Attēlam ir iilustratīva nozīme

Ko tev nestāsta par HIV

Pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad pasaulē tika konstatēti pirmie inficēšanās gadījumi ar HIV vīrusu un saslimšanu ar AIDS, šī diagnoze bija patiešām baisa un līdzinājās nāves spriedumam. Bet – tas bija pirms 40 gadiem! Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, ir pieejamas mūsdienīgas un efektīvas zāles, un viņi, lietojot medikamentus, var dzīvot normālu, ilgu un pilnvērtīgu dzīvi. Ārsti HIV uzskata par parastu infekcijas slimību, kas, lai arī nav pilnībā izārstējama, ir ļoti labi vadāma un kontrolējama ar zālēm.

Pareizi lietojot medikamentus, cilvēki ar HIV nodzīvo ilgu mūžu, izveido attiecības un ģimeni. Šobrīd Latvijā vecākajam cilvēkam, kas dzīvo ar HIV, ir 85 gadi, un tikai pavisam nesen mūžībā 101 gada vecumā aizgāja kāds portugālis, kas bija vecākais HIV pozitīvais cilvēks pasaulē. Tāpat HIV pozitīvām sievietēm var piedzimt veseli bērni. Galvenais uzdevums ir laikus veikt diagnostiku, lai atklātu infekcijas klātbūtni un pēc iespējas ātrāk sāktu ārstēšanu.

 

Kāpēc ir svarīgi zināt savu HIV statusu un ārstēties?

 

  • Latvijā visi HIV pacienti var saņemt 100% valsts apmaksātu ārstēšanu.
  • HIV infekcija nav izārstējama, bet tās attīstība ir apturama ar zāļu palīdzību – lietojot tikai 1 – 2 tabletes dienā, cilvēki ar HIV var dzīvot pilnvērtīgu un ilgu dzīvi.
  • Cilvēki ar HIV, kuri ārstējas un kuru HIV vīrusu daudzums asinīs ir samazināts līdz laboratoriski nenosakāmam, infekciju tālāk vairs neizplata.

HIV ir diagnoze, ko laika gaitā ir apvijuši dažādi aizspriedumi, bailes un mīti. Mīti ir jāgrauj, bailes jāmazina un zināšanas jāpalielina, jo tikai ar zināšanām varam cīnīties pret bailēm un aizspriedumiem. Šobrīd Latvijā HIV visaktīvāk izplatās abu dzimumu vidēja vecuma (19-49 gadi) heteroseksuālu cilvēku vidū. Īpaša sabiedrības grupa, kur agrāk HIV bija sastopams reti, bet pēdējos gados izplatība strauji pieaug, ir normāla sociālā stāvokļa sievietes pēcmenopauzes vecumā. Sarunās ar pacientēm ārsti konstatē, ka pēc menopauzes ir zudušas viņu bažas par iespējamu grūtniecību, tādēļ seksuālie kontakti un prezervatīvu lietošanas obligātums tiek uztverti daudz vieglprātīgāk.

Tādēļ ir svarīgi saprast un pieņemt, ka HIV attiecas uz ikvienu, kam ir seksuālas attiecības. Līdzīgi kā mēs dodamies uz ikgadējām veselības pārbaudēm, katram seksuāli aktīvam cilvēkam reizi gadā vajadzētu veikt rutīnas HIV testu. Citādi daudzi cilvēki uzzina par inficēšanos novēloti, jo HIV infekcijai ir slēptais jeb latentais slimības norises periods, pat 10 – 12 gadus ilgs, skaitot no inficēšanās momenta līdz simptomu parādīšanās brīdim.

 

Kā var uzzināt savu HIV statusu?

 

HIV tests ir vienīgais veids, kā uzzināt savu HIV statusu. HIV testus var veikt:

HIV tests tiek rekomendēts ikvienam seksuāli aktīvam cilvēkam vismaz reizi gadā kā rutīnas veselības pārbaude.

 

Kas ir HIV paštesti?

 

HIV paštesti Latvijā ir jauna iespēja, kā noteikt savu HIV statusu. Parasti paiet zināms laiks, līdz sabiedrība sāk aktīvi lietot jauninājumus, piemēram, paštestus. Infektologi un HIV jomas nevalstiskās organizācijas cer, ka paštestu pieejamība palielinās HIV testēšanas aptveri, jo par HIV infekciju cilvēkiem diemžēl joprojām ir aizspriedumi. Iespējams, tas kādu attur no testa veikšanas. Paštestus jau esam ieraduši lietot Covid-19 infekcijas noteikšanai, kāpēc lai tos neizmantotu arī HIV statusa noteikšanai?

Aptaujā noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par HIV paštestiem, atklājās, ka nedaudz vairāk kā piektā daļa cilvēku būtu gatavi vajadzības gadījumā lietot HIV paštestu. Pētījumu centra SKDS veiktā aptaujā 22% iedzīvotāju atzina, ka šādu testu izmantotu. Atvērtākie ir jaunieši vecuma grupā 18-24 gadi un respondenti ar augstāko izglītību – šajās grupās HIV paštestu mājās būtu gatavi veikt attiecīgi 43% un 34% aptaujas dalībnieku.

 

Kā var inficēties ar HIV?

 

Inficēšanās var notikt:

  • seksuālu kontaktu ceļā (gan heteroseksuālu, gan homoseksuālu) – pat tikai viena dzimumakta laikā bez prezervatīva;
  • lietojot vienas šļirces intravenozo narkotiku ievadīšanai,
  • infekciju nododot no mātes bērnam grūtniecības vai zīdīšanas laikā.

Inficēties ar HIV var tikai tad, ja ar HIV inficēta cilvēka asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, maksts sekrēts) vai mātes piens (zīdaiņiem) nokļūst otra cilvēka organismā.

 

Kā nevar inficēties ar HIV?

 

Ar HIV nevar inficēties nekādu sadzīvisku kontaktu ceļā:

  • sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties;
  • šķaudot vai klepojot;
  • lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u.c.;
  • lietojot kopīgu ēdienu un traukus;
  • apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā;
  • insektu un dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumu vai skrāpējumu rezultātā;
  • braucot kopā sabiedriskajā transportā;
  • saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, izdalījumiem no deguna, urīnu, izkārnījumiem, ja vien tie nesatur asinis.

Vai HIV var ārstēt?

 

HIV nevar izārstēt, vīruss paliek cilvēka organismā uz mūžu, taču ar zālēm to var ļoti veiksmīgi kontrolēt un ierobežot. Gadu desmitu laikā ir izstrādātas aizvien jaunas un arvien efektīvākas zāles, kas aptur vīrusa postošo darbību organismā. Vienlaikus ar efektivitātes palielināšanu ir mazinātas HIV medikamentu blaknes, tādēļ HIV ārstēšana ir padarīta maksimāli vienkārša, ērta un saprotama pacientiem. Zāļu līdzestīgas lietošanas rezultātā cilvēka organismā HIV vīrusu daudzums (slodze) samazinās līdz laboratoriski nenosakāmai, un viņš vairs nevar nodot infekciju citiem.

 

Kāda ir situācija ar HIV Latvijā?

 

Latvijā ir vieni no augstākajiem HIV infekcijas izplatības un AIDS saslimstības rādītājiem Eiropā, mūsu valsts ir otrajā vietā Eiropā tieši jauno gadījumu skaita ziņā. Katru gadu Latvijā no jauna tiek konstatēti ap 250 jauni HIV gadījumi, 2022. gada 9 mēnešos jaunatklāto HIV gadījumu skaits ir 164. Kopumā Latvijā dzīvo nedaudz vairāk kā 6 tūkstoši cilvēku ar HIV.

Tāpēc – domājot par HIV, aizstājiet bailes ar zināšanām un izpratni! Sargājiet sevi un partnerus, lietojiet prezervatīvus un noteikti noskaidrojiet savu HIV statusu!

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *