Attēlam ir ilustratīva nozīme

Slocene aizaug!

Lasītājs jautā: Man ir mazdārziņš netālu no Slocenes. Interesē, kas atbild par upes krastiem, kā arī zemēm, kas, kā saprotu, pieder baznīcai, bet tagad aizaug? Agrāk te arī bija dārziņi, bet, iespējams, arī tādēļ, ka krastos turpina zelt latvāņi un nav iespējams vairs tikt pie ūdens, tie nu ir pamesti. Un latvāņi tikai turpina izplatīties! Vai nav tomēr kādam tos jāpļauj?

Redakcija: pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja: ja zeme pieder baznīcai, tai arī jārūpējas par saviem īpašumiem. Noteikumi paredz, ka 10 metru aizsargjoslā pie upes ķīmiskos šo augu apkarošanas līdzekļus piemērot nevar, taču tie ir visefektīvākie, līdz ar to atliek tikai mehāniskā pļaušana. Zemkopības ministrijai bija iesniegts priekšlikums samazināt šo aizsargjoslu no 10 metriem uz diviem vai trim metriem, bet tas nav akceptēts. Savukārt komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols skaidroja, ka SIA «Clean R» līgumā ir paredzēta latvāņu apkarošana, ko uzņēmums arī veic: “Maijā tie tika pļauti pirmoreiz, un lielākās identificētās vietas ir nopļautas, bet, pieļauju, tā kā šīs platības ir ļoti izmētātas, kaut kur kaut kas arī varētu būt palicis nepļauts.”

 

 

Atbildi meklēja Agita Puķīte

Komentāri

    1. Baznīcu draudzes nodarbojas ar īres tirgu un citām laicīgām rebēm. Baznīcēni nav trūcīgi. Nauda viņiem ir pļaušanai. Bet vai ir gribēšana? Tā jau ir cita lieta.

    1. Pavasarī latvāņus ir ar lāpstu jāapcērt. Latvāņa augšdaļa ir jāsavāc, jāizžāvē un jākompostē. Herbicīdi nelīdzēs, jo tie pa ceļam nobeigs visu pārējo dzīvo dabu. Ar latvāņiem ir jācīnās selektīvi gadu no gada, tad viņu populācija būs zema. Pļaušana ne vienmēr palīdz, jo pļaujot tu vari iznīdēt citas sugas, bet latvāņi var saglabāties. Tas viss ir roku darbs. Čakars ir liels, bet šādi var samazināt sev un dabai skādi.

  1. Tur dzelzceļa pusē kāda dulli skaudīga lauksaimniece nozāgēja ābeles, aizbēra ar gružu atkritumiem ceļu un aizaudzēja ar zāli bijušos mazdārziņus – piesārņoja dabu un plātījās ar draugiem polijas jumtu. Lūk no kurienes kājas lapplāņu audzētājiem, ka tik citiem netiek, kaut pati aizrīsies, lai gan, ne viņai tur nebija dārziņš, ne kopa. Ja vēl viņa dieva kalpone, tad ellē tādai vieta, lai nepiesārņo Latvijas dabu un dvēseli ar melnu skaudību.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *