Kur paliek mūsu nauda? MAF

Iedzīvotāju skaits un saimniecība

Sākot sapulci Sēmes sākumskolā, I. Liepiņš atzina, ka ar prieku atgriežas skolā, kuru savulaik pats beidzis. Līdzīgi kā citur, vispirms viņš informēja par iedzīvotāju skaitu, kas novadā arvien samazinās. 2024. gadā Sēmes pagastā (turpmāk – Sēmē) bija 1204 iedzīvotāji, 2025. – 1200 un 2026. gada 1. janvārī – 1197, bet Zentenes pagastā (Zentenē), kā informēja B. Pļaviņa, 2024. gadā – 494, 2025. – 481, bet šī gada 1. janvārī 461. Labā ziņa, ka 1. jūlijā te iedzīvotāju skaits pieaudzis par 13 cilvēkiem. Arī mirušo/dzimušo statistika Zentenē labāka: 2024. gadā reģistrēti 6 dzimušie, 2 mirušie, 2025. – 3 dzimušie, 3 mirušie, tikmēr Sēmē 2024. – 13 dzimušie un 19 mirušie un, bet 2025. – 7 dzimušie un 12 mirušie. 

Sēmē ir pakalpojumu centrs, feldšerpunkts, sākumskola, ir sporta zāle, kopienas un jauniešu centrs «Mūsmājas», tautas nams, bibliotēka, biedrība «Kaprīze» un pašdarbības kolektīvi. Pagastā ir 10 daudzdzīvokļu mājas, no tām 9 apsaimnieko SIA «Komunālserviss Tilde», bet 1 – SIA «Ezera iela 6». Pašvaldībai pieder 23 dzīvokļi, tā kopj 13,61 ha teritorijas. Reģistrēti 134 uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 13 606 139 eiro. Pašvaldības policija 2024. gadā reģistrējusi 31 notikumu, 2025. – 43. 

Savukārt Zentenē ir pakalpojumu centrs, kultūras nams, pašdarbības kolektīvi, bibliotēka, biedrība «Zentenes izaugsme» un Pastariņa muzejs. Ir piecas daudzdzīvokļu mājas, no tām trīs apsaimnieko «Tilde», 1 – SIA «Kurzemes nami» un 1 – biedrība. Pašvaldībai pieder 18 dzīvokļi un tā kopj 11,15 ha pašvaldības teritorijas. Pagastā ir 100 uzņēmumi ar apgrozījumu 2 990 034 eiro. Pašvaldības policija 2024. gadā reģistrējusi 6 notikumus, 2025. – 9.

Sociālais darbs 

Sociālajā jomā Sēmē uz vienu iedzīvotāju tie ieguldīti 15,3 eiro. Lielākie izdevumi: mājokļa pabalstu par 8 768 eiro saņēmuši 26 cilvēki, citus pabalstus – 41 (3 335 eiro), aprūpi mājās – 10 (7315 eiro), pansionāta pakalpojumus –  3 (9 251 eiro).

Zentenē uz iedzīvotāju izlietots 51,3 eiro; mājokļa pabalstus saņēmušas 58 personas (9747 eiro), 16 – pašvaldības pabalstus (1070 eiro), sociālo rehabilitāciju – 7 (4244 eiro), garantēto iztikas minimuma pabalstu – 12 (9515).   

Izglītība

Pagastu pārvaldē ir viena skola – Sēmes sākumskola, kurā mācās 45 bērni un pirmskolas iestāde ar 52 bērniem. Sēmē deklarēti 233 bērni līdz 18 gadiem, no tiem 26 apmeklē pirmsskolas iestādi Sēmē, bet 38 – citas novada pirmsskolas iestādes. Sākumskolā mācās 14 no pagastā deklarētajiem bērniem, bet citur novadā – 77, pamatskolās – 33, vidusskolās – 12, profesionālajās skolās – 5, citos novados – 32. I. Liepiņš atzina, ka ir ļoti svarīgi, lai pagasta bērni apmeklētu pagasta bērnudārzu un skolu – lai saglabātu šīs iestādes. G. Važa piebilda, ka Sēmes skola ir augoša – lai arī reiz lemts samazināt tās pakāpi, tajā pašā gadā nolemts to audzēt līdz 6. klasei, jo bērnu skaits ir pietiekošs, bet – te varētu mācīties vēl vairāk bērnu. 

Zentenē deklarēti 85 bērni, no tiem 26 apmeklē pirmsskolu (visvairāk Engurē un Pūrē), 44 – sākumskolu/pamatskolu (visvairāk Engurē un Pūrē), vidusskolu – 3, profesionālās skolas – 2, citos novados – 8. 

Darbinieki un budžets

Abos pagastos kopā pašvaldība nodarbina 52 cilvēkus, no kuriem sākumskolā – 24, pagastu pārvaldē – 3, labiekārtošanā – 8, kultūras jomā – 10 (4 tautas/kultūras namā, 6 kolektīvu vadītāji), bibliotēkās – 2, sporta darbā – 2, kopienu centrā – 1, kā arī ir sezonas strādnieks un 1 autovadītājs skolēnu pārvadājumos. 

Stāstot par budžetu, izpilddirektors norādīja, ka lielu ieņēmumu daļu pašvaldības budžetā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet nav precīzi nosakāms, cik liela nodokļa summa attiecināma uz konkrētu pagastu, tāpēc to rēķina uz kopējo abu pagastu iedzīvotāju skaitu. Tāpat rēķina arī pašvaldību izlīdzināšanas fonda ieņēmumus – novads no valsts saņem 8 855 792 eiro lielu dotāciju, no kuras uz Sēmi un Zenteni attiecina – 299 988 eiro. Savukārt īpašuma nodokļos samaksātais fiksēts precīzi, jo to aprēķina konkrētam īpašumam. 

Sēmes un Zentenes ieņēmumi 2025. gada 31. decembrī bija 2 291 012 eiro, no kuriem tiešie ieņēmumi – 596 530 eiro, bet aprēķinātie – 1 694 482 eiro. No tiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 1 394 494 eiro, nekustamā īpašuma nodoklis – 171 366 eiro, naudas sodi – 82 eiro, īpašuma iznomāšana, pārdošana – 125 300 eiro, valsts budžeta mērķdotācijas – 262 758 eiro, Eiropas līdzfinansējums – 11 295 eiro, finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļi – 299 988 eiro, iestādes ieņēmumi – 25 729 eiro.

Izdevumi: (2025. gada izpilde/2026. gada plāns) – 1 133 408/1 239 440 eiro, no tiem: ekonomiskā darbība – 52 222/93 730 eiro, teritoriju un mājokļu apsaimniekošana – 245 970/281 891 eiro, veselība – 122/1 435 eiro, atpūta, kultūra un sports – 215 893/235 719 eiro (pasākumi – 24159/32 677 eiro, kultūra – 191 734/203 042 eiro, bibliotēkas – 31 673/32 224 eiro, Pastariņa muzejs – 68 449/69 373 eiro, kultūras/tautas nami – 78 684/84 754 eiro, pārējā kultūra – 12 928/16 691 eiro), izglītība – 589 432/601 691 eiro (pirmsskola – 41 237/38 412 eiro, pamatizglītība utt.– 486 970/501 814 eiro, interešu izglītība – 6419/7548 eiro, pārvadājumi – 14 183/14 091 eiro, ēdināšana – 40 623/39 826 eiro); jauniešu centrs – 24 974 eiro, sociālā aizsardzība – 20 769/24 974 eiro.

Domes vadība arī informēja, ka pagastu pārvaldei ir ne tikai tiešie izdevumi, bet arī aprēķinātie izdevumi par visiem novada administratīvajiem izdevumiem, kas ir 1 052 770 eiro. No tiem 255 785 eiro ir bāriņtiesas, pašvaldības policijas, būvvaldes, attīstības un citu domes nodaļu pakalpojumi, bērnu izglītošanās citās novada izglītības iestādēs – 460 268 eiro, citos novados – 30 103 eiro, Tukuma kultūras infrastruktūras un pasākuma izmantošanai – 49 130 eiro, sociālās aizsardzības administrēšanai –  23 984 eiro, pedagogu atalgojums un ieguldījumi skolās – 233 500 eiro. Izrēķināts, ka izdevumi uz vienu iedzīvotāju pērn novadā bija – 2 063 eiro, bet Sēmes un Zentenes pagastā – 1 296,67 eiro. 

Attīstības projekti 

Sēmē 2022. gadā par 18 566 eiro iegādāti rotaļu elementi, datortīkls sākumskolā, nopirkta automašīna VW Caddy; 2023. (50 758,29 eiro) – skolā ierīkots siltummezgls un izstrādāts projekts jumta atjaunošanai, ierīkots gājēju celiņš Priežkalniņā, uzstādīti āra trenažieri, pludmales elementi, mājiņa bērniem; 2024. (91 660,15 eiro): skolas jumta maiņa (53 467,15 eiro) un dokumentācija – 4 173,88, ielu apgaismojuma nomaiņa – 3 726, atpūtas laukums Priežkalniņā – 20 547,62, norādes zīmes – 1 681,96 eiro, sporta laukuma aprīkojums – 5 066,94, videonovērošana Ezera ielā 1A – 2 996,60 eiro; 2025. (90 473,83 eiro): ielu apgaismojuma izbūve Kaivē – 19 241,86 eiro, mīkstais segums Priežkalniņā – 22 487,85 eiro, skolas jumta nomaiņa – 39 705,03 eiro un interaktīvie displeji – 2 770,90 eiro, futbola vārti – 1 660,77 eiro, laipa Dzirnavu dīķa peldvietā – 4 607,42 eiro. 2026. gadā paredzēta: stāvlaukuma ierīkošana par 20 000 eiro, ielu apgaismojuma izbūve Kaivē 2. kārta – 20 000 eiro, meliorācijas sistēmas pārbūve – 29 806,78 eiro, sākumskolas fasādes projekts – 20 000 eiro (būvdarbu izmaksu kontroltāme – 420 000 eiro). 

Zentenē 2022. gadā ieguldījums bijis 0, 2023. – 146 450,98 eiro: autoceļa Ezernieki-Jaunpļavas-Rindzele un tilta pār Jurģupi vienkāršota atjaunošana, pludmales volejbola laukuma izveide, WC būvniecība kultūras namā; 2024. (134 595,94 eiro): pasākumu vietas izveide Zentenē (35 107,10 eiro), autoceļa Ezernieki-Jaunpļavas-Rindzele atjaunošana (97 445,84 eiro), ielu gaismekļu nomaiņa – 2 043 eiro, 2025. (4 547,23 eiro): stāvlaukuma uzlabošana (1 365,65 eiro), nojume skvēriņā (2 757 eiro), ceļa apzīmējumi (424,58 eiro). 2026. gadā – sociālā dzīvokļa «Ziemeļi 11» projekts – 4 840 eiro; centra dīķa tīrīšana – 5 929 eiro, Piemiņas akmeņu gravēšana – 480 eiro un elektrības projekts stadionam – 2 500 eiro.

Sēmē sakārto mājas

M. Valdmanis informēja, ka iedzīvotāji aktīvi sākuši atjaunot daudzdzīvokļu mājas un pagalmus: “Esam apguvuši pašvaldības līdzfinansējuma programmas, izmantojam «Altum» aizņēmumu, esam sakārtojuši siltummezglus un kanalizācijas guļvadus un tagad par iedzīvotāju naudu krāsosim mājas un remontēsim balkonus. Ceram, ka SIA «Tukuma siltums» nokrāsos katlu māju un no pašvaldības gaidām, lai tiktu sakārtota skola, lai būtu apgaismojums. Vēl mums ir plāns ierīkot stāvlaukumu pie katlu mājas – trešajām un ceturtajām mašīnām, apgaismojumu sporta laukumam, pie pagasta un Kaivē.” 

I. Liepiņš piebilda – lielākā veiksme, ka uzņēmējam ar «Altum» atbalstu izdevies atjaunot daudzdzīvokļu māju Ezera ielā 6, kas ilgus gadus stāvēja nepabeigta: “Ja izdosies tās 18 dzīvokļus piepildīt ar jauniem iedzīvotājiem, arī skolā būs vairāk bērnu.” 

Sēmenieku aptauja un jautājumi

Aptaujā piedalījās 36 iedzīvotāji, norādot, ka pagastā jūtas droši, labprāt to izvēlas dzīvošanai, ka viņus apmierina dzīves vides kvalitāte – daba, klusums un miers, tuvums Tukumam, sakopta vide, pasākumi, peldvieta, bet par infrastruktūru bijuši dažādi viedokļi. Savukārt pagastu pārvaldes darbs vairāk vērtēts pozitīvi nekā negatīvi, tāpat kā reakcija uz problēmām, taču, kā teica I. Liepiņš, – ir, kur piestrādāt. Kā lielākās problēmas norādīta ceļu kvalitāte, darba vietu, rotaļlaukumu, autostāvvietu, kultūras dzīves un pasākumu, kā arī sabiedriskā transporta trūkums, gājēju drošība uz ceļiem (trūkst ātruma kontroles, ātruma slāpētāju, nav pļautas ceļmalas). Vēl minēts brīvā laika un sporta aktivitāšu trūkums bērniem un jauniešiem, problēmas kanalizācijas un ūdenssaimniecības infrastruktūrā un kailgliemežu invāzija. Savukārt nepieciešamo darbu vidū uzskaitīts ceļu remonts, asfaltēšana, greiderēšana, ceļu uzturēšana ziemā, bērnu laukumu izveide un atjaunošana, biežāki sabiedriskā transporta reisi un lielākas ietilpības autobusi, autostāvvietu paplašināšana un jaunu ierīkošana, ceļu infrastruktūras sakārtošana – ielu apgaismojums, veloceliņš, satiksmes drošība, daudzdzīvokļu māju fasāžu, balkonu renovācija, centrālās kanalizācijas pieejamība privātmājām, kultūras un kopienas infrastruktūra – estrāde, vieta kopīgiem svētkiem, sporta pasākumi un aktivitātes ģimenēm, kā arī pakomātu trūkums pagastā.

Komentējot aicinājumu palielināt sabiedriskā transporta maršrutus, G. Važa skaidroja, ka sarunas ar Autotransporta direkciju ir smagas, bet, lai arī pērn bijis plānots aizvērt diezgan daudzus maršrutus, te izdevies tos saglabāt. Bet, runājot par pakomātiem – viss atkarīgs no paku aprites: “Esam par to runājuši ar Latvijas pastu, kas ir atsaucīgāks, bet arī tam ir svarīgs apgrozījums.”

– Vai zināt, cik viegli ir nokļūt uz skolu? Es dzīvoju pie pieturas, bet kādam varbūt vieglāk aizbraukt līdz Engurei? 

I. Liepiņš, G. Važa: 

– Esam pirkuši jaunus busiņus, esam apzinājuši katru bērnu, no kuras vietas un uz kuru skolu viņš dodas, un tā veidojam maršrutus. Taču vairs nav tā, ka šoferis brauc pagalmā un modina bērnus; ja pietura ir 200 metru vai puskilometra attālumā – vecākiem bērns līdz tai jāaizved vai jāpavada. Protams, ir strīdīgas vietas, piemēram, uz kurieni vest Kaives bērnus – uz Pūri vai Sēmi, jo attālums ir vienāds? Mūsu uzdevums ir nebraukāt krustu šķērsu un netērēt pašvaldības līdzekļus. Tāpēc visdrīzāk vedīsim bērnus uz vienu skolu, bet, ja vecāki izvēlēsies citu skolu savam bērnam, viņiem būs jāved bērns pašiem. Mēģinām arī pielāgot sabiedriskā transporta maršrutus, bet nevar būt tā – kamēr autobusi vadā bērnus, to nepietiek ne vienā, ne otrā skolā. Taču – ko darīt mums vēl ir.

M. Valdmanis:

– Ja kāds bērns vēlas nākt Sēmes skolā, mēs šo jautājumu risinām. 

– Vajadzētu padomāt par tiltiņu – vismaz to pielabot. 

– Tiltiņš bija plānā, bet šis īpašums tika nopirkts. Ir jānoskaidro, vai privātīpašumā pašvaldība kaut ko var darīt, bet – ja tas ir ļoti svarīgs, runāšu ar Ezera ielas 6 īpašniekiem, un no gateriem dabūsim dēļus, lai to sakārtotu. 

– Es gribētu runāt par Brīvnieku rajonu, kur ir daudz bērnu, bet nav domāts par satiksmes drošību – automašīnas brauc ļoti ātri, bet pietura ir tāda, ka ziemā jāstāv sniegā līdz ceļiem vai uz ceļa. Mums ir bail laist savus bērnus vienus uz pieturu, kur nu vēl uz Sēmi! 

– Tas ir valsts ceļš, tāpēc jārunā ar VAS «Latvijas valsts ceļi», lai sataisa pieturu. Par ātrajiem braucējiem varat ziņot, zvanot uz 8881, un informācija tiks nodota pašvaldības policijai. 

– Jautājums par gateri. Ir ļoti labi, ka ir darba vietas, bet problēmas rada mizas, ko tukšie baļķu vedēji no rītiem atstāj uz asfalta, jo šoferi mašīnas neizslauka. Visa Sēme ar tām pilna, un sētniekam jāslauka. Vienu brīdi bija miers, bet pēc tam atkal sākās... 

I. Liepiņš:

– Šo jautājumu ar uzņēmēju pārrunāsim...

Zentenieku aptauja un jautājumi

Zentenē aptaujā piedalījās 23 iedzīvotāji, kas drīzāk ir apmierināti ar dzīvi pagastā, kur jūtas droši, bet viņus neapmierina infrastruktūra, sabiedriskais transports un arī pagasta pārvaldei pie sadarbības ar iedzīvotājiem jāpiestrādā. Iedzīvotājiem Zentenē patīk daba, miers, klusums, sakoptība, izdevīga lokācija – Rīgas un jūras tuvums, aktivitātes (pasākumi, muzejs, pils un parks). Lielākās problēmas rada grants ceļi, to uzturēšana, nepietiekama pašvaldības komunikācija ar iedzīvotājiem. Kritiski tiek vērtēts pārvaldes vadītāja darbs un pieejamība, norādīts, ka trūkst bērnu rotaļlaukumi, atpūtas iespējas jauniešiem, ielu apgaismojums, darba vietas, sabiedriskais transports (iespējas skolēniem nokļūt uz skolu), publiskas atpūtas vietas (ezers, peldvieta u.c.), ir arī problēmas teritorijas uzturēšanā (zāles pļaušana, vides sakoptība). Pietrūkst zaļumballes un profesionālu mākslinieku koncertu, jauniešu aktivitātes,

sporta un ģimeņu pasākumu, kopīgas Jāņu svinības, ekskursijas un kultūras braucieni, transports uz kultūras pasākumiem, regulārāka komunikācija un kopienas tikšanās ar pagasta vadību. 

– Ir Zentenes autobuss, kas pat neņem cilvēkus – autobuss pabrauc garām mājām, un cilvēki ir spiesti braukt aiz autobusa un vest bērnu uz Zenteni, jo atpakaļ tas iet pa citu ceļu. Ir cits autobuss, kas te pilnīgi neloģiski stundu stāv, un cilvēki to neizmanto, jo nevar pagūt atbraukt no Tukuma atpakaļ. 

G. Važa, B. Pļaviņa, Egils Dude, izpilddirektora vietnieks:

– Ir tāda lieta kā tehniskais reiss, kas ir aplams; ja autobuss brauc, nevajadzētu būt problēmai paņemt vienu vai divus cilvēkus, tāpēc šī problēma vēlreiz jāaktualizē sarunās ar Autotransporta direkciju (ATD). Aicinām konsultatīvajā padomē to vēlreiz izrunāt. Jauna lieta būs transports pēc pieprasījuma – katrā novadā paredzētas līdz divām transporta vienībām, un to īstenos ViVi. Bija pilotprojekts Vānē, kas beidzās, un uzņēmējs teica – ja brauks pieci cilvēki, ir izdevīgi, ja mazāk – nav.

– Kas finansē skolēnu autobusus – vai arī tos nevar nodot valstij? 

– Tos, kurus varam, nododam, īpaši, ja varam saskaņot maršrutus ar ATD. Šobrīd saskaņojam maršrutus Lamiņu virzienā, kur būs izmaiņas, jo skola ir slēgta. 

– Es varu pateikt, kāpēc šodien te ir tik maz cilvēku – bija teikts, ka būs biedrības «Zentenes izaugsme» sapulce. Vai bija grūti kāpņu telpās izlīmēt informāciju? Līdzīga situācija ar aptauju – nu nevar tā organizēt aptauju, ka to var aizpildīt tikai internetā! Kāpēc nevar izlikt papīra formāta aptaujas lapas? Mēs pārāk digitāli visam pieejam. 

B. Pļaviņa:

– Mums ir svarīgi, lai datus varam apkopot, taču varējām lūgt bibliotekārus palīdzēt datus ievadīt. Ņemsim vērā.

– Kad atnācām te dzīvot, brauca pašvaldības policija, iespējams, tāpēc, ka bija bērnudārzs, bet varbūt arī tagad piektdienas vakaros varētu atbraukt, jo te vizinās tādi dragreisa speciālisti...

– Pašvaldības policijai uzdevums izbraukt pa pagastiem, un to arī aicināsim darīt. 

– Kaimiņos ir LMT mobilo sakaru antena, un jau četrus gadus tās teritorija netiek pļauta. Esmu zvanījis pašvaldības policijai, bija solīts sakārtot, bet nekas nenotiek. Un kāds ir Dzirciema centrs? Viss aizaudzis, nolaists līdz kliņķim!

– LMT ir jāatgādina, ka teritorija jānopļauj, un arī Dzirciema teritorija jāapseko.   

– Vajadzētu papildināt rotaļu ierīces – šūpolītes vajag... 

– Konsultatīvajai padomei vajag šīs vēlmes apzināt un izteikt pagastu pārvaldei.

M. Valdmanis:

– Konsultatīvajā padomē esam noteikuši prioritātes, kuras caur partnerības projektiem īstenojam, un šūpoles visdrīzāk tiks nākamajā gadā ierīkotas. 

– Bija minēti pašvaldības dzīvokļi – varbūt tos var izsolīt un būtu vēl vairāk cilvēku. Vēl ir jaunās skolas ēka, – kam tā pieder?

– Piekrītu. Pagastā jāielaiž nauda – jānotirgo nevajadzīgie dzīvokļi, un tādi būs astoņi. Runājot par nepabeigto ēku, esam nodalījuši zemes gabalu, lai pietiesātu ēku pie zemes, iegūtu pašvaldības īpašumā un pārdotu. Par šo ēku jau ir interesējušies. 

– Kam pieder autobusa pieturas? Tās izskatās briesmīgi – zāle pāraugusi, viss netīrs...Mēs ejam un kopjam. 

– Pieturas pieder VAS «Latvijas valsts ceļi», bet iestāde ir ļoti priecīga, ja vietējā kopiena vēlas tās sakopt. Bet nākamajās sarunās par to teiksim. 

– Vai Sēme-Dzirciems ceļu nav plānots asfaltēt? 

– Izglītības un zinātnes ministrija lika nosaukt trīs ceļus, kas nepieciešami skolēnu pārvadājumiem, un mēs ielikām to ceļu, kas nāk caur Kaivi, bet pēc tam Satiksmes ministrijā teica, ka viņiem tas nav saistoši, bet mēs uzturam šo prasību, jo Zentene paliek vienīgais pagasta centrs, kas nav savienots ar Tukumu pa taisnāko asfaltēto ceļu.

– Mums dēļ ceļa visa māja putekļos...

– Vajag teikt Mārim, lai ziņo LVC, ka vajag atputekļot kādu posmu. 

M. Valdmanis: 

– LVC skatās, cik tuvu ceļam ir māja, – ja tā ir tuvāk par 50 m, ceļu atputekļo; arī 70 metrus pirms mājas un 70 metrus – aiz. Ja ir nepieciešamība atputekļot pašvaldības ceļu, ir jāinformē, un tad vērtēsim, vai varam atļauties, un tad konsultatīvajā padomē spriedīsim, kur atputekļot un kur nē. 

– Vajadzētu zaļumballes...

B. Pļaviņa, Anita Zēne, kultūras nama vadītāja:

– Tas jārunā konsultatīvajā padomē – kā tērējam kultūras budžetu un kādus pasākumus rīkojam, bet, protams, ir arī obligātie valsts svētku un gadskārtu pasākumi. Un vēl ir iespēja ar biedrību atbalstu šo pasākumu klāstu papildināt.