Redz, cik ļoti pasaule iespiedusies mūsu ikdienā, tā nodomāju, kad svētdienas naktī cēlos augšā, lai kaut kur internetā sameklētu karstākās ziņas par vēlēšanu rezultātiem Grieķijā… Un nelīdzēja pašmierinošā meditācija “ne tur ko varu mainīt, ne ietekmēt”, tik un tā gribējās zināt, ir vai nav tā ekonomiskā pulvermuca sprāgusi. Tikai no rīta varēju atviegloti uzelpot – lai ko par grieķiem nerunātu, viņi bijuši pat necerēti apdomīgi – vairums nobalsojis par atbildīgām partijām, kas iestājās par lielāku vai mazāku, bet tomēr – taupības režīmu! Šī ziņa pat vedināja uz tādām kā filosofiskām pārdomām par to, ka laikam tas tautām vispār krīzes brīžos raksturīgi – pašorganizēties, būt saprātīgākām par politiķu vairumu un izteikt gatavību upurēties. Jo tā patiesībā ikvienam ir liela varonība – pieņemt lēmumu, rīkoties, balsot, apzinoties, ka dzīve nekļūs labāka, bet gluži otrādi… Lai nu kas, bet mēs – Eirotaupības pirmrindnieki – to saprotam pavisam labi. Turklāt, kā izrādās, grieķu centienus novērtējuši arī “lielie brāļi”. Pat galvenās visu parādnieku sponsorētājas Vācijas ārlietu ministrs jau pasteidzies paziņot, ka varētu grieķiem iedot vēl papildu laiku jauno, uz taupību vērsto pasākumu ieviešanai…
Uz tik pozitīvas nots vakar sagaidījām pusdienas laika ziņas, kad ar saviem komentāriem vispasaules tīmeklī bija ietrausušies labi izgulējušies ekonomikas apskatnieki. Par tālāko notikumu gaitu versijas visdažādākās, taču sausais atlikums visiem līdzīgi histērisks:”Grieķija? Nu labi, iespējams, viss daudzmaz atrisināsies, vācieši savu uz mūžiem pazaudēto naudiņu pārdzīvos… Taču kas notiks tad, kad teju teju sprāgs Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas – Spānijas – nekustamo īpašumu burbulis!?”…
Tad nu sapratu, ka visām pasaules sāpēm līdzi dzīvot būs grūti. Jo vairāk, ja par nekustamo īpašumu burbuli mums te, Latvijā, viss ir diezgan skaidrs. Skaidrs, ka plīsīs, skaidrs, ka nevienam tās par miljoniem celtās un banku kreditētās mājas (nereti nekurienes vidū) nav vajadzīgas…
Taču par vienu gan vēl vajadzētu pacīnīties gan te, Latvijā, gan, iespējams, arī mūsu jaunās lielvalsts mērogā – ne tikai “neapzinīgajai” tautai, bet arī bankām par pašu pūstiem burbuļiem ir jāatbild! Citādi… nepaies ne daži gadi, un kārtējā burbuļballīte būs klāt….
