Attēlam ir ilustratīva nozīme

Pētīs augsnes kvalitāti, tostarp Tukuma novadā

Šoruden, septembrī un oktobrī, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte veiks augsnes izpēti un konkrētu punktu apsekošanu 65 Latvijas pagastos, tostarp Tukuma novadā.

Augsnes izpēte un punktu apsekošana notiks:

  • Augšdaugavas novada Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas un Demenes pagastā,
  • Valmieras novada Jeru, Vilpulkas, Ķoņu, Naukšēnu, Sēļu un Trikātas pagastā,
  • Valkas novada Vijciema pagastā,
  • Smiltenes novada Bilskas, Smiltenes un Blomes pagastā,
  • Preiļu novada Galēnu, Stabulnieku, Saunas un Sīļukalna pagastā,
  • Rēzeknes novada Dekšāres, Viļānu, Kaunatas, Stoļerovas, Čornajas, Lūznavas, Mākoņkalna un Gaigalavas pagastā,
  • Varakļānu novada Varakļānu un Murmastienes pagastā,
  • Balvu novada Bērzpils, Lazdukalna un Rugāju pagastā,
  • Madonas novada Ošupes un Indrānu pagastā,
  • Jēkabpils novada Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastā,
  • Aizkraukles novada Neretas un Zalves pagastā,
  • Dobeles novada Vītiņu, Bēnes, Vecauces, Lielauces, Zebrenes, Īles, Annenieku un Naudītes pagastā,
  • Saldus novada Blīdenes pagastā,
  • Dienvidkurzemes novada Otaņķu, Nīcas un Grobiņas pagastā,
  • Talsu novada Dundagas, Rojas, Īves, Laucienas, Balgales un Strazdes pagastā un
  • Tukuma novada Zentenes, Cēres, Pūres, Kandavas, Sēmes un Engures pagastā.

 

Augsnes izpētes laikā ar augsnes zondes (urbja) palīdzību tiks iegūta augsnes informācija un ievākts neliels daudzums augsnes paraugu, kas nepieciešami augsnes kartēšanai. Šajā izpētē iegūtos datus izmantos kūdraugsnes izplatības modelēšanai. Kūdraugsnes kartēšana Latvijā pēdējo reizi tika veikta Padomju Savienības laikā – līdz 1990. gadam. Kopš tā laika augsnē ir notikušas izmaiņas, ko radījusi cilvēka saimnieciskā darbība (nosusināšana, lauku apsaimniekošana utt.), kā arī augsni ietekmējuši dažādi augsnes veidošanās procesi

Visā Latvijas augsnes izpētes gaitā iegūtie rezultāti sniegs informāciju par augsni ne vien lauksaimniekiem, bet arī zinātniskajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm. Atjauninātā informācija būs noderīga, plānojot un izstrādājot lauksaimniecības un klimata politiku. Dati tiks izmantoti arī Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu ieviešanai, lai veicinātu lauksaimniecības zemes atbilstošu apsaimniekošanu, saglabājot lauksaimniecības nozares konkurētspēju, vienlaikus samazinot lauksaimniecības slodzi uz vidi un saglabājot ekosistēmas.

 

Komentāri

  1. Noteikti jānovērtē, ko tie smagie metāli ir paveikuši, kurus lidināja no debesu juma.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *