Es parakstos!

Kad gaidāmas kādas pārmaiņas (vēlēšanas, budžeta pieņemšana, jauna valdība) vai valsti piemeklē kārtējā liga (viss iepriekšējais plus, kā šobrīd – ekonomiskā burbuļa sprādziens), tiek spriests, kurš no tā visa cieš visvairāk. Ja dzīvo tikai no publiskām ziņām, tad rezultāts skaidrs – grūtākā dzīve tiem, kas spēj apvienoties skaļām un labi redzamām akcijām, tiem, kuru ir daudz, tiem, kam ir savas organizācijas, piemēram, pensionāriem un zemniekiem.

Kad gaidāmas kādas pārmaiņas (vēlēšanas, budžeta pieņemšana, jauna valdība) vai valsti piemeklē kārtējā liga (viss iepriekšējais plus, kā šobrīd – ekonomiskā burbuļa sprādziens), tiek spriests, kurš no tā visa cieš visvairāk. Ja dzīvo tikai no publiskām ziņām, tad rezultāts skaidrs – grūtākā dzīve tiem, kas spēj apvienoties skaļām un labi redzamām akcijām, tiem, kuru ir daudz, tiem, kam ir savas organizācijas, piemēram, pensionāriem un zemniekiem.

Bet ja tā pamatīgāk iedziļinās, ja vaigu vaigā un pieri pierē saskrienas ar bezcerības radīto izmisumu… Šķiet, ka tie, kam klājas visgrūtāk, patiesībā… klusē. Piemēram, nekad nav klājies viegli ģimenēm ar kuplāku bērnu pulciņu. To atzīst visi uz atklātu sarunu aicinātie vecāki – rūpīgi, gādīgi, bet reizēm kādā cīņā ar strauji augošo bērnu vajadzībām un arī sabiedrības uzspiestajām prasībām paguruši: pamēģini tik lūgt palīdzību, reti kad izvairīsies no klusākām un skaļākām piezīmēm, pat nievām un rupjībām, sak, pats priecājies, ko tagad atbalstu meklē!?… Un ja vēl kādam no ģimenes paslīdējusi kāja, "sabiedrības sašutums" daudzkāršojas atbilstoši bērnu skaitam.
Šķiet līdzīgu attieksmi šobrīd nākas izbaudīt tiem, kas nonākušas kredītu jūgā. Jā, arī jau var teikt – "paši vainīgi", "gribēja zaļi dzīvot – nu tad…" Un it kā jau taisnība būtu, bet… 800 000 Latvijas kredītņēmēju vidū vairums nokļuva gandrīz vai piespiedu kārtā. Vai, teiksim, jaundibinātai ģimenei bija cita iespēja tikt pie sava stūrīša, sava kaktiņa kaut padomjlaiku pussagruvušā blokmājā bez latiem 15 000? Pat šķūņaugša Lielajā ielā tepat, Tukumā, maksāja 13 000 latu! Un banka – tā pati prātīgā, iztapīgā, vairumā gadījumu – kaut kur Skandināvijā balstītā – deva kredītu dziedādama! Jo uzskatīja, ka tā pažobele maksā tos 13 000. Tad kāpēc tagad par to procentos vien trīs mūžus jāmaksā vientuļai mātei, kas audzina pusaugu dēlus!? Būtu tikai taisnīgi, ja īpašumu spekulantu un viņu atbalstītāju radītā kreditēšanas buma sekas sadalītu līdzvērtīgi. Kaut vai starp stūrī iedzīto kredītņēmēju, par katru cenu pelnīt kāro baņķieri un valsti, kas to visu pieļāva…
Kaut pašai kredītu nav, arī es parakstos, lai tiktu pieņemts likums kredītņēmēju atbalstam.

Komentāri

  1. Var jau piekrist, taču kad skolas direktore ar taādu algu iebrauc kredītos un vaino visus, nezinu gan. Kuram tad negribas labi dzīvot, vai bija prāta darbs, ka daudzi ņēma patēriņa kredītus,piem lai nopirktu platekrāna televizoru, nu sakiet vai tas ir ļoti nepieciešams?
    Starp citu izlasījām Engures pagasta pārvaldē darba algas, bet gribētos zināt cik tad ir Smārdē – centrā, un bankrotējošā Lapmežciemā???!!Vai tas ir noslēpums?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *