Dažkārt no pašvaldību darbiniekiem, dažiem deputātiem esam dzirdējuši pārmetumus, ka laikraksts tikai meklē sensācijas, negācijas un to vien tik avīzes slejās varot izlasīt. (Dažs gan tūdaļ steidzas piebilst, ka avīzi nemaz nelasot…) Jāatzīst, tas gan rada tādu kā nelielu izbrīnu, jo tos tā sauktos negatīvos materiālus paši jau neesam meklējuši. Sliktās ziņas pie mums atnāk pašas, visbiežāk kā lasītāja lūgums palīdzēt atrisināt vienu vai otru problēmu. Un laikam jau nav lieki atgādināt, ka ne jau mēs tās radām!… Kaut vai, piemēram, vakar saņemtā ziņa par to, ka nakts lietavas ceļa virsmu Rīgas – Meža ielas krustojumā, kur notiek apļa izbūve, sakūlušas pamatīgā dubļu vannā un ceļa norobežojumi pārlikti uz citu vietu tā, ka gājējiem nav bijis kur pārvietoties. Kāds cilvēks, kam bijis jānokļūst stacijā, lai brauktu uz Rīgu, pagalam sadusmots zvanīja uz redakciju un sūdzējās, ka kaut ar pēdējiem spēkiem uz vilcienu paguvis, taču darbā viņam bijis jāmazgā un jāžāvē zeķes un kurpes, jo, lūk, neesot bijis iespējams daudzmaz sausām kājām nokļūt Tukuma stacijā. Tā kā apļa būve ilgst vismaz pāris mēnešu, vai tiešām šeit būtu tik liela problēma gājēju celiņu iezīmēt un aprīkot ar laipām, kā to dara līdzīgos gadījumos? Protams, būvniecības laikā rēķināmies ar zināmām neērtībām, taču šajā gadījumā tas vairāk ir attieksmes jautājums. Ticamāk – vienkārši neienāca prātā… Un tas tāpat kā ”pārmetumi ziņnesim” (sliktās ziņas paziņotājam, nevis sliktās lietas radītājam) dažkārt sāp vairāk nekā sabristās kājas.
Bet kas attiecas uz gaišajiem, pozitīvajiem notikumiem, to nudien nav mazums – kaut vai pašķirstot pēdējās avīzes – par ģimenīti, kas palīdz bērnu namam un plāno atgriezties Latvijā, par luterāņu baznīcas jubilejas gada aktivitātēm, par skatu laukuma ierīkošanu Kandavas Greiļu kalnā, par sporta sasniegumiem, zvejnieku saimniecību veiksmīgajiem projektiem u.c. Tieši šie pozitīvie stāsti ir tie, kas iepriecina arī mūs, laikraksta veidotājus, kas dod milzīgu pozitīvo lādiņu, pārliecību un ticību labajam. Ceram, ka to saņemat arī jūs – mūsu laikraksta lasītāji.
Nu zini, Rūtiņ ! No Tevis mēs Engures novadā saņemam pavirši uzrakstītus rakstus ar nepareiziem faktiem un saputrotiem uzvārdiem , ar izteiktu sava personiskā viedokļa atspoguļojumu! Neesi ievērojusi, ka Tevi redz labāk ejam, nekā nākam !
Zini Ieva, sen jau lasām Rūtas rakstus. Neko tādu neesam “atklājuši”. Ko tad par jums tur var saputrot! Var jau kļūdas arī izlabot. Tēmas, par kurām raksta Rūta, nemaz nav tik personīgas – daba, dārzi, ziedi……
Zinu gan, ka engurnieki ir ļoooti principiāli. Tikai savu durvju priekšu un savas kļūdas neredz.
Saku to ar pārliecību, jo Enguri un engurniekus pazīstu jau daudzus gadus.
Starp citu, esmu tukumniece.
Ne-Rūta, paldies par atzinīgajiem vārdiem engurniekiem, tiešām esam principiāli un prasīgi, bet nedomāju, ka tukumnieki tādi nav !
Arī šinī rakstā Rūta ir pamanījusies aizskart pašvaldības darbiniekus un deputātus, visi pēc kārtas sliktie- runā tā kā viņai nepatīk. Šī tukšā raksta vietā, taču varēja tikt sagatavots nopietns, informatīvs raksts par remonta darbiem, par paveikto ,plānoto, problēmām un to risināšanu.
patiesībā Engures novadā neko nerunā par paveikto, par to ko paredzēts darīt,bet tā jau nav Rūtas vaina, bet tiešām tie kuri dara, varētu pastās’tīt ko dara un ko darīs, pavaicāt viedokli vai kādus ieteikumus. Bet izskatās ka tas jau nav vajadzīgs, paši gudri un nav ko tur degunus bāzt.
Eu,Ieviņ, kur tu tāda vīzdegune gadījusies, ja iedomājies, ka tā žurnāliste par tavu neaizskaramo Enguri raksta? Es gan, izlasot avīzi sapratu, ka tas ir par Tukuma dubļiem. bet nu, mīļā, skaidrs: kas vainīgs, tas bailīgs. Jūtams, ka esi no nabaga ”aizskartajiem” pašvaldības darbiniekiem vai deputātiem. Ne jau velti saka, ka tie jūsu novadā, varbūt izņemot pašu priekšnieku, ir lielīgi, lecīgi un iedomīgi. tādi bija Valera laikā, tādi jau laikam tagad arī.
Vai cik trāpīgi par tiem engurniekiem pateikts!
Lielīgi, lecīgi un iedomīgi – tieši tādi ir engurnieki! Sevišķi no pašvaldības. Esmu tukumnieks, bet paši engurnieki par saviem “vadoņiem” tā saka. Nevienā pagstā nav tik negatīvas atsauksmes.
Tais’n baisi lasīt, kād vīņ i monstr, javelk kād dzeloņstiepl gar to robež, ka nesamaitā pārejos
Zin, ne jau tie cilek tai Engures lecig, bet tie viņ deputat. tikko no pudel nost, ta lielib klāt. kurš kādreiz pudel vairāk mīlej, tas tagad pats lielākais tītars vai gails.
Va vellos, tas takš but viens trakot ģeldigs raksts pa to piedzēruš tītar ( viš tak neko nav atmets), bet diez vai Rūtiš to pavilks, tāds pašvaks pēc to vaig, taisn žēl skatities
Par kur tītar tu runā? Par to, kas lapiņos, vai to, kas Engurēs kuļās? E, patiesīb vis viens, āb lab, ka tik būt to rakstītāj. Bet ko ta par vien dzērāj vīrīšķ rakstis, tas mums abiem un vēl Mildišam varbut intrese.
vai tas i tas, kas tur no Mozus laikiem aizkavējies?viš jau var būt lepns, kurš ta vēl tik ilgi turās kā partizāns.