Novadi zaļo

Ventā, netālu no Kuldīgas vecā ķieģeļu tilta, tika izlaisti gandrīz 3000 lašu smolti*, kas audzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavā “Pelči”. Procesā 19. maijā piedalījās “BIOR”, Valsts vides dienesta un pašvaldības policijas pārstāvji. Venta ir viena no Latvijas lašu upēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju uzlabotu, ik gadu tajā tiek izlaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Zivju audzētavā “Pelči” lašu mazuļi tiek audzēti un sagatavoti izlaišanai dabiskā vidē. Šosezon zivju audzētava kopumā izlaidusi 100 000 lašu un 80 000 taimiņu mazuļus.

Gan lielu akvakultūras saimniecību, gan piemājas privāto dīķu turētājiem bieži nākas cīnīties ar skābekļa trūkumu ūdenī, īpaši karstajās vasarās. Nelīdz ne aerācija, ne ūdens pumpēšana no blakus ūdenstilpēm, ne strūklaku veidošana un citas zināmās metodes. Skābekļa trūkumā zivis neēd, nepieaug un pat mirst. Šāda problēma ilgstoši bija arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperta, zivkopja un “Dzērbenes zivju” īpašnieka Raivja Apsīša saimniecības dažos dīķos. Pirms sešiem gadiem viņš atklāja inovatīvu risinājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti ar videi draudzīgiem paņēmieniem, izmantojot mikroaļģi ‘hlorella vulgaris’.

“Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt zivju resursus. Nevis gaidīt, kad notiks pārkāpums, bet to jau iepriekš novērst,” saka Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles nodaļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics.

Kā dzird runājam, – Eiropas Savienības lēmumu rats varbūt griežas gaužām lēni, toties teju vai neapturami. To var sacīt arī par klimata mērķiem, kur – stīvējies vai nestīvējies, arvien aktuāli, ka jau 2030. gadā tā sauktajām SEG jeb siltumnīcefekta gāzēm atmosfērā būs jābūt vismaz par 55% mazāk salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; līdz 2040. gadam – jāsamazinās līdz 90%! Virsmērķis – līdz gadsimta vidum mums jākļūst pavisam klimatneitrāliem.

Jākoncentrējas ne tikai uz ekonomisko ilgtspēju vai vides ilgtspēju, bet kopumā uz ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan sabiedrības intereses, gan vides aizsardzību, gan ekonomisko attīstību. Tāds bija vadmotīvs Liepājā sarīkotajā starptautiskajā Jūras sinerģijas forumā, kura diskusiju centrā bija zilās ekonomikas attīstība Baltijas jūrā, meklējot risinājumus, kā vienlaikus attīstīt atjaunīgo enerģiju un saglabāt jūras ekosistēmu.

Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem un visaptverošākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kas veicina bērnu izpratni par apkārtējo vidi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Latvijā programmu kopš 2002. gada īsteno Vides izglītības fonds.

Jau piecpadsmito reizi festivāls “Laba daba” šovasar jūlijā aicinās uz nedēļas nogali, kur kultūra un daba kopā svin vasaru – koncerti un skatuves māksla, kino un darbnīcas, sarunas un kustība, un starp visiem notikumiem īsta vasaras brīvdienu sajūta, taču mūs interesēja saprast, ko par šiem cilvēku svētkiem varētu teikt daba?

SIA “Kurzemes Vārds” laikrakstos “Kurzemes Vārds”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Auseklis” un “Vietējā Latgales Avīze” ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu no 1. maija līdz 31. decembrim publicēs astoņus rakstus par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un sabiedrības spēju pielāgoties tām, īstenojot projektu “Publikāciju cikls “Novadi zaļo”” Nr. EKII-9/3, kura ieviešanu administrē Latvijas Vides investīciju fonds. Projekta kopējais projekta budžets ir 58 971,16 eiro, no tiem attiecināmās izmaksas 56 602, 36 eiro, projektam piešķirtais finansējums 50 942,12 eiro (90%) un līdzfinansējums 5660,24 eiro (10%). Tāpat papildus iecerēts sagatavot video sižetus par šīm tēmām, ko publicēsim dažādās platformās. Ar šāda veida aktivitātēm plānojam uzrunāt plašu auditoriju Latvijas reģionos. Kopumā mēs centīsimies aizsniegt vairāk nekā 300 tūkstošus lietotāju plašu auditoriju, ko panāksim saturu izplatot medijos visos Latvijas reģionos.

Pēdējā laikā Latvijā strauji audzis elektroauto īpatsvars (reģistrēto skaits ir 16 000), taču informācija par elektriski lādējamiem braucamajiem joprojām ir skopa un reizēm satur pasaku elementus. Kāds baidās no cenas, cits – no ziemas sala, vēl kādu bažīgu padara akumulatora mūžs un spējas. Šajā rakstā kopā ar ekspertiem un reāliem elektroauto īpašniekiem kliedējam piecus biežākos mītus.

2002. gadā Somijā izveidoja "Zaļā biroja programmu", tas bija laiks, kad vairāk organizāciju Skandināvijas valstīs sāka apzināties un izvērtēt savu ietekmi uz vidi. No 2013. gada programma pieejama arī Latvijā, šobrīd tajā ir aktīvas vairākas organizācijas, tostarp mūsu ikdienas gaitās pazīstami uzņēmumi – preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji. Programmā var pieteikties jebkurš interesents – kurš grib paskatīties uz sava biroja darbu citādi – ilgtspējīgi un ar pozitīvu ietekmi uz vidi.

Latgales plānošanas reģionā kopš pagājušā gada īsteno INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam projektu “Risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolu ēdnīcās” (SchoolFood WasteSolutions), kur Latvijas pašvaldības sadarbojas ar kolēģiem no Igaunijas. Vēlējāmies pie projekta partneriem noskaidrot, kā tad sokas ar mērķa – uzlabot skolu ēdināšanas kvalitāti un samazināt pārtikas atkritumus skolu ēdnīcās par 30–50% – sasniegšanu.

Latvijā purvi ir nozīmīga ainavas daļa, kurā redzamas pārmaiņas, ko nes gan cilvēka darbība, gan laiks. Gadu gaitā mainījies arī Durbes purvs Dienvidkurzemē – no aktīvas kūdras ieguves un mazdārziņiem līdz aizaugušai teritorijai un savvaļas dzīvnieku klātbūtnei.

SIA “Kurzemes Vārds” kopā ar reģionālajām izdevniecībām un televīziju “TV Kurzeme” visā Latvijā īsteno projektu “Vides žurnālistikas cikls medijiem visā Latvijā” nr. LVAF/33/2025 kas piedāvās plašai auditorijai uzlabot izpratni par vides jautājumiem un veicināt apziņu par līdzatbildību vides problēmu risināšanā.

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.