Processed with VSCO with a5 preset

Online kazino likumi un pandēmija

Lai gan pandēmijas ierobežojumi ir būtiski samazināti, vēl arvien domās nākas atgriezties pie sarežģījumiem, ko tie paguva radīt. Visai neveiklu situāciju sev 2020. gadā radīja Latvijas likumdevēji, pieņemot likumu, kas ietvēra arī azartspēļu aizliegumu.

Tā kā šī likuma 9. pants pilnībā paralizēja online kazino darbību, jau neilgi pēc likuma stāšanās spēkā Satversmes tiesa saņēma vairāku online kazino īpašnieku konstitucionālās sūdzības.

  1. gada 11.decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu attiecībā uz interaktīvo azartspēļu aizliegumu pandēmijas laikā, atzīstot likuma 9. pantu “par neatbilstošu Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta pirmo un trešo teikumu un attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizatoriem par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža”.

Attiecīgais spriedums bija pirmais, ko Satversmes tiesai nācās pieņemt saistībā ar iepriekš pienācīgi nesagatavoto likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Online kazino operatoru sūdzība, tās izskatīšana Satversmes tiesā un situācijas skaidrojuma izpēte loģiski vedina uz pārdomām.

Kas spieda pieņemt tik nepārdomātu likumu?

Latvijā ir likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas Ministru kabinetam paredz diegan plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu tiesību ierobežošanai, ja tas nepieciešams valsts apdraudējuma mazināšanai un novēršanai. 2020. gada aprīļa likuma gadījumā kā galvenie viedokļu paudēji un rīcības aktivizētāji tika izvēlēti infektologi un epidemiologi.

Tomēr, kā atzīst arī tiesībsargs, Ministru kabineta paplašinātās pilnvaras nemazina Saeimas nozīmi. Arī ārkārtas situācijā parlamentam ir jāgādā, lai tā pieņemtie likumi un noteikumi atbilstu vispārējiem tiesību principiem, utt.

Satversmes tiesas tiesnesis tomēr atzīmē, ka apstrīdētās likuma panta normas tika pieņemtas ārkārtas situācijā un “bija saistītas ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām”. Ja konkrētu mērķu sasniegšanai ir vajadzīga ātra rīcība, nav nepieciešams veikt pētījumus vai īstenot debates par kaitējumu novēršanu, jo tas būtiski aizkavētu “lēmuma pieņemšanu un tā efektivitāti”.

Strīdīgais likuma 9. pants

Kā atceramies, ar 2020. gada 6. aprīli azartspēļu uzraudzības inspekcija uz likuma darbības laiku apturēja visas licences, kas izsniegtas azartspēļu organizētājiem.

Lasot Satversmes tiesas atzinumu attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem, gribas raudāt un smieties vienlaicīgi. Tiesībsarga sniegtais skaidrojums vēl asāk parāda, cik ļoti neatbilstīgs likuma mērķim ir 9. pants. Skaidrojumā atrodam garu ievadu par to, cik ļoti pandēmijas situācijā, spēlējot azartspēles, cilvēks varētu sev kaitēt, un cik ļoti tālredzīgs un labs ir bijis likuma pieņēmēju nodoms.

Rūgtākais šī likuma panta sakarā ir tas, ka pēc visu online kazino slēgšanas savu darbu vienā mierā turpināja “Latvijas loto”…

Vai mums ir sava svētā govs?

Sekojot līdzi Satversmes tiesas tiesneša komentāriem, kas sniegti saistībā ar “Latvijas loto” organizēto azartspēļu neapturēšanu uz likuma darbības laiku, lasītājam ir nesaprašanā jāiepleš acis. Protams, likumu un tiesvedības nepārzinātājam tas var radīt nelielu šoku, jo ar parasta cilvēka loģiku šos skaidrojumus ir grūti izprast un pieņemt.

Sūdzības iesniedzēji vēlējās, lai apstrīdētā norma tiktu izvērtēta no vienlīdzības principa. Un atbilde ir: “Ņemot vērā to, ka interaktīvo azartspēļu ierobežojumi jau bija atzīti par Satversmei neatbilstošiem, tika izvērtēta tikai klātienes azartspēļu ierobežojumu atbilstība vienlīdzības principam. Satversmes tiesa atzina, ka klātienes azartspēļu organizatori un VAS “Latvijas loto” nav salīdzināmi, jo starp klātienes azartspēlēm un loterijām un izlozēm ir novērojamas būtiskas atšķirības”. Īsi sakot – mums nav nekā, par ko runāt.

Te īsti vietā būtu atcerēties senu tautas atziņu – ar valsti azartspēles nav ieteicams spēlēt…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.