursiem Baltijā vēja izstrāde samazinājusies par 27 %, saules izstrāde nedaudz pieauga par 6 %, bet  Daugavas HES kaskādē ūdens pietece samazinājusies par 23%.

Tuvākās nedēļas joprojām solās būt karstas. Katram no mums ir jāvērtē:  lietotājam – kur ietaupīt, ražotājam – kā pārvarēt izaicinošus režīmus.

Katram nav jābūt NordPool biržas ekspertam – tādēļ pamatprincipus un cenas faktorus ik nedēļu skaidro Latvenergo eksperti. Sekojiet līdzi manam komentāram no globālā līdz vietējam – https://latvenergo.lv/lv/elektribas-cena

 

Komentāri

  1. Vajadzētu Latvenergo visus uz desu u….kt lai maitas zin kur viņu vieta,arī Engurē iebraucot pa kreisi,ddddd,tie kas zin sapratīs

    1. Kangari uzsēdināja Latviju uz Krievijas energoresursu adatas kā narkomāni. Sākumā Kangari teica, ka tas ir ekonomiski pamatoti. Vēlāk tauta jautāja: «Kāpēc tā?». Kangari teica: «Komercnoslēpums.». Beigās izrādījās, ka Kangari klusi un mērķtiecīgi grāva Latvijas suverenitāti un padarīja Latviju par vieglu laupījumu Krievijai. Kangarus ir jātiesā! Visus Kremļa aģentus ir jāatmasko! Tautai ir jāpazīst acī Kremļa aģentūra Latvijā! ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

    2. Kurš idiots 90-to gadu sākumā izdomāja veidot Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas (BRELL) tīklu? Vai tas speciāli ir domāts, lai padarītu Latviju par Krievijas vasaļvalsti? Kurš idiots izdomāja lūgt vasalitāti Krievijai? ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂 P.S. Krievu zaldātu invāzijas gadījumā Krievijai atliek vien atslēgt elektrību un Latvijas iedzīvotāji kļūst demoralizēti. Un vel gāzes krātuve ir tukša. Vainīgos ir jāpratina un jātiesā! ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

  2. Nepatīkamais rezultāts: visā Eiropā – Baltijā, Ziemeļvalstīs, Centrālajā un Rietumu reģionā – ir elektroenerģijas ražošanas deficīts un jāpieslēdz arvien dārgāki ražotāji.——————————
    tu te kautko dirs.nesen lasiju ,salidzinoshi nesen ka latvanijaa elektribu sarazho vairaak kaa vajag.pat pardod.tad kaada hu.a peec vinja paliek daargaaka?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.