Projekti

Tuvojoties Saulgriežiem, vairāk tuvināmies visam, kas īsts, kas no dabas, no roku darba, no katra sirds un prasmēm nācis. Šis ir tas brīdis, kad gribas pīrāgus un sieru cienastam likt māla vai pītā traukā, bet uz galda klāt lina galdautu... Gribas uzvilkt baltu kreklu un tautiskus brunčus un svinēt – gada īsāko dienu un garāko nakti...  Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» audēja Ausma Pētersone 50 gadus darbojoties gan sākotnēji Tukuma muzeja aušanas pulciņā, gan daudzus gadus Audēju darbnīcā, izaudusi rakstu rakstus segās, galdautos, lakatos, brunču audumos, villainēs... Šos darbus kopā ar kolēģu veikumu var skatīt izstādē «Kurzemes krāsas», kas tapusi viņas darba 50 gadiem un arī pusapaļai jubilejai par godu. Tās atklāšanā Ausma viesus sagaidīja pašas darinātā suitu tautas tērpā, cildinot savu dzimto pusi un tajā radīto mantojumu, vienlaikus esot savas ģimenes un kolēģu vidū (arī viņu darbi skatāmi izstādē). Kad mēs runājām, līdz Līgo svētkiem vēl bija atlicis mēnesis, bet – laiks skrien ātri, un nu svētki jau pie durvīm. 

Smārdes pagasta senioru biedrības «Sarma» biedri bija noorganizējuši tikšanos ar fitoterapeitu dakteri  Artūru Tereško. Viņam un viņa ģimenei  kopš 1992. gada ir uzņēmums, kur tiek izgatavotas tējas, veselībai nepieciešamas pārtikas piedevas. Kā pastāstīja A. Tereško, tad paši tās vāc, sagatavo, pako. Pavisam piedāvājumā ir 32 veidu tējas visiem dzīves gadījumiem. Tā kā daktera sniegtās zināšanas varētu noderēt ļoti daudziem no mums, tad ar Tereško kunga laipnu atļauju publicējam viņa sniegtos padomus mūsu lasītājiem. 

Vingrojumu komplekss – 2. daļa

Kandavnieki un novada viesi jau mācījās deju, apguva dzeju un arī pāris ebreju dziesmas. Bet kā viena no vasaras sezonas aktivitātēm projekta «Jewel» ietvaros nu arī notiek mākslinieku plenērs Kandavā.

Vasara ir laiks, kad apkārt viss zied un zaļo. Priecājamies, ka dārzos ienākas ogas un dārzeņi, kaitina, ka zāle un nezāles tik ātri aug, puķes nozied. Dzīvoklī atkritumu spainī aizvien vairāk nonāk produkti, kas sabojājušies, neapēstais. Lielais sadzīves atkritumu konteiners ātri piepildās..

Jau šo sestdien, 20. jūnijā, sāksies 15. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Sarakstus pieņems arī 25., 26., 27., 29., 30. jūnijā, kā arī 1. 2., 3., 5. jūlijā. Kandidātu sarakstus drīkst iesniegt reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru un reģistrēta politisko partiju apvienība, ja visas tajā ietilpstošās politiskās partijas dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un ja apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.

Vasara, aktivitātes dabā. Tas ir skaisti, bet būšanai dabā ir arī sava ēnas puse – un tās ir ērces un to izraisītās slimības. Lai noskaidrotu aktuālo situāciju saistībā ar ērču pārnēsātajām slimībām, ciemojāmies pie sertificēta bērnu neirologa Sanda Kovaļova. Speciālists skaidroja, ka ērces pārnēsā vairākas slimības, no kurām visbiežāk sastopamās ir ērču encefalīts un Laimas slimība. Pastāv arī citas saslimšanas, piemēram, ērlihioze. Kurzeme, tostarp arī Tukuma novads, ir viens no reģioniem, kur tiek reģistrēta augsta saslimstība gan ar ērču encefalītu, gan ar Laimas slimību. Turklāt, jo dziļāk Kurzemē, jo  saslimšanas gadījumu ir vairāk.

Vai Latvijā, kur sezonu mijas ir tik neparedzamas un iedzīvotāju – potenciālo savas zemes apceļotāju – nav pārlieku daudz, tūrisms var pastāvēt arī kā nopietns bizness? Ļoti iespējams, atbilde mainīsies no gadījuma uz gadījumu, no uzņēmēja uz uzņēmēju. Tomēr novērojumi liecina, ka galvenokārt šajā nebūt ne vieglajā sfērā izdzīvo tie, kuri ir aizrautīgi un spēj šo aizrautību nodot arī citiem. Par to kārtējo reizi pārliecinājāmies arī pirms nedēļas, kad devāmies Kurzemes plānošanas reģiona organizētā izbraucienā – lūkot, kā tad ļaudis tūrismā darbojas Saldus novadā un, konkrētāk, kā attīsta savus piedāvājumu uz un pie novada ezeriem un citām ūdenstilpēm.

Vakar, 11. jūnijā, notika pastāvīgo komiteju sēdes. Sociālajiem un veselības jautājumiem veltīto komiteju šoreiz vadītāja priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa, jo, kā vēstīts, līdzšinējā vadītāja, deputāte Inga Priede, vismaz turpmākos četrus mēnešus strādās Latvijas Republikas Saeimā.

Gan lielu akvakultūras saimniecību, gan piemājas privāto dīķu turētājiem bieži nākas cīnīties ar skābekļa trūkumu ūdenī, īpaši karstajās vasarās. Nelīdz ne aerācija, ne ūdens pumpēšana no blakus ūdenstilpēm, ne strūklaku veidošana un citas zināmās metodes. Skābekļa trūkumā zivis neēd, nepieaug un pat mirst. Šāda problēma ilgstoši bija arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperta, zivkopja un “Dzērbenes zivju” īpašnieka Raivja Apsīša saimniecības dažos dīķos. Pirms sešiem gadiem viņš atklāja inovatīvu risinājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti ar videi draudzīgiem paņēmieniem, izmantojot mikroaļģi ‘hlorella vulgaris’.

“Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt zivju resursus. Nevis gaidīt, kad notiks pārkāpums, bet to jau iepriekš novērst,” saka Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles nodaļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics.

Ventā, netālu no Kuldīgas vecā ķieģeļu tilta, tika izlaisti gandrīz 3000 lašu smolti*, kas audzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavā “Pelči”. Procesā 19. maijā piedalījās “BIOR”, Valsts vides dienesta un pašvaldības policijas pārstāvji. Venta ir viena no Latvijas lašu upēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju uzlabotu, ik gadu tajā tiek izlaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Zivju audzētavā “Pelči” lašu mazuļi tiek audzēti un sagatavoti izlaišanai dabiskā vidē. Šosezon zivju audzētava kopumā izlaidusi 100 000 lašu un 80 000 taimiņu mazuļus.

Kā dzird runājam, – Eiropas Savienības lēmumu rats varbūt griežas gaužām lēni, toties teju vai neapturami. To var sacīt arī par klimata mērķiem, kur – stīvējies vai nestīvējies, arvien aktuāli, ka jau 2030. gadā tā sauktajām SEG jeb siltumnīcefekta gāzēm atmosfērā būs jābūt vismaz par 55% mazāk salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; līdz 2040. gadam – jāsamazinās līdz 90%! Virsmērķis – līdz gadsimta vidum mums jākļūst pavisam klimatneitrāliem.

22. maijā Tukuma Uzņēmēju kluba dalībnieki turpināja tradīciju un ielūkojās savu kolēģu uzņēmumos. Šoreiz bija iespēja iepazīt Dr. Apses zobārstniecības un mutes, sejas, žokļu ķirurģijas klīniku Tukumā un lūkot, kā top kūdras substrāts uzņēmumā «Silu kūdra» Smārdes pagastā.

Jau tolaik, kad tika izvērtēta Tukuma novadā pirmā – Pienavas vēja parka –  iecere, jautājumi, kurus iedzīvotāji uzdeva visbiežāk, bija saistīti ar dažādām ietekmēm – troksni, mirgošanu, infraskaņu...

Jākoncentrējas ne tikai uz ekonomisko ilgtspēju vai vides ilgtspēju, bet kopumā uz ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan sabiedrības intereses, gan vides aizsardzību, gan ekonomisko attīstību. Tāds bija vadmotīvs Liepājā sarīkotajā starptautiskajā Jūras sinerģijas forumā, kura diskusiju centrā bija zilās ekonomikas attīstība Baltijas jūrā, meklējot risinājumus, kā vienlaikus attīstīt atjaunīgo enerģiju un saglabāt jūras ekosistēmu.

Iepriekšējā laikraksta numurā informējām par svētdien, 17. maijā, Kandavā notikušo piekto meistarklasi INTERREG projekta «Sabiedrības iesaiste, saglabājot ebreju mantojumu Lietuvas un Latvijas pārrobežu reģionos» ietvaros, kuras tēma bija «Ebreju vēstures un arhitektūras mantojums Kandavā». Meistarklases sākās ar vēsturnieces Aksildas Petrevicas apkopojošo stāstījumu par ebreju ienākšanu Kurzemē un Kandavā. Taps foto izstāde par ebreju arhitektūras mantojumu

Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem un visaptverošākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kas veicina bērnu izpratni par apkārtējo vidi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Latvijā programmu kopš 2002. gada īsteno Vides izglītības fonds.

Jau piecpadsmito reizi festivāls “Laba daba” šovasar jūlijā aicinās uz nedēļas nogali, kur kultūra un daba kopā svin vasaru – koncerti un skatuves māksla, kino un darbnīcas, sarunas un kustība, un starp visiem notikumiem īsta vasaras brīvdienu sajūta, taču mūs interesēja saprast, ko par šiem cilvēku svētkiem varētu teikt daba?

21. maijā Finanšu komitejas sēdē deputāti apstiprināja novada domes kultūras projektu 1. kārtas un literatūras nozares projektu konkursa rezultātus. Galīgais lēmums šajos jautājumos tiks pieņemts domes sēdē 28. maijā. 

Svētdien, 17. maijā, Kandavā norisinājās jau piektā meistarklase INTERREG projekta «Sabiedrības iesaiste, saglabājot ebreju mantojumu Lietuvas un Latvijas pārrobežu reģionos». Iepriekšējās meistarklasēs iepazināmies ar ebreju kulināriju, mūziku, dzismām un deju, šoreiz nodarbības tēma bija «Ebreju vēstures un arhitektūras mantojums Kandavā».

SIA “Kurzemes Vārds” laikrakstos “Kurzemes Vārds”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Auseklis” un “Vietējā Latgales Avīze” ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu no 1. maija līdz 31. decembrim publicēs astoņus rakstus par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un sabiedrības spēju pielāgoties tām, īstenojot projektu “Publikāciju cikls “Novadi zaļo”” Nr. EKII-9/3, kura ieviešanu administrē Latvijas Vides investīciju fonds. Projekta kopējais projekta budžets ir 58 971,16 eiro, no tiem attiecināmās izmaksas 56 602, 36 eiro, projektam piešķirtais finansējums 50 942,12 eiro (90%) un līdzfinansējums 5660,24 eiro (10%). Tāpat papildus iecerēts sagatavot video sižetus par šīm tēmām, ko publicēsim dažādās platformās. Ar šāda veida aktivitātēm plānojam uzrunāt plašu auditoriju Latvijas reģionos. Kopumā mēs centīsimies aizsniegt vairāk nekā 300 tūkstošus lietotāju plašu auditoriju, ko panāksim saturu izplatot medijos visos Latvijas reģionos.

Aprīļa nogalē pašvaldības organizētā iedzīvotāju sapulce norisinājās Vānes pagastā. Atšķirībā no iepriekšējām tikšanās reizēm, par pagastu un to, kāda Vāne izskatās visā lielajā novadā, šajā reizē stāstīja domes priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa, jo izpilddirektors Ivars Liepiņš bija devies komandējumā. Arī iedzīvotāju jautājumu bija salīdzinoši mazāk nekā varbūt pierasts citviet, katrā gadījumā – sapulces formālajā daļā šo iespēju izmantoja tikai daži iedzīvotāji. Bet interese par sapulci un tikšanos tiešām bija liela – aizpildītas tika visas kultūras namā sapulces vajadzībām sagatavotās sēdvietas.