Lai arī katrā no 12 gada mēnešiem var atrast kaut ko īpašu, neatkārtojamu vai savdabīgu, septembris, šķiet, ir svarīgāks par visiem citiem tieši skolas sākuma dēļ.
Nu padomājiet – vienā mirklī bērniem un vecākiem ierastā pasaule sagriežas ar kājām gaisā. Pāris nedēļu septembrī, ja ne visu mēnesi, tā tāda arī paliek. Un tā tas turpinās no bērna pirmā septembra līdz pat noslēdzošajam 9. vai 12. klasē… Dažam vēl ilgāk. Tie, kam vairāk bērnu un tad arī mazbērni, tas ir kā nebeidzams ikdienas ritma, jaunu iespaidu, zināšanu pārmaiņu rats. Bet 1. septembrī daudzi skolu beiguši atgriežas savā skolā, lai iegūtu tieši to neatkārtojamo – pirmā skolas dienas vēderu kutinošo satraukuma un ziedu rūgtenās smaržas sajūtu. Turklāt satraukums pirms skolas katru gadu ir gan bērniem un vecākiem, gan, kā runā, arī skolotājiem. Un ne tikai viņiem.
Jā, sākot skolas gaitas, nekas vairs nav tā, kā senāk. Burtnīcas un klades, pildspalvas un zīmuļi, krāsas, somas, apģērbs… Tās ir lietas, kuras, nezin, kā tas nākas, bet katru mācību gadu tiek gādātas no jauna. Ar apģērbu tas būtu objektīvi, bet arī vecais zīmulis jaunā mācību gadā nešķiet iederīgs…
1. septembris tieši un netieši ietekmē ikvienu. Vispirms jau ģimenes, turklāt, tās kuplākajā formā – ar omēm un opjiem un citiem radiem, kas steidz palīgā, lai bērnu pirmo reizi palaistu skolā. Un vēl tas izmaina ierasto kārtību it visur – daudz uzmanīgākiem jābūt autovadītājiem, jo skolā gājējiem un riteņbraucējiem vēl vasaras vējš galvā. Vienā mirklī bērni piepildīs ielas, pagalmus, bibliotēkas; viņi būs veikalos, kafejnīcās… Un klusībā tas tā kā nomierinās, ka viss laimīgi atgriezies vecajās sliedēs. Varbūt arī tāpēc septembris ir tik nozīmīgs, ka tas palīdz dzīvei pēc trauksmainās vasaras attapties tik ierastajā ikdienā?
Bet septembrim līdzi nāk arī kāda smeldzīga nots – tiem vecākiem, kuru bērni jau izauguši un kas secina, ka tas noticis tik nemanāmi… Un neticamā kārtā jau aizmirsies uztraukums par bērna sekmēm, eksāmeniem, negribīgo ģērbšanos no rītiem… No tā visa, kā vairs nav, pirmajā brīdī rodas laimes sajūta, bet nākamajā – jā, tās īpašās pirmās skolas dienas sajūtas reizēm tomēr pietrūkst… Un lai to piepildītu, ir iespēja aiziet uz savu skolu un apsveicināties vai piezvanīt savam skolotājam. Jo 1. septembris ir svētki visiem – kā esošajiem, tā bijušajiem skolēniem un skolotājiem.