Redakcijas sleja

Ziņa par «Narvesen» kioska slēgšanu šonedēļ nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Vispirms jau liela nožēla kā par katru vietu, kurā pārdod mūsu laikrakstu un kas tiek aizvērta. Bet arī par to, ka nu iztrūks kāda saruna, ieteikums, padoms... Franšīzes pārdevējam jau neinteresē, ka šī ir arī maza kopienas satikšanās vieta, jo tas viss jau...

Vienmēr jau var ērti visu novelt uz laikapstākļiem – tumsu, miglu un atkal tumsu, tāpat kā, nez, uz neīstajām mēness fāzēm, tomēr, šķiet, ka gaišo pirmssvētku noskaņu mazliet aptumšo kas cits. Pat ja gluži nav tā, ka prātu bez apstājas nodarbina lokālās un globālās politikas jautājumi, kaut kur jau pakausī tas tomēr viss sēž, un...

Aizvadītajā svētdienā daudzviet Latvijā un arī mūsu novada pilsētu un ciemu centros tika iedegtas Ziemassvētku egles. Jaukais gaismas gaidīšanas laiks ir sācies. Un mazmeitas jau man paspējušas parādīt savā dzīvoklī noformētu stūrīti ar rūķiem un speciālu pasta kastīti, kurā esot ielikušas vēstuli Ziemassvētku vecītim, un, lūk, tā jau no kastītes pazudusi... Tātad Ziemassvētku vecītis vai...

Pagājušas divas nedēļas, kopš preses konferences Latvijas Bankā, kuras prezidents Mārtiņš Kazāks izteica sensacionālus vārdus, ka viena trešdaļa cilvēku pēc 35 nav spējīgi izlasīt sarežģītus tekstus, lai gan viņiem priekšā vēl varbūt pat 40 darba gadi... Tai brīdī prātā ienāca nu jau aizvērtais žurnāls «Rīgas Laiks», kurā dažu labu tekstu nereti nācās pārlasīt pat trīsreiz......

Skaidrs, ka, gatavojot šīs avīzes numuru, brīdi pa brīdim pieslēdzamies ziņu aģentūrām un komentāru blogiem, lai sekotu līdzi notikumiem Ukrainā, Ženēvā, Ņujorkā...un citviet tā sauktajā Rietumu pasaulē, kur asiņainais,  postošais, kā no kādiem drūmajiem viduslaikiem izrāpojušais karš joprojām ir galvenais sarunu temats. Šķiet, šobrīd lielāku riebumu par pašu karu izraisa mūsu tā sauktā galvenā stratēģiskā...

Ir 1875. gads. Laukumā pie Rīgas pils spoži lāktī liesmas un gaisā paceļas dūmu stabs. Kas notiek? Anarhistu uzbrukums? Nē. Tiek dedzinātas... grāmatas! Jā, grāmatas. Lai gan vēstures periods, ko mēdzam dēvēt par tumšajiem viduslaikiem, jau sen pagājis, grāmatu sārti turpina liesmot, iznīcinot un pārvēršot pelnos varai kaitīgas idejas. Ko tad šoreiz dedzina? Pret ko...

Valsts svētku laiks nu reiz ir brīdis, kad gribot negribot aizdomājies par to, kas tad tev īsti pašam personīgi ir Latvija. Un tā uzreiz, ja pavisam atklāti, atbilde rokās viegli nedodas, jo…laikam jau mazliet pietrūkst tās distances... Vai tad maz dzirdēts to pieredzes stāstu, kuros tiek apgalvots, ka tā pa īstam un līdz kaulam savu...

11. novembris – Lāčplēša diena. Šogad, to sagaidot, ir mazliet savādas sajūtas – pat tā kā mazliet neērti doties uz kapiem un stāties Brīvības cīņu dalībnieku piemiņas zīmju priekšā. Gribas atvainoties par to, cik tālu esam dažādos strīdos un pārmetumos nonākuši – ka sākam apdraudēt reiz brīvības cīnītāju izcīnīto drošības pamatu, ar ko vienmēr esam...

Novembris ir Patriotu mēnesis, kurā svinam vairākas Latvijai un arī mums katram visai nozīmīgas jubilejas, tostarp, 8. novembrī 500. jubileju kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Šim notikumam par godu notiek vairāki pasākumi, par ko informē vietne ”grāmatai500.lv”. Viens no tiem ir kulminācijas pasākums «Cauri tumsai ar grāmatu». Gan šī pasākuma laikā, gan arī vēl...

Neslēpšu, – nu jau jāsaka, pa garajiem žurnālistikā nostrādātajiem gadiem ir redzēts un dzirdēts gana daudz, lai par cilvēku dabas dažādajām izpausmēm, tai skaitā politiskajā jeb varas sāncensību laukā nebrīnītos un arī izmisumā nekristu... Sak, viss plūst, viss mainās, un – ko gan mēs neesam pieredzējuši...  Diemžēl arī mūsu brīnumā – mūsu neatkarīgajā valstī (nebūdama reliģiozs...

Bez šaubām, ka visas sociālekonomiskās problēmas valstī ir sen jau kā atrisinātas, vai ne? Tāpēc nu var ar pilnu krūti mesties iekšā dažāda mēroga un novirzienu ideoloģiskajos disputos!… Pag… Es saprotu, ka esam salīdzinoši jauna demokrātija un ka pēdējo gadu sociālo tīklu uzvaras gājiens ir ieviesis ievērojamas pārmaiņas tajā, kā ar savu potenciālo vēlētāju komunicē...

Tumšais rudens klāt. Un katru gadu aptuveni šai pat laikā, kad tumsa atnāk ātrāk nekā ļaudis tiek mājās no darba vai bērni no skolas, mēs runājam par tiem, kas ielu vai ceļu malās nav redzami, tātad – paliek tumsā neredzami. Bet  šis nebūs stāts par spokošanos, ko pavisam drīz piedzīvosim un kad ielās izies daudzi...

Kad Latvijas televīzijas kolēģi interesējās par 23. septembrī Tukuma tirgū notikušo nelaimi – savlaicīgu medicīnisko palīdzību nesagaidījuša pusmūža vīrieša nāvi, centāmies viņus atrunāt to izmantot analītiska raidījuma sižetā. Kāpēc? Jo bijām jau vairākkārt šo un tai līdzīgas situācijas piedzīvojuši, izpētījuši, aprakstījuši un nonākuši pie secinājuma, ka... Jā, tā gadās... Un – droša un nomierinoša risinājuma...

Ļoti īsā laika periodā mūs pārsteidz vairāki traģiski stāsti – par pusaudzēm, kas Rīgā gājušas bojā, pakļūstot zem vilciena, par narkotiku pārdozēšanas rezultātā bojā gājušu jaunu sievieti Kuldīgā un nu nelaime arī mūsu novadā – iereibis motociklists, vizinot savu nepilngadīgo bērnu, avarē, kā rezultātā bērns zaudē dzīvību un arī pats braucējs gūst smagas traumas. Nu...

Mūsu “lielā austrumu kaimiņa”, kura vārdu pēdējā laikā pieņemts rakstīt ar mazo burtu, vēsture sastāv no neskaitāmu sazvērestību un provokāciju ķēdes. Nemaz jau nerunājot par valsts iekšējās pārvaldes slepenajiem, ar normālu saprātu neizprotamajiem lēmumiem, kuru rezultātā bada nāvē pagājušajā gadsimtā gāja bojā desmitiem miljonu strādnieku un zemnieku – valsts ekonomikas balstītāju. Arī ārpolitiskie mērķi šai...

Līdz ko sanāk parunāties ar kādu par veselību, tieši šis secinājums izskan visbiežāk, līdztekus stāstiem par to, kā nu katram gājis pie ārsta vai arī – kā gājis, lai vispār tiktu pie ārsta. Kāds no Tukuma braucis uz Ventspili, cits – uz Liepāju, bet visbiežāk ceļš mērots uz Rīgu. Un tas nav stāsts par īpašajām...