Projekti

Viena no mūsdienu Latvijas raksturīgākajām iezīmēm ir iedzīvotāju došanās peļņā uz ārzemēm. Daudziem radi vai draugi ir prom no dzimtenes, nereti viņi ārzemēs arī paliek.

Kopš tālā 1971. gada VIJA GRIMZA sauc sevi par liezērieti. Pēc veterinārārsta profesijas iegūšanas tieši Ozoli kļuva par viņas jaunajām mājām. Vija ir bagāta — izaudzināti trīs dēli un meita, ir 9 mazbērni. Viņa aktīvi piedalās pagasta senioru klubiņā, labprāt dodas ekskursijās un apciemo savus mīļos. Velta laiku saviem vaļaspriekiem, labprāt gatavo gan ikdienas maltītes, gan iepriecina senioru klubiņa biedrus un ciemiņus.

Zaņas pagasta kulinārā mantojuma interešu grupas kodolu veido dzīvi redzējušas un, kā esmu dzirdējusi Zaņas pusēs sakām, štramas sievas. Statistika viņas sagrupējusi pensionārēs un pirmspensijas vecuma sievietēs, taču kopīgas intereses, līdzīgs skats uz pasauli un humora izjūta izveidojusi domubiedru pulciņu.

Brocenieku OJĀRU DRUVASKALNU pilsētā pazīst visi — no bērna līdz sirmgalvim, tāpēc aicinu viņu uz sarunu par dzīvi. Otro gadu Ojārs ir pensijā. Ko dara? Viņš nejūtas izmests no laivas: “No rītiem pa dabas taku vai Mežaparku pastaigājos ar sunīti Kūperu, stunda un piecas minūtes paiet. Kopš bērnības mājās bijuši sunīši. Žēl, kad nomirst, jo ir ģimenes locekļi. Tad jāraud. Tagad mans draudziņš ir kā izlaists bērns. Kad ēdu, skatās, lai neapēdu par daudz. Dažreiz kaut ko nosper no galda, tad izrājamies. Ar sunīti ir jautrāka dzīve.

Jau vēstīts, ka, uzsākot pasākumus sēriju, kurā novada domes vadība un pašvaldības iestāžu pārstāvji iedzīvotājiem atskaitās par aktuālo un atbild uz jautājumiem, pagājušajā nedēļā Kandavā, Mākslu skolas zālē, norisinājās pirmā šādaiedzīvotāju sapulce. Kā neslēpa domes priekšsēdētājs Gundars Važa, nācies nedaudz izkāpt ārpus saplānotā grafika un sapulci rīkot agrāk. Galvenokārt tādēļ, ka pašvaldība saņēmusi 319 kandavnieku parakstītu vēstuli, kurā dome aicināta no amata atcelt Kandavas, Kandavas pagasta un Cēres pārvaldes vadītāju.

19. marta Finanšu komitejas sēdes noslēgumā Tukuma kultūras nama direktore Anete Pitena un režisore Liene Bēniņa informēja par šovasar Tukumā gaidāmajiem sarīkojumiem.

Tā tiekoties atzīst Aldis Šuriņš, kam dienas ir saplānotas ar saviem darbiem, mazbērnu treniņiem, arī sacensībām. Ar sportu viņš ir uz “tu”, un šajā sniegotajā ziemā ir izdevies noslēpot garus gabalus savam rūdījumam, lai būtu gatavs atkal uzsākt jauno sezonu vindsērfingā.

Kopš Grobiņā atklāts pirmais lielākais vēja parks Latvijā, pagājuši gandrīz 25 gadi. Šajos gados ne tikai mainījies normatīvais regulējums, bet arī vēja turbīnu torņa augstums un rotora lāpstiņu garums – teju trīs reizes. Jāteic, aktīvāki un zinošāki kļuvuši arī iedzīvotāji, kas daudz vairāk iedziļinās likumos, Ministru Kabineta noteikumos un arī Saeimas komisijās lemtajā, kā arī pašvaldību teritorijas plānojumos un ietekmes uz vidi novērtējumos.

3. februāra laikrakstā jau sākām atspoguļot diskusijas, kas Tukuma novada domes sēdē bija par pašvaldības 2026. gada budžetu, un, kā jau minējām, tika diskutēts vien par atsevišķām budžeta pozīcijām, kas vai nu tika vai netika atbalstītas.

Vakardienas, 12. februāra, sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē klātesošie deputāti galvenokārt lēma par dažādiem saistošajiem noteikumiem – gan uzlabotiem, gan pavisam no jauna veidotiem. Diskusiju attiecīgi bija maz vai pat nemaz – vairāk sarunas par situāciju novadā kopumā.

Viens no jautājumiem, kas tika gatavots uz vakardienas, 26. februāra, novada domes sēdi, bet savu formu un saturu mainīja jau pa ceļam, – par konkursu «Darām paši». Tā pirmsākumi meklējami savulaik Jaunpilī, kur šādu konkursu izveidoja pēc skandināvu parauga. Kas līdzīgs tapa arī Kandavas novadā un pēc tam, novadiem apvienojoties, pārceļoja arī plašākā mērogā. Un tad nu šobrīd iecerēts to pārveidot

— Dzīve laukos veselības ziņā var būt dažāda — viss ir mūsu galvās. Ja ir lopi, lielas fermas, tas prasīs spēku. Kad pašai mājās sākotnēji vēl nebija ērtību, bija grūtāk. Ar laiku viss sakārtojās — līdz ar to ir mazāk problēmu, — tiekoties iepazīstina sportiskā un vispusīgā “Krepšēnu” saimniece Laima Klauža.

Dažiem cilvēkiem radošās izpausmes nav tikai vaļasprieks — tas ir dzīvesveids, kas piepilda ikdienu ar pozitīvu enerģiju un iedvesmu. Meirānu pagasta iedzīvotāja GUNTA SANDERE ir viena no mūsu novada darbīgajiem senioriem. Var tikai apbrīnot kundzes darba sparu, aizrautību un degsmi, ar kādu top katrs lolojums. Gunta aizraujas ar aušanu, gleznošanu, šūšanu un daudziem citiem rokdarbiem. Viņas ikdiena ir piepildīta ar krāsām, tekstūrām un idejām, un katrs radītais darbs stāsta par pacietību, prieku un mīlestību pret radošo procesu. Šī aizrautība ne tikai sniedz gandarījumu pašai, bet arī iedvesmo apkārtējos, pierādot, ka radošums neapstājas līdz ar gadiem.

Mākslinieks, dzejnieks un ilggadējs pedagogs Leons Staris pērn nosvinēja 90 gadu jubileju. Lai gan cēsnieks ir gan diplomēts inženieris, gan pedagogs, viņš atzīst, ka ir tehnisks cilvēks, kuru vienmēr saistījusi māksla. Tuva ir mākslas vēsture, arhitektūra, mēbeļu restaurācija, gleznošana, arī fotografēšana. Savukārt vajadzība rakstīt dzeju nāca dzīves brīdī, kad gandrīz tika zaudēta redze. Šobrīd dzejoļi tiek rakstīti jau 22. burtnīcā. Leons Staris ir arī kultūras biedrības “Harmonija” un Latvijas Neredzīgo biedrības biedrs. Pats teic, ka ir pārsteigts, ka kļuvis par kultūras darbinieku un, labsirdīgi iesmejot par sevi, teic: “Esmu kultūras dzīves pielikums.”

Tā bija novembra novakare, kad bijām sapulcējušies Staiceles bibliotēkā rakstnieces Dainas Grūbes romāna «Mūži akmenī» atvēršanas svētkos. Klāt bija arī rakstniece Daina Avotiņa, kuras fiziskais trauslums deviņdesmit astoņu gadu vecumā viņai nebija laupījis domas skaidrību. Kad pienāca vārds sveicējiem, droši kājās cēlās kāda ņipra kundze, lai skanīgi un no galvas bez minstināšanās nodziedātu rakstniecēm veltītu dziesmu ar vairākiem pantiem. Kāds man ausī iečukstēja: «Tā ir mūsu Veltiņa. Viņa tak ir īsts brīnums – savos deviņdesmit divos gados ar sparu piedalās vietējos kultūras pasākumos, bet vēl nesen tos septiņus kilometrus no savām «Brīvzemnieku» mājām uz Staiceli nāca kājām!» Vēlāk viena no bibliotekārēm mani uzrunāja, sak, tev jau sanāk tieši pa ceļam, varēsi Veltiņu aizvest mājās. Kad, savu kokli sapakojusi, meklēju pēc Veltiņas, nekur viņu vairs neatradu. Nospriedu, ka gan jau kāds cits šoferis atradies, un stūrēju caur rudens tumsu mājup. Tumsā gandrīz būtu pabraukusi garām, tomēr pēdējā brīdī pamanīju Staiceles autobusa pieturā kādu sīku cilvēka stāvu izstieptu roku, kā auto balsojot. Veltas kundze man jau galīgi bija izkritusi no prāta, un liels bija mans pārsteigums, kad auto sēdeklī, priecīgi čalodama, ietrausās brašā dziedātāja no bibliotēkas pasākuma – VELTA OZOLA.

Jau informējām, ka 2025. gada decembrī tika atjaunota Tukuma uzņēmēju konsultatīvās padomes darbība, padomē apstiprinot 11 uzņēmējus no dažādām uzņēmējdarbības sfērām. Trešdien, 11. februārī, padome pulcējās uz ikmēneša sēdi, kuras dienas kārtībā bija paredzēti vairāki jautājumi, aizsākot tēmu par uzņēmēju un pašvaldības institūciju sadarbību un novada nākotnes attīstības iespējām.

No sabiedriski aktīva skolēna, sportista un kultūras notikumu pārzinātāja līdz iejūtīgam, rūpīgam un zinošam sarežģītas profesijas pārstāvim – šis ir stāsts par cilvēku, kurš savu dzīves aicinājumu radis bērnu neiroloģisko saslimšanu ārstēšanā. Sandis Kovaļovs ir Raiņa Valsts ģimnāzijas absolvents, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu neirologs un vienlaikus arī piemērs tam, kā dzimtā pilsēta var kļūt par stipru pamatu lieliem mērķiem. Viņš ir savējais – cilvēks, kurš atgriezies, lai jau no pērnā gada aprīļa ar zināšanām un sirds degsmi palīdzētu atrisināt ar neiroloģiju saistītu veselības problēmu risināšanā arī sava dzimtā novada bērniem.

Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad daudzdzīvokļu ēku siltināšanas (energoefektivitātes) process Latvijā tikko bija ieskrējies, daudzdzīvokļu mājas «Pūre 22» iedzīvotāji lēma renovēt savu 24 dzīvokļu māju, un 2018. gadā šo ieceri arī īstenoja. Tā bija pirmā pilnībā atjaunotā daudzdzīvokļu māja Tukuma novada pagastos. Šim piemēram sekoja mājas «Pūre 10» un drīz arī «Pūre 23», kā arī mājas «Abava 2» dzīvokļu īpašnieki. Diemžēl Pūres pagasts joprojām ir vienīgais novadā, kur iedzīvotāji ir bijuši tik drosmīgi un vienlaikus tālredzīgi, lai spertu šādu soli.

Vēl tikai dažas diena – līdz 27. februārim – iespējams pieteikties projekta LIFE GoodWater IP kārtējam «Mazo grantu» programmas atbalstam. Grants paredzēts, lai finansiāli, izglītojoši un informatīvi atbalstītu projektus, kuros tiek risinātas upju un ezeru apsaimniekošanas problēmas.