Slēdz, kuru ziņu kanālu gribi, visur vēstis, kā… Jā, kur gan tās piepacelti sajūsminātais tonis dzirdēts un piefrizēti laimīgās šodienas ainas jau reiz redzētas!?…
Vispirms laimīgo melu straume pārsteidza, klausoties uzņēmuma «Latvijas pasts» valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja stāstos par eiro ieviešanas pieredzi. Pat pēc pieckāršas pārvaicāšanas, vai tiešām nebija problēmu, vai tiešām nebija nekādu aizķeršanos un tehnisku ķibeļu, valsts uzņēmuma vadītāja pacilātība nerimās. Nē, nekādu problēmu! Un rindas, ja nu kur bija, tikai… Jaunā gada dāvanu un… cilvēku ziņkārības dēļ, jo, redz, daudzi esot atnākuši uz pasta nodaļu, lai tāpat vien aptaustītu jauno eiro naudu… Arī Finanšu ministrijas un banku pārstāvji tikpat iepriecināti par savu veikumu – viss labi, jauki – nekādu problēmu!
Vai tiešām tāpat domā tie cilvēki Kandavā, Smārdē, arī Tukumā un daudzviet citur Latvijā ārpus Rīgas, kas ne tikai pirmajās Jaunā gada dienās, bet arī vēl pēc nedēļas pie jaunās naudiņas tā arī nebija varējuši tikt, jo pastā bija ”nojūgusies sistēma”, bet bankomātos vienkārši nebija naudas?… Bet kāda Rīgas finanšu sistēmas darbiniece mūsu žurnālistei ieteica pavisam vienkāršu iespēju – varēja jau cilvēks aiziet kur citur… Un šķiet, ka jaunā sieviete absolūti nesaprata, ka tas ”kur citur” daudziem – gan laukos, gan reizēm arī pilsētā – šeit pat, Latvijā, reizēm ir nepārvarami tālu un paša spēkiem nesasniedzami. Bet laikam jau mēs – provincē, laukos – dzīvojam citā Latvijā…
Par citas Latvijas sajūtu diemžēl jādomā arī, klausoties politiķu sajūsmas pilnajās runās – cik jauki, cik skaisti viss līdz ar Laimdotas Straujumas parādīšanos nokārtojies! Cik viss labi ”saskaitījies” un ”sadalījies”! Un, kā izteicās Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, tautai jau sen esot apnikušas visas tās nepieredzējušo reformatoru un oligarhu meklētāju spēlītes. Latvijas tauta sen esot alkusi pēc jau labu laiku zināmu, politikā ”iestrādājušos”, pieredzes bagātu cilvēku atgriešanās…
Vai tiešām!? Vai tā būtu cita Latvija un es būtu cita tauta, ja saku, ka negribu ne zagļus, ne kampējus un pat ne buldozerus un marsiešus pie valsts stūres atgriežamies!? Un vai tas būtu par daudz gribēts, lai cilvēks Latvijā būtu vērtība ne tikai Rīgā un Saeimas tiešā tuvumā?…
nu re tad jau viss kārtībā, vecie oligarhi atkal varēs atgriezties, ZZS varēs dalīt struktūrfondus un noteikt toni, nu Tukumā jau arī dažs labs caurkritis politiķis atgriezies, varēs atkal pamazam pamaisīt ūdens glāzē vētru.
Jā, ar nožēlu arī es secinu, ka tas ir par daudz gribēts. Tas, lai cilvēks būtu vērtība. Un, diemžēl, esam atkāpušies vismaz 5 soļus atpakaļ no cerētajām reformām valsts pārvaldē – Lembergs atkal sēž uz siles malas. Viss pa vecam.
Jā, Lemberga smaids pirmajā dienā, kad atkal parādījās cerība uz tuvināšanos silei, neietilpa televizora ekrānā. Lai cik slīpēts viņš būtu, tādu laimi noslēpt nemācēja. Un tagad runā tikai par Eiropas fondu dalīšanu, nevis par smagu darbu valsts labā.
Teicami uzrakstīts, Ivonna! Bez sarkasma.
Labi rūkts- teica Mauglim Balu. Tas no pasakas par Maugli. Mūs visu laiku hipnotizē ar “gaišo nākotni” kurā mūsu bosi jau sen atrodas.
tā jums vajag!
Precīzi pateikts! Tās saldās un brašās runas ar ziņojumiem par to, ka viss ir labi un vēl labāk, tik tiešām bija un ir ar naftalīna piešprici:) Vēsture atkārtojas.
Salīdziniet tā saucamos “okupācijas” laikus ar patreizējā 4.maija režīma izdarībām un padomājiet – kura vara bija priekš tautas un kura priekš neliela deģenerējušos nekrietneļu bariņa.