Jauši vai ne, bet pēdējā laikā daudz jādomā par dažādām sistēmu lietām. Un visvairāk par to, ka teorijā apskatītie sistēmu niķi un stiķi izrādījušies tik dzīvotspējīgi gan mūsu nelielajā, labi pārskatāmajā un tik ļoti jaunajā valstī, gan vēl jaunākajos novados un pagastu apvienībās. Izrādās, ka daudzas lielās un arī pavisam mazās sistēmiņas, kas, vismaz sākotnēji, vismaz savās iecerēs, vismaz visiem redzamajā daļā, ir uzbūvētas visas sabiedrības interesēs, nez kādēļ ļoti ātri ”novecojas”. Un tās strādā nevis iecerēta, plānota un ilgota mērķa, tā teikt, sabiedrības labā, bet gan pašai sistēmai par godu un patikšanu.
Piemēram? Valsts mērogā par ačgārnībām daudz runāts, apspriežot divas fundamentālākās tērētājsistēmas – izglītību un veselības aprūpi. Un pa lielam secinājumi tie paši, ar kādiem mūs savulaik iepazīstināja Pasaules bankas pētījums – no otra gala tās mums uzbūvētas, tāpēc ne vienai, ne otrai, precīzāk, to vadošajam un elitārajam augšgalam, nevajag to, ko vajag sabiedrībai kopumā. Proti, veselības sistēmai kā tādai nekādi nevajag veselus cilvēkus, jo tad netiks nodarbināta ne pasaulē trešā pelnošākā, tas ir, zāļu industrija, ne arī savu lauvas tiesas daļu no sabiedriskā finansējuma (ko tur slēpt, arī aplokšņu pateicības) nesaņems šauri specializētie un ar likumu spēku par tādiem apstiprinātie valsts ārstniecības centri. Savukārt izglītības sistēmā, kur, manuprāt, šodien toni nosaka naudas kāšanas kārē iededzies augstskolu lobijs, nepavisam nav vajadzīgs labu pamata un vidējo izglītību ieguvis un pret pasniedzējiem prasīgs jaunietis. Jo – kas tad uzturēs tās bezgalīgi daudzās, bezdievīgi bezjēdzīgās un tikpat dārgās studiju programmas, kurās uzņem visus maksātspējīgos, bet studijas notiek labi ja trīs reizes nedēļā un pasniedzēji lekciju vietā nereti izlīdzas ar pamatskolas beidzējam atbilstošām prezentācijām!?
Diemžēl, nonākot līdz vietēja līmeņa problēmām, mēs redzam to pašu – labi sakārtotās, tā teikt, ar domes lēmumu un koplīgumu varu labi ieeļļotās vietās un lietās, jebkurš jauninājums, jebkurš ierosinājums, jebkāda iniciatīva ir lieka principā. Tā, piemēram, tiešām labi sakārtotajai sociālajai sistēmai principā traucējošs un tāpēc lieks ir cilvēks, kam radušās kādas problēmas (jo īpaši 40 dienu ilgā atvaļinājuma laikā). Domes uzņēmējdarbības veicinātājiem nav vajadzīgi aktīvi un attiecīgi arī prasīgi uzņēmēji. Un, kā redzam pēdējo Slampes un Džūkstes pagastu aktivitāšu gaismā, labi organizētai partijai nu nepavisam nav vajadzīgi aktīvi, domājoši un darboties griboši iedzīvotāji.
Vai tad, tas tikai tagad redzams?Tāpat ir sen jau skaidrs ka nav vajadzīgi cilvēki ar iniciatīvu, tie kas grib strādāt savādāk, nekā tik labi pierastajās vecajās sliedēs. Tiem visdrīzāk atradīs iemeslus, kā parādīt durvis.
Tad ta jaunumu atklājusi,kā pirmo dienu šaj zemē.
Nu, tas ka lekcijas notiek trīs reizes nedēļā, tur es problēmu nesaskatu, jo students ir ieradies augstskolā, lai studētu. Tas nozīmē, ka lekcijās pasniedzējs ievada studentu zināšanās, bet tās jāpapildina un jāanalizē, vai vienkārši jāstudierē mājās. Cita problēma ir, ja cilvēks šo laiku, lai sevi pēc iespējas pilnīgāk pilnveidotu neizmanto un tusē apkārt.
BET, kas attiecas uz valsts finansējumu augstskolu modernizācijām, projektu grantiem un kopumā zinātniskai attīstībai – lūk, tas ved mūsu valsti bezdibenī.
Tas ir mana, studenta skatījums uz izglītības līmeni Latvijā. Man ir tiešām skumji skatīties uz doktorantiem, kuri pušu plēšas, lai iznestu LV vārdu pasaulē un attīstītu mūs un vidi ap mums (ko pat daudzi nemaz neievēro), bet pretī neko nesaņem. Es nerunāju šeit par prēmijām, vai vēl nez kādiem apbalvojumiem, bet vismaz vietu, kur cilvēkam strādāt.
Vispār jau šāda diskutēšana ir pilnīgi bezjēdzīga, jo nekas jau no tā nemainās. Visas šīs bezjēdzības notiks līdz brīdim, kad tautai tiešām būs līdz kaklam un kad visi sāks iet ielās. Bet līdz tam turpinam kulties pa nātrēm.