Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kāpēc siltā laikā pārkurina dzīvokļus?

Lasītājs jautā: – Es vairs nezinu, kur meklēt palīdzību. Izskatās, ka «Tukuma nami» un «Tukuma siltums» par mums visiem ņirgājās. Kur ir tā viņu slavenā automātika, kas regulē siltummezglus daudzstāvu mājās? Jo laukā augstāka gaisa temperatūra, jo dzīvokļos paliek karstāks. Vai tiešām patreizējos krīzes apstākļos ir jātērē tik dārgais kurināmais, lai iedzīvotāji augām dienām turētu vaļā logus un burtiski laistu pa logu ārā savu grūti pelnīto naudiņu un sildītu gaisu, kas arī nav slavējama rīcība globālās sasilšanas apstākļos. Laikam šie uzņēmumi  ir apņēmušies darīt visu, lai tikai mēs naktī zem segām nenosalstam. Ļoti lūdzu palīdziet!!!

Šādus un līdzīgus stāstus no iedzīvotājiem, kopš sākās apkures sezona, esam uzklausījusi teju vai ik dienas. Tikpat daudz komentāru ir sociālajos tīklos. Lai pārliecinātos, vai tiešām ir tik daudz atvērtu logu, pagājušajā nedēļā izstaigājām Spartaka, Kurzemes un Celtnieku ielas rajonu, kur ir daudz daudzdzīvokļu māju. Un, jā, – redzējām atvērtus logus. Protams, pateikt, vai atvērtais logs tiešām bija vienīgais glābiņš no karstuma, vai tieši tobrīd tika vēdinātas telpas, nevaram. Tāpēc aptaujājām gan siltuma ražotāju – SIA «Tukuma siltums», gan apsaimniekotāju – SIA «Tukuma nami».

Siltumu nodrošina pēc grafika

Arī SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Gundars Kūla apstiprināja, ka arī visu laiku saņem pārmetumus par pārlieku lielo siltuma daudzumu, kas pārkarsē dzīvokļus, taču tiem neesot nekāda pamata: “Senāk, kad mēs pa tiešo mājām padevām siltumu, mums tiešām varēja pārmest, ka dodam vairāk siltuma nekā vajadzētu, bet pilsētā, kur visām daudzdzīvokļu mājām ir siltummezgli, tas nav iespējams. Atbilstoši noslēgtajam līgumam ar apsaimniekotāju – SIA «Tukuma nami» – mēs nodrošinām temperatūru pēc noteikta grafika un pēc āra gaisa temperatūras. Piemēram, šobrīd, kad ārā ir salīdzinoši silts, nodrošinām 65° +/-2°C apkurei un karstajam ūdenim. Bet, ja runājam par mājām, tajās mēs neko neregulējam, to visu dara apsaimniekotājs. Kā jau teicu, daudzdzīvokļu mājās ir siltummezgli, kas paņem nepieciešamo siltuma daudzumu, bet, ja ārā ir ļoti silts – 14-15°C, siltummezgliem būtu jāaizveras.” Vaicāts, kādi būtu viņa ieteikumi, lai māja varētu taupīt, G. Kūla atkārtoti uzsvēra, ka visi šie jautājumi iedzīvotājiem ir jārisina ar apsaimniekotāju: “Iedzīvotājiem daudz aktīvāk ir šajā darbā jāiesaistās. Es nevienam neko nepārmetu, bet tas, ka cilvēki mīl pastrīdēties, nevis risināt situāciju, ir fakts, tikai – šie strīdi jau neko nerisina. Iedzīvotājiem kopā ar apsaimniekotāju šie jautājumi ir jārisina! Kaut vai par to pašu karsto ūdeni – lai ietaupītu, var samazināt karstā ūdens temperatūru, piemēram, līdz 50°C un ik pa laikam veikt preventīvo sistēmas pārbaudi, uz neilgu laiku paaugstinot šo temperatūru, lai visi iespējamie mikroorganismi nobeidzas, pirms tam, protams, brīdinot iedzīvotājus. Vēl iedzīvotāji kopā ar apsaimniekotāju var vienoties, kādu temperatūru mājā iestatīt atkarībā no vēlmēm un āra gaisa temperatūras, izveidot grafiku, jo mājas ir atšķirīga – tas, kas derēs vienai, nederēs otrai. Viena māja siltināta, vienai gali nosiltināti, citas nav siltinātas. Protams, ja ārā ir +12/13°C, bet radiatorā ir +40/45°C silts, tas nav loģiski, bet tad ir jānoskaidro, kāpēc tas ir tā. Jo – tas gan jāatceras – dzīvoklis ir katra īpašums, tāpēc pašiem ir jāiesaistās un pašiem ir jācenšas ietaupīt. Visiem, protams, izdabāt nevarēs, bet galvenais, lai lielākā daļa būtu apmierināta. Ideāli, protams, ja ir uzlikti alakatori (individuāla siltuma uzskaites ierīce katram radiatoram), jo tad cilvēks var reāli redzēt, cik daudz ir ietaupījis.”

Sensorus pārbauda katru rītu

SIA «Tukuma nami» valdes loceklis Uldis Eglītis skaidroja, ka arī šis uzņēmums visu laiku saņem no iedzīvotājiem informāciju gan par siltiem, gan aukstiem dzīvokļiem un visu laiku šīs problēmas risina: “Protams, ka mēs reaģējam – katru dienu mēs risinām šīs problēmas, bet – kamēr vieniem ir silts, tikmēr citiem, samazinot šo temperatūru, kļūst aukstāks. Jā, šogad ir siltāks nekā citus gadus, un dienās, kad dienvidu puses māju logos iespīd saule, tur kļūst vēl siltāks, bet tikmēr ziemeļu puses dzīvokļos saule neiespīd vai iespīd pēcpusdienā, un tur daudz siltāks tāpēc nepaliks. Šis darbs prasa sabalansēt visu iedzīvotāju intereses, tāpēc mēs ne tikai mainām šīs temperatūras, bet arī veicam tehniskus uzlabojumus siltummezglos.”

Vaicāts, vai ir iespējams attālināti redzēt, kas notiek siltummezglā, U. Eglītis skaidroja, ka ir iespējas datorā redzēt, kā strādā māju siltummezgli un kāds ir māju siltuma patēriņš, un darbu vadītājs visu šo informāciju izvērtē – apskatās pieteikumus no iedzīvotājiem un salīdzina to ar siltummezglu parametriem: “Mēs nevaram attālināti šos parametrus mainīt; tad braucam uz vietas un samazinām temperatūru. Piemēram, kāda ir ienākošā un atpakaļgaitas temperatūra – normālā situācijā starpībai jābūt 15-20°C, jo tas nozīmē, ka siltummezgls ir nostrādājis un māja ir siltumu paņēmusi, ja tā ir mazāka – ir problēmas. Tas pats attiecas uz caurplūdi, kam jābūt +/- 1 m³ stundā. Ja caurplūde ir lielāka, tas norāda, ka ir problēmas ar regulējošajiem vārstiem un datu nolasīšanas sensoriem. Visu šo pārbauda katru rītu.”

Siltummezgls regulējas pats

Vēl interesējāmies, kas īsti notiek ar siltummezgliem – viņi regulējas paši vai nē? U. Eglītis skaidroja, ka mezglā iestata parametrus un atkarībā no āra gaisa temperatūras mezgls aizveras vai atveras: “Visos mezglos ir ielikta minimālā gaisa temperatūra +20°C, lai būtu kaut minimāla cirkulācija ēkā un lai tiktu nodrošināt siltais ūdens. Ir mājas, kur ir pat 17°C ielikti, bet reāli mājā ir silts, jo, kā jau teicu, ir ļoti daudz parametru, kas te piedalās. Apkures sistēma ir koplietošanas elements, bet dzīvokļi ir atšķirīgi – ir dzīvokļi ēkai pa vidu, ir dzīvokļi ēkas galos, ir labi izremontēti dzīvokļi, un katram šī situācija būs atšķirīga. Bet mums ir jāņem vērā arī tie iedzīvotāji, kam nav tādu iespēju visu nosiltināt un izremontēt, kas varbūt labi, ja spēj par šo dzīvokli samaksāt. Mēs neesam vienādi. Turklāt apkure daudzdzīvokļu mājā nav gluži kā elektriskais sildītājs, kuru ieslēdz, un tas momentā paliek silts. Ja mezgls pilnībā atslēgtos, būtu vajadzīgs laiks, inerce, lai tas atkal uzsiltu, kas nozīmē, ka viena daļa noteiktu sajustu, ka paliek auksts. Bet, vadoties no māju patēriņiem, siltuma daudzums nav tik liels, lai apkuri kādai mājai pilnībā atslēgtu.”

Vaicāts, vai siltummezgli, kas uzlikti jau labi pasen, nav jānomaina pret jauniem, U. Eglītis skaidroja, ka mezgli uzlikti 2000. gadā, taču nemitīgi tiek remontēti un visu laiku to ierīces tiek nomainītas: “Nepārspīlēšu, bet ap 2000 eiro katru mēnesi ieguldām šajos darbos, mainot temperatūras sensorus, regulējošos vārstus, siltummaiņus, automātiku. Visu mezglu pilnībā mainīt nevajag, jāmaina tikai tas, kas nolietojas.”

 

Plašāk par šo jautājumu lasāms otrdienas, 8. novembra publikācijā ŠEIT==============>>>>>>>>>>>>>>>>

Komentāri

    1. A kas liedz dživot privātmājā un par neko nemaksāt. Tā jums laikam liekas. Tur jau neparko nav jāmaksā.
      Kas nekait dzīvoklī? Ne pašam malka jāgādā, ne jumts jālabo ne zāle jāpļauj ne pagrabā trubas jāremontē! Nekad negribētu dzīvot privātmājā! Dzīvoklī viss gatavs. Sēdi un dživo. Un kur jūs tās lielās apsaimniekošanas naudas redzat? Man pa 2istabnieku zem 30. Tas ir gadā zem 400. Ko ar to naudu kādus zelta podus var uzstādīt? :)) Varētu padomāt, ka apsaimniekotājs ir kaut kāda labdarības organizācija. Mani viss apmierina jo pašai nekas nav jādara. Jo ļoti labi zinu kā ir tad, kad atsakās no apsaimniekotāja un paši uzņemas. Ir viens otrs pagasts tāds. Vējš norauj jumtu, pagrabā pārplīst caurules – stav bolas viens uz otru un nu nezin kā strēbt un grābt no apsaimniekotāja atteikušies, jo tas jau neko nedara! Tas nekas, ka tā īsti neviens visus tos darbus ko dara vienkārši nemana! Parādiet, kur ir tāds apsaimniekotājs, kurš uzņemsies jūsu dzīvokli apsaimniekot par zilām acīm un baltu velti!

  1. Mums Jauntukumā pagaidām tādu problēmu nav,siltu ūdeni padod vēlu vakarā,bet no rīta tiek paliek pavisa vēsi,bet pats galvenais kas ir jāievēro siltuma padotajiet ir zināt kā to padot jo tas ir atkarīgīts no āra gaisa temperatūras kas ir notiekts ar likumu,kur silto ūdeni padod kāda ir āra gaisa temperatūra un tas ir jāreģistrē žurnālā,bet redzu Tukuma centrā tas nenotiek.

  2. Izklausās kā no kādas absurdas komēdijas, kāpēc dzīvoklī ir tik karsti un to saka it kā pieaudzis cilvēks, kuram dotas vēlēšanu tiesības.
    Ja dzīvoklī ir par karstu, tad paregulē mazāku siltuma padevi radiatoram, tā ietaupīs arī izdevumus par apkuri. Tas, acīmredzot, ir pārāk daudz prasīts no skaļajiem grūtgalvjiem.

  3. Iesaku mājai izvēlēties adekvātu apsaimniekotāju. Brīvajā tirgū tādu netrūkst. Pašreizējie ir noguruši un nekompetenti.

  4. Eglītis melo! Zvanot uz dispičeru tālruni, sieviete atbild, ka neko neregulēs, nebūs tā ka katrs iedomāsies zvanīt un komandēt cik grādus vajag.

  5. Par Eglīša kunga aizbildināšanos varētu vien pasmieties, ja iedzīvotājiem nebūtu jācieš karstums un vēl par šīm ciešanām jāmaksā. Mājām ir jāmeklē cits apsaimniekotājs, kuram ir kvalitatīva speciālistu komanda. Jāpainteresējas kaimiņu novados, kur šādas problēmas prot novērst, kur strādā kvalificēti speciālisti. Kādi būs piestādītie rēķini? Kurš tos apmaksās? Vai par neprasmīgi sniegtu pakalpojumu būs jāmaksā liela nauda?

  6. Nezinu kur dzivojat, ka nu tā pārkurināts. Man ir labi. Pat logu nevar vērt vaļā jo ātri izvēdinās. Vislabāk ir tad, ja kurina tā, ka var staigāt maiciņā un turēt logu pa laikam vaļā izvedināt, lai svaigs gaiss ienāk. Nevis tuntuļoties 10 kārtās un salt. Uz kā rēķina ietaupīsiet? Uz saaukstēšanos?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *