Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kā karot ar Spānijas kailgliemežiem?

18. februārī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti uzsāks grantu projektu konkursu invazīvo sugu apkarošanai. Kopējais grantu finansējums 18. konkursam ir 20 000 eiro. Vienam projektam attiecināmo izmaksu summa paredzēta 1000 līdz 5000 apmērā. Projekta «LIFE – IP LatViaNature» ietvaros konkursā varēs piedalīties iedzīvotāji, uzņēmēji, sadarbības grupas, tostarp pašvaldības. Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajā kārtā līdz 18. martam jāiesniedz projekta pieteikuma veidlapa ar idejas izklāstu. No šiem projektiem tiks izraudzīti projekti otrajai kārtai, kur jau būs nepieciešami konkrēti aprēķini.

Bet vēl pirms tam… ir noticis tiešsaistes seminārs, kurā tā dalībnieki tika iepazīstināti ar invazīvajām sugām, viņiem skaidroja, kur tās meklēt, kur pieteikt jaunas invazīvo sugu atradnes. Kāpēc tas viss nepieciešams, tāpēc, ka invazīvās sugas – vietējā ekosistēmā sveši organismi, tai skaitā – kā šajā gadījumā – augi jaunajā viņu izplatības areālā ilgtermiņā var radīt nopietnu kaitējumu. Tāpēc nepieciešama sadarbība starp zemes īpašniekiem, pašvaldībām un valsts institūcijām. Ja runājam par normatīvo aktu regulējumu, tad jau pirms laba laika ir izstrādātas vadlīnijas, kas nosaka, kā un kad, kā arī kuras sugas iekļauj invazīvo sugu sarakstos, nosakot arī attiecīgu ierobežošanas plānu. Arī šobrīd darbs turpinās, lai tiktu izstrādāta agrīna invazīvo sugu atklāšanas un izskaušanas sistēma. Invazīvo sugu jomā prevencija ir daudz lētāka un efektīvāka nekā tās ierobežošana un/vai pilnīga izskaušana tad, kad suga jau izplatījusies.

 

Spānijas kailgliemezis – invazīvs, izturīgs un plastisks

Pētniece Iveta Jakubāne seminārā iepazīstināja ar Spānijas kailgliemezi, tā dzīvesveidu un apkarošanas iespējām:

– Spānijas kailgliemezis ir ļoti invazīva, izturīga un plastiska suga, kas ļoti ātri spēj pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem. Tas ir līdz 15 cm garš, masīvs, nedaudz saplacināts kailgliemezis. Krāsa šai sugai ir ļoti mainīga: ir satopami gan blāvi oranži līdz pat tumši pelēki īpatņi. Dienā kailgliemeži slēpjas un savu aktivitāti uzsāk naktī. Suga vērsta uz to, lai atstātu pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Suga spēj pašapaugļoties: tādējādi pietiek ar vienu īpatni, lai aizsāktu invāziju. Sugas ietekme un kaitīgums izvērtējums no visām pusēm: savairojoties masveidā, tie var apdraudēt gan vietējās augu sugas, apēdot tās, gan arī, pārnēsājot dažādus augu patogenus, rosinot augu slimības. Savairojoties lielā skaitā, tie var nodarīt nopietnu kaitējumu gan dārzeņu, gan augļu audzētājiem, piemēram, kā tas novērots Norvēģijā zemeņu laukā, kur dažviet šie kaitēkļi ir iznīcinājuši pat 50% no ražas. Spānijas kailgliemezis var veidot hibrīdus ar citām savas ģints sugām, kā rezultātā vietējās sugas izzūd. Tas barojas ar citiem bezmugurkaulniekiem, ar citiem kailgliemežiem, ar sliekām. Suga ir nonākusi dabiskajos biotopos un ir liels drauds vietējām sugām. Spānijas kailgliemezis uzbrūk arī uz zemes vai krūmos ligzdojošiem zvirbuļveidīgajiem putnu mazuļiem un rada tiem smagus vai pat nāvējošus ievainojumus.  Ņemot vērā, ka dienā gliemezis slēpjas kanalizācijas caurulēs, barojas arī ar cilvēku un dzīvnieku fekālijām, Spānijas kailgliemeži var pārnesāt dažādas bīstamas baktērijas. Gliemju gļotas ir biezas, noslienā augļus, dārzeņus, zaļumus. Ja redzamas šādas gļotu pēdas, tādus uzturā tādus dārzeņus nevajadzētu lietot. Tie ir arī starpsaimnieki dažādām parazītu sugām, kas invadē suņu un kaķu dzimtas dzīvniekus. Skābbarības piesārņojums ar kailgliemežiem var kavēt fermentācijas procesus, kas padara skābbarību neēdamu.

Kā cīnīties?

Kā liecina pētījumi, tad cīņa ar kailgliemežiem jāveic katru gadu – no pavasara līdz pat rudenim. Jāpanāk, lai iespējami mazāks dzīvnieku skaits pieaugtu un sāktu vairoties. Visdarbietilpīgākā un dabai draudzīgākā metode ir gliemju nolasīšana ar rokam. Tas veicams vakaros, naktī, agri no rīta, kamēr nav nozudusi rasa. Iznīcināšanas veids ir dažāds, bet jāatceras, ka beigtie īpatņi aicinās citus kailgliemežus nākt baroties. Tādējādi mēs tos varam izmantot kā pievilinātājus. Mēs arī savā īpašumā varam izvietot dažādus priekšmetus, kuriem jābūt pietiekami mitriem, tādējādi gliemezis nemeklēs citas paslēptuves, bet izmantos jūsu radītās. Ja izvietojam dažādus traukus ar ēdienu, īpašums jāapseko, lamatas jāiztukšo regulāri. Ir slīcināšanas slazdi, trauciņi – rūpnieciski ražotas lamatas. Varam izmantot arī kādu pievilinātājvielu, kas var būt alus, derēs arī saraudzēta maize, kefīrs. Lamatām jābūt kādam fiksatoram, lai gliemezis no tām netiek ārā. Ieteicams arī jumtiņš, jo, ja naktī uznāk lietus, lamata var pielīt un gliemezis no tās izkļūs. Runājot par mehāniskajām barjerām, aizsargsētiņām, tās ir ar specifiski izlocītām malām. Ir pierādīts, ka gliemjiem ir grūtības tikt pāri 45° lielam leņķim. Tad gliemeži krājas šajā izlocījuma vietā. Runājot par vara lentēm, tām ir jābūt pietiekami platām un mitrām. Ir arī elektriskie gani. 12 voltu liels spriegums nogalina kailgliemežus. Beigtie gliemeži krāsies pie gana. Var izmantot arī dažādas aizsargjoslas no tehniskās sāls vai arī pelnu, kafijas un minerālmēslu maisījumiem, bet ir jāatceras, ka šīm joslām jābūt pietiekami platām lai gliemezis netiek tām pāri. Spānijas kailgliemežiem piemīt tāda spēja, ka tie izveido sev gļotu mētelīti, no kura vēlāk izlien āra. Tā viņš tiek pāri aizsargjoslai, ja tā nav pietiekami plata. Dziļā augsnes apstrāde un pieblietēšana palīdzēs iznīcināt augsnē esošās gliemju olas. Diskošana būs neefektīva, jo gliemeži spējīgi ielīst augsnē līdz pat 30 cm dziļumā. Efektīva ir regulāra zāles pļaušana un arī tās novākšanu. Ķīmisko ierobežošanu var veikt, lietojot limacīdus. Gliemji ir jutīgi pret vara un dzelzs fosfātiem. Tos lieto tādās vietās, kur mēs nevaram izlasīt gliemežus un tos mehāniski iznīcināt, bet ir jāatceras, ka limacīdi nogalēs visus īpašumā esošos gliemjus. Efektīva ir mājputnu, īpaši pudeļpīles izmantošana cīņā ar gliemežiem. Runājot par parazīstiskajām nematodēm, attiecībā pret Spānijas kailgliemezi tās nedarbojas, tās darbojas pret visiem citiem gliemjiem. Šī metode ir daudz dārgāka, salīdzinot ar limacīdiem. Latvijā Spānijas kailgliemezis koncentrējies Latvijas vidusdaļā – Kurzemē un Vidzemē, parādījies arī Latgalē.

Eksperte – agronome Jūlija Vilcāne, vadoties no savas pieredzes, skaidroja:

– Svarīgi ir kombinēt dažādas metodes. Kas attiecas uz limacīdiem, tad ir viens veids, kas satur dzelzs fosfātu un ir videi draudzīgs, un to lieto arī bioloģiskajās saimniecības. Un ir otrs limacīds, kas satur metaldehīdu, ko atļauts iegādāties līdz 2022. gada maijam, bet tas ir kaitīgs gan ežiem, gan putniem, bet efektīvāks pret kailgliemežiem. Savlaicīgi pavasarī, kad gliemeži mostas, šķiļas, lietojot limacīdu, var samazināt īpatņu skaitu, kas vasaras otrā pusē dēs olas. Vēl nematodes ir viens no dabiskākajiem veidiem, kā apkarot kailgliemežus, un tas ir populāras Anglijā un Norvēģijā. Parasti tās izskatās kā pulverītis, ko izšķīdina ūdeni un salaista vajadzīgo vietu. Nelaista pa visu teritoriju, kā arī izmanto kombināciju – veido slazdus, kur koncentrējas gliemeži, un tad šīs koncentēšanās vietas salaista. Nematodes iekļūst kailgliemezī un tur sāk vairoties. Iesaka arī izmantot ģipša pulveri, no kura kailgliemeži izvairās.

 

Vairāk lasīt otrdienas, 15. februāra laikrakstā ŠEIT=======>>>>>>>>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.