Redakcijas sleja

Tikko esam aizvadījuši Ziemas saulgriežus un kristīgās baznīcas Ziemassvētkus. Dažiem tas patiešām bijis mīlestības un miera periods, dažiem – varbūt tikai simulācija, pēc kuras jāatgriežas realitātē un jāsāk atmaksāt dāvanām paņemtie kredīti. Bet tikmēr vēl viens gads straujiem soļiem tuvojas noslēgumam, un drīz vien jau – no sirds vai ieraduma pēc – vēlēsim cits citam daudz laimes.

Neizklausās grūti, vai ne? Īpaši tā šķiet ap Ziemassvētku laiku, kad visvisādas labu darīšanas sit augstu vilni un varam lepoties, – esam nācija, kas, īpaši turīga nebūdama, gada laikā pa centiņam un eiro vien līdzcilvēku un arī citām labām lietām saziedojusi ne mazāk kā 3,5 miljonus eiro! Turklāt tas, nesakaitot arī tā sauktās mazās un...

Ziņa par «Narvesen» kioska slēgšanu šonedēļ nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Vispirms jau liela nožēla kā par katru vietu, kurā pārdod mūsu laikrakstu un kas tiek aizvērta. Bet arī par to, ka nu iztrūks kāda saruna, ieteikums, padoms... Franšīzes pārdevējam jau neinteresē, ka šī ir arī maza kopienas satikšanās vieta, jo tas viss jau...

Vienmēr jau var ērti visu novelt uz laikapstākļiem – tumsu, miglu un atkal tumsu, tāpat kā, nez, uz neīstajām mēness fāzēm, tomēr, šķiet, ka gaišo pirmssvētku noskaņu mazliet aptumšo kas cits. Pat ja gluži nav tā, ka prātu bez apstājas nodarbina lokālās un globālās politikas jautājumi, kaut kur jau pakausī tas tomēr viss sēž, un...

Aizvadītajā svētdienā daudzviet Latvijā un arī mūsu novada pilsētu un ciemu centros tika iedegtas Ziemassvētku egles. Jaukais gaismas gaidīšanas laiks ir sācies. Un mazmeitas jau man paspējušas parādīt savā dzīvoklī noformētu stūrīti ar rūķiem un speciālu pasta kastīti, kurā esot ielikušas vēstuli Ziemassvētku vecītim, un, lūk, tā jau no kastītes pazudusi... Tātad Ziemassvētku vecītis vai...

Pagājušas divas nedēļas, kopš preses konferences Latvijas Bankā, kuras prezidents Mārtiņš Kazāks izteica sensacionālus vārdus, ka viena trešdaļa cilvēku pēc 35 nav spējīgi izlasīt sarežģītus tekstus, lai gan viņiem priekšā vēl varbūt pat 40 darba gadi... Tai brīdī prātā ienāca nu jau aizvērtais žurnāls «Rīgas Laiks», kurā dažu labu tekstu nereti nācās pārlasīt pat trīsreiz......

Skaidrs, ka, gatavojot šīs avīzes numuru, brīdi pa brīdim pieslēdzamies ziņu aģentūrām un komentāru blogiem, lai sekotu līdzi notikumiem Ukrainā, Ženēvā, Ņujorkā...un citviet tā sauktajā Rietumu pasaulē, kur asiņainais,  postošais, kā no kādiem drūmajiem viduslaikiem izrāpojušais karš joprojām ir galvenais sarunu temats. Šķiet, šobrīd lielāku riebumu par pašu karu izraisa mūsu tā sauktā galvenā stratēģiskā...

Ir 1875. gads. Laukumā pie Rīgas pils spoži lāktī liesmas un gaisā paceļas dūmu stabs. Kas notiek? Anarhistu uzbrukums? Nē. Tiek dedzinātas... grāmatas! Jā, grāmatas. Lai gan vēstures periods, ko mēdzam dēvēt par tumšajiem viduslaikiem, jau sen pagājis, grāmatu sārti turpina liesmot, iznīcinot un pārvēršot pelnos varai kaitīgas idejas. Ko tad šoreiz dedzina? Pret ko...