Projekti

Liela daļa sabiedrības pārskata savu garderobi un atbrīvojas no nederīgā, apnikušā apģērba un apaviem vismaz reizi gadā vai pat biežāk, un tas apliecina, ka atkārtotai lietošanai derīgs tekstils var veidot būtisku daļu no kopējā atkritumu apjoma. "2024. gadā Latvijā savāktas 6120 tonnas tekstila, no kurām 556 tonnas (nederīgais tekstils) tika apglabātas atkritumu poligonos," informē SIA "ZAAO" (Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija).

Likums «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» ir tas pamata dokuments, kas nosaka, kurām konkrētajā vietā iecerētajām darbībām ietekmes vērtējums vajadzīgs un kurām ne. Tas nozīmē, ka ar šī likuma palīdzību vai, pareizāk, ar ietekmes uz vidi izvērtējuma palīdzību iespējams noteikt, kur var, piemēram, ierīkot vēja parkus un kur nevar, tāpēc jebkādas izmaiņas šajā kārtībā rada jautājumus. Un šovasar šajā likumā izdarīti vairāki būtiski grozījumi, kurus lūdzām komentēt vietējās kopienas pārstāvei, Irlavas iedzīvotāju konsultatīvās padomes dalībniecei Evijai Birkmanei. Viņa pārstāv iedzīvotājus un kopā ar novadnieci Ivetu Čivčišu piedalās Saeimas komisiju sēdēs. Komentēt situāciju lūdzām arī vides ekspertam un SIA «Estonian, Latvian, Lithuanian Environment» partnerim Oskaram Beikulim, kas piedalījies vēja parku «Pienava Wind» un «Tume» ietekmes uz vidi ziņojumā izstrādē. 

Lācis pastaigājas pilsētā – tāda ziņa no Jēkabpils maija beigās satricināja vai visu Latviju. Bet dažus jēkabpiliešus plēsējs nebija nobaidījis, cilvēki tuvojās lācim, lai to nofilmētu un varētu parādīt ne tikai draugiem, bet arī sociālajos medijos. Vēl pēc pāris dienām lācis tika manīts pie Kokneses, kur no Likteņdārza puses peldējis pāri upei.

Tuvojoties Saulgriežiem, vairāk tuvināmies visam, kas īsts, kas no dabas, no roku darba, no katra sirds un prasmēm nācis. Šis ir tas brīdis, kad gribas pīrāgus un sieru cienastam likt māla vai pītā traukā, bet uz galda klāt lina galdautu... Gribas uzvilkt baltu kreklu un tautiskus brunčus un svinēt – gada īsāko dienu un garāko nakti...  Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» audēja Ausma Pētersone 50 gadus darbojoties gan sākotnēji Tukuma muzeja aušanas pulciņā, gan daudzus gadus Audēju darbnīcā, izaudusi rakstu rakstus segās, galdautos, lakatos, brunču audumos, villainēs... Šos darbus kopā ar kolēģu veikumu var skatīt izstādē «Kurzemes krāsas», kas tapusi viņas darba 50 gadiem un arī pusapaļai jubilejai par godu. Tās atklāšanā Ausma viesus sagaidīja pašas darinātā suitu tautas tērpā, cildinot savu dzimto pusi un tajā radīto mantojumu, vienlaikus esot savas ģimenes un kolēģu vidū (arī viņu darbi skatāmi izstādē). Kad mēs runājām, līdz Līgo svētkiem vēl bija atlicis mēnesis, bet – laiks skrien ātri, un nu svētki jau pie durvīm. 

Smārdes pagasta senioru biedrības «Sarma» biedri bija noorganizējuši tikšanos ar fitoterapeitu dakteri  Artūru Tereško. Viņam un viņa ģimenei  kopš 1992. gada ir uzņēmums, kur tiek izgatavotas tējas, veselībai nepieciešamas pārtikas piedevas. Kā pastāstīja A. Tereško, tad paši tās vāc, sagatavo, pako. Pavisam piedāvājumā ir 32 veidu tējas visiem dzīves gadījumiem. Tā kā daktera sniegtās zināšanas varētu noderēt ļoti daudziem no mums, tad ar Tereško kunga laipnu atļauju publicējam viņa sniegtos padomus mūsu lasītājiem. 

Vingrojumu komplekss – 2. daļa

Vasara ir laiks, kad apkārt viss zied un zaļo. Priecājamies, ka dārzos ienākas ogas un dārzeņi, kaitina, ka zāle un nezāles tik ātri aug, puķes nozied. Dzīvoklī atkritumu spainī aizvien vairāk nonāk produkti, kas sabojājušies, neapēstais. Lielais sadzīves atkritumu konteiners ātri piepildās..

Ventā, netālu no Kuldīgas vecā ķieģeļu tilta, tika izlaisti gandrīz 3000 lašu smolti*, kas audzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavā “Pelči”. Procesā 19. maijā piedalījās “BIOR”, Valsts vides dienesta un pašvaldības policijas pārstāvji. Venta ir viena no Latvijas lašu upēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju uzlabotu, ik gadu tajā tiek izlaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Zivju audzētavā “Pelči” lašu mazuļi tiek audzēti un sagatavoti izlaišanai dabiskā vidē. Šosezon zivju audzētava kopumā izlaidusi 100 000 lašu un 80 000 taimiņu mazuļus.

Gan lielu akvakultūras saimniecību, gan piemājas privāto dīķu turētājiem bieži nākas cīnīties ar skābekļa trūkumu ūdenī, īpaši karstajās vasarās. Nelīdz ne aerācija, ne ūdens pumpēšana no blakus ūdenstilpēm, ne strūklaku veidošana un citas zināmās metodes. Skābekļa trūkumā zivis neēd, nepieaug un pat mirst. Šāda problēma ilgstoši bija arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperta, zivkopja un “Dzērbenes zivju” īpašnieka Raivja Apsīša saimniecības dažos dīķos. Pirms sešiem gadiem viņš atklāja inovatīvu risinājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti ar videi draudzīgiem paņēmieniem, izmantojot mikroaļģi ‘hlorella vulgaris’.

“Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt zivju resursus. Nevis gaidīt, kad notiks pārkāpums, bet to jau iepriekš novērst,” saka Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles nodaļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics.

Kā dzird runājam, – Eiropas Savienības lēmumu rats varbūt griežas gaužām lēni, toties teju vai neapturami. To var sacīt arī par klimata mērķiem, kur – stīvējies vai nestīvējies, arvien aktuāli, ka jau 2030. gadā tā sauktajām SEG jeb siltumnīcefekta gāzēm atmosfērā būs jābūt vismaz par 55% mazāk salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; līdz 2040. gadam – jāsamazinās līdz 90%! Virsmērķis – līdz gadsimta vidum mums jākļūst pavisam klimatneitrāliem.

Jākoncentrējas ne tikai uz ekonomisko ilgtspēju vai vides ilgtspēju, bet kopumā uz ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan sabiedrības intereses, gan vides aizsardzību, gan ekonomisko attīstību. Tāds bija vadmotīvs Liepājā sarīkotajā starptautiskajā Jūras sinerģijas forumā, kura diskusiju centrā bija zilās ekonomikas attīstība Baltijas jūrā, meklējot risinājumus, kā vienlaikus attīstīt atjaunīgo enerģiju un saglabāt jūras ekosistēmu.

Jau tolaik, kad tika izvērtēta Tukuma novadā pirmā – Pienavas vēja parka –  iecere, jautājumi, kurus iedzīvotāji uzdeva visbiežāk, bija saistīti ar dažādām ietekmēm – troksni, mirgošanu, infraskaņu...

Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem un visaptverošākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kas veicina bērnu izpratni par apkārtējo vidi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Latvijā programmu kopš 2002. gada īsteno Vides izglītības fonds.

Jau piecpadsmito reizi festivāls “Laba daba” šovasar jūlijā aicinās uz nedēļas nogali, kur kultūra un daba kopā svin vasaru – koncerti un skatuves māksla, kino un darbnīcas, sarunas un kustība, un starp visiem notikumiem īsta vasaras brīvdienu sajūta, taču mūs interesēja saprast, ko par šiem cilvēku svētkiem varētu teikt daba?

SIA “Kurzemes Vārds” laikrakstos “Kurzemes Vārds”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Auseklis” un “Vietējā Latgales Avīze” ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu no 1. maija līdz 31. decembrim publicēs astoņus rakstus par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un sabiedrības spēju pielāgoties tām, īstenojot projektu “Publikāciju cikls “Novadi zaļo”” Nr. EKII-9/3, kura ieviešanu administrē Latvijas Vides investīciju fonds. Projekta kopējais projekta budžets ir 58 971,16 eiro, no tiem attiecināmās izmaksas 56 602, 36 eiro, projektam piešķirtais finansējums 50 942,12 eiro (90%) un līdzfinansējums 5660,24 eiro (10%). Tāpat papildus iecerēts sagatavot video sižetus par šīm tēmām, ko publicēsim dažādās platformās. Ar šāda veida aktivitātēm plānojam uzrunāt plašu auditoriju Latvijas reģionos. Kopumā mēs centīsimies aizsniegt vairāk nekā 300 tūkstošus lietotāju plašu auditoriju, ko panāksim saturu izplatot medijos visos Latvijas reģionos.