Nebija ar nemaz kristāla bumbā jālūkojas, lai paredzētu to šūpošanos, kas vēl arvien valda Latvijas virtuālajā vidē un vienlaikus arī daļā sabiedrības pēc tam, kad Igaunija pieņēma partnerattiecību likumu, bet mūsu pašu ārlietu ministrs, kā saka, ”iznāca no skapja”. Klajās rupjības un publiskie aicinājumi uz vardarbību, protams, šo to liecina par pašiem komentāru autoriem… tomēr šoreiz vairāk gribējās parunāt par tik bieži piesauktajām ”konservatīvajām vērtībām”, kas tiek vilktas mastā teju ikreiz, kad kāds tikai iepīkstas par iespējamo sekošanu kaimiņvalsts piemēram.
Pēdējo reizi šo vārdu savienojumu sarunās ar presi lietoja Solvita Āboltiņa pēc savas uzraušanās partijas «Vienotība» vadībā, ar piebildi, ka vēlētāji jau savādāku, tas ir, liberālāku politiku, viņasprāt, nesapratīšot. Protams, no malas gan šķiet, ka neba nu kādas vērtības šajā gadījumā ir izšķirošās – drīzāk tā piesegtas visparastākās varas spēles, jo, tai pat laikā jājautā, vai pašas Āboltiņas paškritikas trūkumu pēc tik neviennozīmīgajiem vēlēšanu rezultātiem cilvēki sapratīs?
Bet varbūt sapratīs… Gadu no gada, no vēlēšanām uz vēlēšanām nākas pārliecināties, cik ”konservatīva” jeb tradicionāla pārsvarā tomēr ir Latvijas politika. Daža laba vēlmi iesaistīties politiskos procesos nespēj bremzēt nekas – ne apsūdzības noziedzīgos nodarījumos, ne rēgošanās presē ar kādu jaunu piegulētāju, ne izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai vāji slēpta tikai savu ”naudas devēju” interešu izpildīšana. Reputācijai nav nozīmes, jo, pierasts, ka, pareizi izspēlējot kārtis (iesaistoties pareizā partijā vai, vēl labāk, vienalga par kādu cenu organizējot vērienīgu reklāmas kampaņas), vismaz minimālo nepieciešamo vēlētāju atbalstu, visticamāk, iegūt izdosies. Un tad nu sanāk, ka tā sauktās konservatīvās vērtības, tik vien kā papīra smērēšanai, piemēram, sacerot preambulas, paredzētas. Bet, lai notušētu vienu otru pašmāju ”konservatīvisma” nepilnību – varas kāri un pielaidīgumu pret zagšanu un krāpšanos – ir taču tik ērti karot pret, piemēram, netradicionāli orientētajiem…
Nu bet pie mums taču pierasts, kam nauda, tam vara un vienalga kāds ir personas koptēls.Jo vairāk naudas, jo vairāk klanās pārējie.
Bet – karali, tāpat uzpūtīgu vadoni, asinskāru tirānu utt. jau veido galms, tas ir, tie cilvēki, kas apkārt, tātad – arī katrs no mums. Mēs pieļaujam, ka tādi uzpūteņi,varaskārie, zagļi atkal un atkal tiek pie varas.
Ārlietu ministram sanāca gauži nožēlojama tā ”iznākšana no skapja”.
Ja no ”skapja” būtu iznācis pirms vēlēšanām, tad varētu teikt drosmīga rīcība, bet ,par to paziņot tikai tad ,kad ticis amatā un gailis ne pakaļ nesvilpo ,tas ir gļēvums.
Kopumā ņemot visi šādi paziņojumi ir tikai dzeltenās preses cienīgi, jo kāda kuram daļa ar ko un kā mīlējas.
Ārlietu ministrs ar šo savu paziņojumu(”iznākšanu no skapja”) ir nolaidies līdz dzeltenās preses līmenim,kuri ķer lētas sensācijas par Džilindžera un tamlīdzīgo mīlas dēkām.
Jau kopš oktobra lasu visus tos politiskos savārstījumus. Varbūt apliekam kasetes otru pusi? Kaut ko par novadu, par svētkiem, jebko citu, lūdzu… Tā viedokļu caureja par visu un neko vairs nav izturama.
Vai pareizāk, tā varētu būt lūgšana no Kārļa Skalbes Pieticības malas ļaudīm, no Trekno Cūku zemes ciema, sak: ”Lūdzu, lūdzu, zemākus mākoņus, lielākus putras katlus!”. Un neko,kas prātus kaut biškucīt junda, nekādu garaiņu, kas ”veicina vārīšanos” (Im. Ziedonis) Tautai gluži tāpat kā Senromas lumpeņiem pietiek ar maizi un izpriecām?
Ož pēc redakcijas ļaudīm, ja reiz citējat tādus cēlus literatūras vecmeistarus. Sauciet mani par pieticīgu un aprobežotu dauni – patiesībā vienalga, bet ja vēlēšos lasīt kvalitatīvu viedokli par politisko situāciju valstī, NTZ būs pēdējais portāls, kurā rakņāšos. Vēlu veiksmi – ar saviem rakstiem un komentāriem Jūs noteikti panāksiet revolūciju Latvijas politikā un ekonomikā.
Nespriediet tikai pēc sevim. Var jau būt, ka daži tukumnieki lasa TIKAI NTZ mājas lapu!
Man ir liels prieks “dzirdēt” par politiku tieši no sava novada personām. Ne tikai tāpēc, ka nedaudz saskan, bet ļauj citādi izvērtēt notikumus, vispār “veicina vārīšanos”!
Var jau piekrist ka ir tāda tukša vāvuļošana, bet laikam trūkst spēka pieķerties patiešām tādām lietām, kuras prasa kārtīgus faktus un analīzi.Katrs par savu vietu trīc un dreb, valstī ir izdevīgi lai ir nabagi, jo tādiem ir bail paust savu viedokli, jādzīvo jau katru dienu.
Man lokālpolitika ir pilnīgi neinteresanta… Lauki…
Domāju, ka Rinkevičs no skapja iznāca piespiedu kārtā, gan jau, ka krievi gatavoja kādu kompromitējošu materiālu.
Ironiski, ka viņš kā gejs rīkojas daudz vīrišķīgāk kā “īstie veči”… Kā ārlietu ministrs man viņš patīk un man totāli pie kājas ar ko viņš guļ…
Divi vārdi raksturo Latviju: Eiropas province. Un domāju, ka tādam būsim vēl vismaz 20 gadu.
Kas notiks pēc 20gadiem?
Vai tad kļūsim par Ķīnas vai Islama valsts provinci?