Arī Tukumā būs kino un diskusija par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā

Lai sabiedrībā vairotu izpratni par garīga rakstura traucējumiem, Labklājības ministrija starptautiskā garīgās veselības mēneša ietvaros oktobrī piecās Latvijas pilsētās – Smiltenē, Daugavpilī, Tukumā, Kuldīgā un Bauskā organizēs īpašus bezmaksas pasākumus ar kopīgu filmas „The Peanut Butter Falcon” („Zemesriekstu sviesta piekūns”) skatīšanos un diskusijām par cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem kino un realitātē.

Pasākumus vadīs un par kino stāstīs kino eksperts un blogeris Sergejs Timoņins. Apmeklētājiem būs arī iespēja satikt un iepazīt lielisku puisi, Arvīdu Denisu, kurš dalīsies ar savu pieredzi ceļā uz pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā.

“Sabiedrībā pastāv daudz maldīgi stereotipi par dažādām cilvēku grupām. Vieni no spēcīgākajiem stereotipiem ir par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tas ir viens no galvenajiem šo cilvēku atstumtības iemesliem. Pieredze rāda, ka iepazīstot, izprotot un pieņemot šos cilvēkus, varam vienīgi iegūt,” uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Sociālā iekļaušana ir viena no iniciatīvām, kam ir liela loma demokrātiskas sabiedrības ikdienā. Mums ir vairāk uzmanības jāpievērš tam, kādas ir iespējas cilvēkiem ar dažādām vajadzībām gan darba tirgū, gan sociālajā dzīvē. Eiropas Savienība investē veselības aprūpes, sociālajā infrastruktūrā. Taču ir nepieciešamas vēl kādas, mūsu pašu, līdzcilvēku investīcijas – laiks, zināšanas un sapratne, lai citādo un dažādo atpazītu, izprastu un vidi veidotu draudzīgu ikvienam līdzcilvēkam.”

“Īpaši aicinām apmeklēt kino seansu kopā ar ģimenēm. Tā būs iespēja vērtīgi pavadīt laiku, noskatīties lielisku filmu – sirsnīgu un iedvesmojošu stāstu un uzzināt ko jaunu par, iespējams, neierastiem cilvēkiem, kuri ir mums līdzās, viņu sajūtām un iekšējo pasauli. Kino seansi un sarunas par redzēto vairos apmeklētāju spēju citādajā saskatīt skaisto un kopīgi veidot iekļaujošu sabiedrību,” norāda kino eksperts Sergejs Timoņins.

Filma „The Peanut Butter Falcon” („Zemesriekstu sviesta piekūns”) ir ASV 2019. gadā izdota filma, kurā apvienoti piedzīvojumu, komēdijas un drāmas žanri. Filma guvusi pozitīvas kritiķu un sabiedrības atsauksmes un saņēmusi vairākus apbalvojumus. Tās galvenais varonis ir Zaks, kuram ir Dauna sindroms. Viņš aizbēg no aprūpes nama, lai piepildītu savu ilgi loloto sapni un kļūtu par profesionālu cīkstoni. Lai to paveiktu, viņam jādodas uz cīkstoņu skolu. Pa ceļam viņš satiek dzīves krustcelēs nonākušo Taileru, kurš neapzināti kļūst par viņa treneri un sabiedroto. Kopīgi viņi dodas pa upi, ķer zivis, dzer viskiju, meklē Dievu un pārliecina aprūpes nama darbinieci Elinoru pievienoties viņiem ceļojumā.

Kino vakari tiks organizēti:

  • oktobrī Smiltenē, Smiltenes Kultūras namā, pl. 16.00.

https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132020

  • oktobrī Daugavpilī, Daugavpils Kultūras Pilī, pl. 18.30.

https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132021

https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132023

  • oktobrī Bauskā, Bauskas Kultūras centrā, pl. 16.00.

https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132024

Pasākuma kopējais ilgums – aptuveni 2,5 stundas. Apmeklētāju labsajūtai tiks piedāvātas uzkodas un atspirdzinoši dzērieni. Vietu skaits ierobežots. Bezmaksas ieejas biļetes nepieciešams rezervēt internetā vai klātienē Biļešu paradīzes kasēs.

Kino vakari ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek organizēti jau ceturto gadu.

Komentāri

  1. Man ir tāds dumjš jautājums. Darba likums Latvijā bija puslīdz nemainīgs visu otrās Latvijas brīvvalsts laiku. Tad sakiet, lūdzu, kā vispār ”Simtlatnieku programma” Latvijas Republikas teritorijā varēja notikt, ja Darba likums un Eiropas Savienības likumdošana bija pret šādu noziedzīgu, cilvēku apzagšanas programmu. Varu piebilst, ka Eiropas Savienība ir suprnacionāla, tātad Eiropas Savienības likumdošana lielākā vai mazākā mērā darbojas arī Latvijas teritorijā.
    Man ir grūti izprast to ierēdņu, politiķu un pētnieku dvēseles garīgo stāvokli, kuri atbalstīja ”Simtlatnieku programmu” un nenosodīja to. Vai šie cilvēki bija mentāli veseli?

    1. par garīgiem traucejumiem varu paskaidrot 3 lietas 1) Indijā cilvēki ir tievi, jo visur ož pēc sūdiem vai atkritumiem, kas nogalina… VIENKĀRŠI NOGALINA jebkādu apetīti (indieši, neapvainojieties, saku ko redz…nē, saožu )…2) Indijā ir laba dzimstība, jo cilvēki skatās uz pērtiķiem kas kopojās ceļu malās, …un tas uzbudina…VAI NE?…3) amerikāņu smerdeļi un idioti, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā ļaudis neēd zāli, vnk ceļu malās plūc zināmus augus salātiem (līdzīgi kā mēs pienenes priekš medus vai skābenes zupai), un vispār, jenķu cūktauitele, laiks jūs atsvabināt no rotšildmēslu un citu žīdfašisteļu tirānijas, kas līdzīgi vēža metastāzem caurauž asv cūkvalsteles agonējošas miesiņas..abtreten rotšildmēsliem cilpa, revolūcija turpinās …čunčo bundzinieks pri ģelah..

  2. Nu re, mentāli traucētais pats pieteicās un sāka kladzināt savu superhītu par mentālajiem simtlatniekiem.

    1. 2023 saka: 29.09.2023 14:05 LU pētnieki pelna sākot no 10 eiro bruto. Un nav nozīmes, vai esi humanitārijs vai ar arī dabaszinātnieks (STEM). Ko teiktu, LU Vadības un sociālo zinātņu fakultātes pētnieces, kuras rakstīja ”Simtlatnieku programmai” slavinošas publikācijas, ja viņu mēnešalgu samazinātu līdz 80 latiem un liktu strādāt celtnieka darbu? Šīs pētnieces uzreiz taptu veselas no ķecerīgas, destruktīvas, disfunkcionālas un neētiskas domāšanas. Viņas uzreiz atcerētos savas cilvēktiesības un cilvēkbrīvības. Paldies Dieviem, ka mūsu zinātnes korifeju ķecerība ir lasāma PRIMO e-bibliotēkā. Es varu pat viņas citēt un komentēt visa veida soctīklos. Nezinu vai šīs tantes tur vel strādā, pirms izlaiduma universitātē būs jāuzraksta atsauksme par viņu ”Simtlatnieku programmu” slavinošajām publikācijām.

    2. Man ir aizdomas, ka Valdis Dombrovskis ir mentāli slims, jo viņš, būdams fiziķis un ekonomists, parakstīja MK noteikumus, kas ļāva notikt ”Simtlatnieku programmai”. Tagad viņš deldē pēcpusi Briselē un pelna virs 300 000 000 eiro bruto.

      1. Valdis Dombrovskis tev līdzīgos palīgstrādniekus izglāba no bada nāves, dodot iespēju saņemt naudu par primitīvu apkopšanas darbu veikšanu dažas stundas dienā.
        Tikai nestāsti savu pasaku par Ķīnas mūra būvēšanu.
        Pat tajos krīzes gados labs celtnieks bez darba nepalika, samazinājās tikai klientu(saimnieku) rinda uz labo meistaru no pusgada uz mēnesi.
        Tas tiesa, palīgstrādnieki ķieģeļu pienesēji un būvgružu savācēji palika bez darba.

        1. 2023 saka: 29.09.2023 15:00 Tu esi teju vai Valda Dombrovska advokāts. Tu runā kā būtu, ja būtu. Bet es runāju par objektīvo realitāti, par to, kas ir un bija. ”Tikai nestāsti savu pasaku par Ķīnas mūra būvēšanu.” Kāpēc pasaku? Mans tēvs veica vietējās pašvaldība kapsētas akmens mūra restaurāciju patstāvīgi (es esmu no cita novada, nevis no šī), paša spēkiem. Tā kā izbeidz apmelot manu tēvu, bet par Valdi Dombrovski es varu teikt, ka viņš ir gļēvulis, jo uz manu augstskolas e-pastu, kurš ir piesaistīts manam studenta profilam e-studijās un satur universitātes domēnu, viņš nespēja atbildēt. Arī viņa partija to nevarēja.
          Darba likums visiem ir viens. Un par darbu ir korekti jāmaksā. Mūsdienās arī likums pievērš uzmanību darba apstākļiem.

        2. 2023 saka: 29.09.2023 15:00 Novēlu tev pārciest divus insultus un saslimt ar astmu smagā formā, tad tu būsi kā mans tēvs pensionārs. Bet par to mūri es tiesāšos ar valsti. Pagaidām es atkārtotas vēstules nekur nerakstu, lai vel mani par nepareizu domāšanu no universitātes neizmestu. Taču pēc diplomdarba aizstāvēšanas jūnija padsmitajos datumos, kad mans e-pasts vel nebūs dzēsts, es aizrakstīšu skaistas vēstules latviešu un angļu valodās no sava universitātes e-pasta ar skaistiem pielikumiem. Tiesiskums visiem ir viens.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *