Novadi zaļo

Ja nelaimē nonācis cilvēks, saucam Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu, taču kur meklēt palīdzību, ja tā vajadzīga savvaļas dzīvniekam vai putnam?

Mežkopis Agnis Graudulis un biotopu un sugu aizsardzības eksperte Agnese Priede Saldus novada Vadakstes pagastā ar savu piemēru māca mežu īpašniekiem un citiem interesentiem dabai tuvu mežsaimniecību.

Lai arī nepieciešamība uzlabot esošo ēku energoefektivitāti tiek uzsvērta jau sen un cilvēki regulāri mudināti un aicināti izmantot dažādās atbalsta programmās pieejamo atbalstu, tomēr krietnā daļā sabiedrības vēl aizvien valda skepse par siltināšanas lietderību un to, vai un cik ātri tā atmaksāsies, kā arī joprojām izplatīti dažādi mīti par to, ka zaudējumu ir vairāk nekā ieguvumu. Šajā reizē piedāvājam dažādu ar šo jomu saistītu speciālistu viedokļus, pārdomas un ieteikumus.

Zaļā būvniecība nav tikai stilīga izvēle vai vides aizsardzības jautājums, pirmkārt, tā ir investīcija nākotnē, kas ir ekonomiski izdevīga ilgtermiņā, ļaujot nodrošināt labāku nākotni mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Zaļās būvniecības pamatā ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, ietverot ekoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību.

Tīro tehnoloģiju klasteris “CleanTechLatvia” sadarbībā ar SIA “Biomund” īstenojis inovatīvu projektu – insektu audzēšanas eksperimentālās pilotiekārtas izveidi.

Ikdienā mēs izmantojam desmitiem dažādu tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu, reti aizdomājoties par to ietekmi uz vidi un mūsu pašu labsajūtu. Tomēr arvien vairāk cilvēku izvēlas risinājumus, kas apvieno efektivitāti ar atbildīgu attieksmi pret dabu. Tieši šādu pieeju īsteno Madonas novada Cesvaines pagasta ģimenes uzņēmums “Baltais lācis”, radot bioloģiski noārdāmus mazgāšanas līdzekļus un ilgtspējīgus mājsaimniecības produktus, kas palīdz samazināt nevajadzīgu patēriņu, nezaudējot tīrības kvalitāti.

20. jūlijā Talsu novadā nokrišņu daudzums sasniedza vairāk nekā 74 milimetrus, vien 4 milimetrus atpaliekot no mēneša normas, un no šī lielā ūdens daudzuma Dursupes dzirnavu ezera dambis neizturēja. Ūdens masas, paķerot līdzi ezera saliņas, pārrāva Dursupes dambi un izārdīja autoceļus. Turpinot meklēt jaunus noteces ceļus, ūdens plašā straumē plūda Tukuma novada Jaunpļavu virzienā. Straume plūda, pa ceļam pārņemot mežus, laukus, ceļus un mājas...

Neizmest, bet atdot – tādi visbiežāk ir centieni, dodot lietai otru dzīvi. Tajā pašā laikā tas ir stāsts par patēriņa mazināšanu, vides saudzēšanu un atbildību pret citiem cilvēkiem.

Liela daļa sabiedrības pārskata savu garderobi un atbrīvojas no nederīgā, apnikušā apģērba un apaviem vismaz reizi gadā vai pat biežāk, un tas apliecina, ka atkārtotai lietošanai derīgs tekstils var veidot būtisku daļu no kopējā atkritumu apjoma. "2024. gadā Latvijā savāktas 6120 tonnas tekstila, no kurām 556 tonnas (nederīgais tekstils) tika apglabātas atkritumu poligonos," informē SIA "ZAAO" (Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija).

Pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no lielākajiem uzdevumiem, kam pievērš uzmanību Eiropas Savienībā (ES), un katrai dalībvalstij ir pienākums uzskaitīt un ziņot par valstī radītajiem pārtikas atkritumiem, lai novērtētu progresu un saprastu, kā visefektīvāk rīkoties, lai tos mazinātu. Mēs šoreiz meklējām idejas pārtikas atkritumu samazināšanai, kas var noderēt ikvienam.

Lācis pastaigājas pilsētā – tāda ziņa no Jēkabpils maija beigās satricināja vai visu Latviju. Bet dažus jēkabpiliešus plēsējs nebija nobaidījis, cilvēki tuvojās lācim, lai to nofilmētu un varētu parādīt ne tikai draugiem, bet arī sociālajos medijos. Vēl pēc pāris dienām lācis tika manīts pie Kokneses, kur no Likteņdārza puses peldējis pāri upei.

Vasara ir laiks, kad apkārt viss zied un zaļo. Priecājamies, ka dārzos ienākas ogas un dārzeņi, kaitina, ka zāle un nezāles tik ātri aug, puķes nozied. Dzīvoklī atkritumu spainī aizvien vairāk nonāk produkti, kas sabojājušies, neapēstais. Lielais sadzīves atkritumu konteiners ātri piepildās..

Ventā, netālu no Kuldīgas vecā ķieģeļu tilta, tika izlaisti gandrīz 3000 lašu smolti*, kas audzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavā “Pelči”. Procesā 19. maijā piedalījās “BIOR”, Valsts vides dienesta un pašvaldības policijas pārstāvji. Venta ir viena no Latvijas lašu upēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju uzlabotu, ik gadu tajā tiek izlaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Zivju audzētavā “Pelči” lašu mazuļi tiek audzēti un sagatavoti izlaišanai dabiskā vidē. Šosezon zivju audzētava kopumā izlaidusi 100 000 lašu un 80 000 taimiņu mazuļus.

Gan lielu akvakultūras saimniecību, gan piemājas privāto dīķu turētājiem bieži nākas cīnīties ar skābekļa trūkumu ūdenī, īpaši karstajās vasarās. Nelīdz ne aerācija, ne ūdens pumpēšana no blakus ūdenstilpēm, ne strūklaku veidošana un citas zināmās metodes. Skābekļa trūkumā zivis neēd, nepieaug un pat mirst. Šāda problēma ilgstoši bija arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperta, zivkopja un “Dzērbenes zivju” īpašnieka Raivja Apsīša saimniecības dažos dīķos. Pirms sešiem gadiem viņš atklāja inovatīvu risinājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti ar videi draudzīgiem paņēmieniem, izmantojot mikroaļģi ‘hlorella vulgaris’.

“Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt zivju resursus. Nevis gaidīt, kad notiks pārkāpums, bet to jau iepriekš novērst,” saka Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles nodaļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics.

Kā dzird runājam, – Eiropas Savienības lēmumu rats varbūt griežas gaužām lēni, toties teju vai neapturami. To var sacīt arī par klimata mērķiem, kur – stīvējies vai nestīvējies, arvien aktuāli, ka jau 2030. gadā tā sauktajām SEG jeb siltumnīcefekta gāzēm atmosfērā būs jābūt vismaz par 55% mazāk salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; līdz 2040. gadam – jāsamazinās līdz 90%! Virsmērķis – līdz gadsimta vidum mums jākļūst pavisam klimatneitrāliem.