Atalgojums, piekritīsiet, ir tēma, par kuru skaļi runāt nav pieņemts, tāpēc varam diskutēt vien par to, kas parādās publiski. Un aizķērās pašvaldības sludinājums ar aicinājumu pieteikties darbā Džūkstes pagasta pārvaldē par kultūras darba organizatoru uz noteiktu laiku. Atalgojums par pusslodzi – 541 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka uz rokas – ap 360 eiro... 

Tai pat laikā prasības – kosmoss: jāraksta scenāriji, jāizstrādā kultūras norišu gada plāns, jārūpējas par pasākumu māksliniecisko kvalitāti, jāizstrādā radoši projekti un priekšlikumi kultūras dzīves veidošanai, jāplāno, jāorganizē, jāveido un jāvada valsts, tradīciju u.c pasākumi, jānodrošina amatiermākslas kolektīvu darbība... Šis uzskaitījums ir saīsināts izvilkums no prasību saraksta. 

Ko vēl bez niecīgās algas cilvēks iegūs jeb kāds ir sausais atlikums – ”draudzīgs kolektīvs”, kas gan nav nekādi izmērāms jēdziens; ”iespēja sevi pilnveidot” – protams, ja tam, pildot sarakstā uzskatītos pienākumus, paliks laiks, kā arī –  ”interesants, radošs un atbildīgs darbs”. Te visdrīzāk nav, ko piebilst, jo darbs kultūras jomā ir interesants, bet vienlaikus neparedzams – nekad nevar zināt, vai kāds atnāks uz pasākumu vai neatnāks, novērtēs vai nenovērtēs... Radošs – visnotaļ, jo izdomāt, ar ko jau nu ik gadu iepriecināt vietējo sabiedrību valsts svētkos, Līgo, Lieldienās vai citās reizēs, jābūt cilvēkam ar milzu iztēli un radošumu. Un tas, ka darbs ir atbildīgs, laikam nav pat komentējams, jo  kultūras darbinieks nu ir tas, kuru – ja kāda gaidas nav piepildījušās, var nozākāt gan tieši, gan sociālajos tīklos, un viņam kritika jāuzņem… atbildīgi... 

Un tomēr tā alga... 

Palūkojāmies citas vakances – sociālie darbinieki, skolotāji – tiem atalgojums lielāks... Iespējams, viss saistīts ar Tukuma novada pašvaldības iekšējo dalījumu – kultūras nami sadalīti līmeņos un atbilstoši tiem arī tiek maksāts, vai arī ir zobs uz kultūru, tāpēc tā vissliktāk novērtēta... Tomēr gribas jautāt: kāpēc vispār pašvaldībai vajag šo cilvēku? Vai tā ir klusa cerība, ka kāds par 360 eiro uz rokas strādās pilnu darba dienu?! Jo – vai vispār to, kas pienākumos ierakstīts, var paveikt pusslodzes darbā?! 

Un līdzīgs stāsts ir par aizvietošanu, kas noklausīts publiskā vietā. Apkopējai piedāvā aizvietot kolēģi skolā, tikai maksās par to… 30% no kolēģes algas, bet ar to, ka viņa salasītu papīrus un noslaucītu putekļus, tomēr nepietiek – visas mācību klases jāiztīra. Godīgi?! Sieviete neslēpa, ka piedāvājumam atteikusi, bet kolēģe, kas dziļā naudas trūkuma pēc slimošanas, – piekritusi. Un – pat nav jēgas pašvaldībai vaicāt, kāpēc šāda netaisnība, jo likumos un noteikumos droši vien viss ir kārtībā – visi gadījumi aprakstīti. Bet – ja palūkojas uz cilvēku, kas stāv aiz noteikumiem, un reālo darbu, kas viņam jāizdara, – kāds to ir pavērtējis?! Diez vai pie galda sēžot un noteikumus domājot, var iztēloties kultūras darbinieka vai apkopējas ikdienu...