Bez liriskām atkāpēm – pērn rudenī pagastā (vai nav vienalga, kurā?) sevi pieteica jaunais Tukuma novada domes komunālais uzņēmums «Tilde» vai kā nu viņu tur... Viens druknāks puisis solīja drīzā laikā izsūtīt jaunos līgumus, māju vecākos informēt par darbiem, kas kopīgi veicami, un galvenais – solīja necelt maksu par komunālajiem maksājumiem. Uz šīs cerīgās nots...
Šajās dienās gadījās būt skumjā radu pasākumā kādā skaistā Latvijas mazpilsētiņā. Pēc vieglo smilšu vēlējuma un kavēšanās atmiņās par kopā pavadītajiem dzīves mirkļiem runas pavērsās jaunās paaudzes virzienā. Un izrādījās, ka lielākā daļa dzīvo, strādā un mācās svešumā, atbraukusi vien uz īso atvadu brīdi. Vaicājot par iespējamo atgriešanos, uzreiz arī saņemam atbildi: ”Par minimālo algu...
…Mīlestība! Tik daudzi šodien tās dēļ piemin Svēto Valentīnu, ka mēģināsim vienoties: šodien liekam viņam mieru. Parunāsim labāk par sevi – par to, ko saprotam ar vārdu Mīlestība, par tās izpausmēm mums atvēlētajā laikā un telpā. Vieni teic, ka tā mīt dvēselē, kas mums dota reizē ar piedzimšanu, citi apgalvo, ka mīlestība mītot dziļi cilvēku...
Lai arī ziņu aģentūru vēstījumi un interneta portālu nospiedumi steidzīgi klāj jaunumus kārtu kārtām, tā vien cenšoties sajaukt nozīmīgākos ar mazsvarīgākiem un spoži tukšajiem, tas nu ir pavisam skaidrs – Latvijas ziņa numur viens noteikti ir uzvara jaunā Eiropas Savienības budžeta dalīšanā. Varbūt ne uzvara, bet balva? Balva, ko beidzot esam saņēmuši par mūsu ne-iz-mērojamo...
Reizēm tā tiešām mēdz būt – notiek nelaime, un tikai tad aizdomājamies, ka varējām taču rīkoties savādāk. Varējām tik strauji neveikt manevru ceļa līkumā, karstu kafijas krūzi nelikt bērnam aizsniedzamā augstumā un, pirms uz piemājas veikalu doties, iepriekš aizslēgt durvis utt. utjp. Protams, visas iespējamās nelaimes un kataklizmas nekad nav iespējams paredzēt iepriekš un, man...
Kopā ar novadu vai bez, ar “augsto” mākslu vai bez, ar vienu lielu koncertu vai daudziem maziem? Ar svētkiem centrā vai pagalmos un nomalēs? Ko iesaistīt – tos pašus, kurus iepriekš, vai kādus citus – no jauna? Kam maksāt? Tiem pašiem, kam vienmēr, vai citiem? Šie jautājumi, gatavojot lielos pilsētas un nu jau arī novada...
Dažkārt, klausoties atbildīgu amatvīru runās, nevar saprast – vai smieties, vai raudāt, vai varbūt smieties, lai nebūtu jāraud. Esam jau pieraduši pie tā, ka ceļi mūsu valstī, salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm, ir ļoti sliktā stāvoklī. Nu paši vien esam vainīgi, ka īstos deputātus neievēlējām Saeimā, ka neprotam saimniekot, ka esam trūcīga valsts un, jāatzīst, ka...
«Ceturtdienas sarunās», kurās uzklausām avīzes lasītāju viedokļus un jautājumus, kāda pensijas gadu kundze ievaicājās par vienlīdzību – ja reiz Saeimas deputāti sev pacēluši algas, tad kāpēc tās nepacelt ikvienam Latvijas iedzīvotājam? Ja deputātiem šķiet, ka dzīve valstī iet uz augšu un tas ir viņu nopelns, vai tas tikpat lielā mērā nav to cilvēku nopelns, kas...
Iespējams, ka šī ir pēdējā dzīves skola – tā, ko nākas iziet ikvienam, sasniedzot seniora vecumu. Man pat prātā nenāca, cik daudz kas būs jāmaina savos uzskatos un attieksmē, cik daudz ko nāksies apgūt pilnīgi no jauna! Vispirms jau – SAPRATNE par apkārt notiekošo. Jā, mūsu, senioru (vai pensionāru – sauciet, kā gribat) Latvijā ir...
Pērn, iespējams, ne vienu vien politiķi un arī iedzīvotāju parasto pārsteidza kāda visai plaši veikta pētījuma atziņa – vairums Latvijas iedzīvotāju ar bezgala siltām jūtām un pat ilgošanos atceras Padomju Savienībā nodzīvoto laiku. Bet, ja labi padomā, nekā pārsteidzoša tur nav, jo tāda ir cilvēka daba – gluži fizioloģiski mūsu atmiņa strādā ar nosacījumu, ka...
Ja nemaldos, pirms diviem gadiem ārzemju presē uzpeldēja un mūsējā – pašūmējās par Krievijas Ārlietu ministrijas pavisam oficiāli sagatavoto stratēģiju, kā nevardarbīgā veidā pārņemt Baltijas valsti. Proti, lai stiprinātu paši savas pozīcijas tranzītbiznesā, kaimiņvalsts stratēģi bija izpētījuši, ka visvieglāk to būtu izdarīt, sapērkoties īpašumus Baltijā, kamēr krīzes un citu Eiropas Savienības mēroga ekonomikas nebūšanu paēnā...
Pēc Slampes iedzīvotāju sapulces, kurā ļaudis sprieda – būt vai nebūt biogāzes koģenerācijas stacijai, prātā palika kādas sievas uzdotais jautājums: “Nu kā var būt tā, ka mēs – 126 cilvēki – sakām būvniecībai «nē», bet tas neko nenozīmē, jo gala vārds jāsaka 17 domes deputātiem Tukumā, kurus tas nemaz neskars? Tas nekas, ka tikai divi...
Pašlaik Slampes pagasta iedzīvotāji ir nobažījušies par to, ka viņu māju tiešā tuvumā kāds iecerējis būvēt biogāzes ražotni. Cilvēkiem tas asociējas vispirms jau ar dzīves apstākļu kvalitātes pasliktināšanos, jo, nenoliedzami, smagsvara kravas, kas, iespējams, vestu pārstrādājamo materiālu uz ražotni, ceļus izbraukās. Laukos pārāk nebaidās no smakām, jo kūts taču ir katram, bet ir vietas, kur...
Nesen Ziedonim veltītā pasākumā dzirdēju apgalvojumu, ka viņš, iespējams, esot sasodīts morālists. Tāpat kā Rainis, virkne mācītāju un citu inteliģences pārstāvju, kas aizrāvušies ar idejām un ideāliem. Ne es Rainis vai Ziedonis, tomēr uz ideāliem slacītās morāles taciņas esmu nobliezies pamatīgi – vēl labāk nekā uz ledus. Un, kas jo interesanti, – pat nedomāju līdzcilvēkiem...
Droši vien katrs zinās pastāstiņu par to, ka strauss izbīlī bāž galvu smiltīs, jo ir pārliecināts: ja briesmas nav redzamas, tad – to nemaz nav!... Gan plašsaziņas līdzekļiem, gan valstiskajām struktūrām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan virknei PR speciālistu ap gadumiju nācās krietni pastrādāt, lai Valsts prezidents tomēr ”ieraudzītu” tautas nabadzību… Ak, protams, ne jau nu...
Rūķu ceļos braucot, ne vienās vien mājās redzējām, ka cilvēki visai agrā vakarā, patiesībā – vēl dienā, dzīvo pa tumsu. Vietumis elektrība par parādiem jau kādu laiku atslēgta, bet vairumā gadījumu iemesls viens – elektrība dārga. Tik dārga, ka slēdzi nospiest roka neceļoties. Visu, ko varot izslēgt vai atslēgt, arī slēdzot laukā. Pat ģimenes mīļo...
Protams, no malas skatoties, kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes Austrālijas izbrauciena sīkumainā izķidāšana sākumā šķita mazliet smieklīga un stipri vien pārspīlēta... Taču, kad sākās karstasinīgā un salīdzinājumiem bagātā taisnošanās, mazākais, ko var teikt – “kas vainīgs, tas bailīgs!”... Vispirms jāteic: ne nu viņa valsts un pašvaldību druvā tāda vienīgā, kas, kā jau praktiskai mājasmātei pieklājas, apvieno...
Lai arī vecais gads jau pagājis, kāds mirklis no 31. decembra Latvijas televīzijas programmas prātā palicis daudziem. It kā jau tāda fona mūzika vien tā parasti ir. Diemžēl šoreiz iepriecinājums izpalika un vietā nāca pārdomas gan par kvalitāti (šķita, ka kāds smejas par skatītāju!), gan naudu (kuru kāds var tērēt nepamatoti). Jau pēc pirmā Vecgada...
Lai nu televīzijai nesekoju, jo tādas mājās vienkārši nav, tomēr piefiksēju, ka jau pērn lieliskais Depardjē šūmējās par dzimtenes nodokļiem; tad tā kā teicās kļūt par Beļģijas pilsoni, bet nu, skat, jau kļuvis par Krievijas pavalstnieku ar nākotnes plāniem Mordovijā. Ko teiksiet? No žurnālistikas viedokļa, pareizi būtu iedziļināties tēmā – skaidrot, kāpēc Francijas sociālistu valdība...
Dabas aizsardzības jautājumi dažkārt ir pavisam vienkārši, elementāri, sākot ar to, ka jāsaudzē puķes un cita dzīvā radība, ka nedrīkst mežā vai pļavā nomest plastmasas pudeli vai citu drazu. Taču gadās arī sarežģītākas lietas, kaut vai, piemēram, kā sadzīvot zvejniekiem ar roņiem, cik dabai draudzīgi ir mednieki, vai varam iztikt bez kažokzvēru fermām, vai tiešām...
Līdz ar iespēju parotaļāties ar TV pulti un interaktīvās televīzijas piedāvājumu, kas ļauj kaut tūkstoš reižu atkal no jauna skatīt, kā Marija cērt skanīgu pliķi neuzticīgajam Pedro, tāda kopīga, ģimeniska pasēdēšana pie zilajiem ekrāniem pamazām sāk zaudēt vadošo lomu Vecā gada izvadīšanas tradīciju vidū. Ej kaut visu nakti pa apledojušām ieliņām “pēcpušdauzīšanu“ uzspēlēt, ar skaļu...
Cik cilvēku, tik viedokļu par to, kam jābūt redakcijas slejā. Šogad nereti esmu uzklausījis viedokļus par tukšu muldēšanu un murgiem, kas, protams, licis lieku reizi pārdomāt, ko šai kanceles vietā teikt. Zīmīgi, ka visvairāk komentāru slejām par sadzīviskām nebūšanām – kāds kādu piekrāpis, kāds nolaidīgi pildījis amata pienākumus, melojis vēlētājiem un līdzīgā garā. Tas ir...
Piektdien, 21. decembrī, 13.12 (dažos kalendāros – 13.13) sākās astronomiskā ziema, un šī ir gada īsākā diena. Saule Latviju apspīd 6 stundas un 26 minūtes Rūjienas novadā – mūsu valsts vistālākajā ziemeļu stūrī, un 7 stundas un 1 minūti – Daugavpils novadā, kas ir valsts tālākais dienvidu punkts. Un tā – kamēr saule lec rītos...