Šāds digitāls palīgs sēņotājiem izveidots ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet top arī Igaunijā, un tā izstrādātājs Gatis Žeiris uzsver, ka katrai valstij paredzēta sava sēņotāju karte, atsevišķs zīmols, tiek izmantoti attiecīgās valsts atvērtie dati un valoda: “Sēņošana Baltijā ir kopīga tradīcija. Mūsu tautām atšķiras tikai valoda, meža reģistru un laikapstākļu dienestu informācija, bet gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā ģimenes pat vairākās paaudzēs dodas uz mežu sēņot.

Man pašam patīk sēņot un priecājos, ka šādā veidā varu mudināt arī citus, īpaši ģimenes, plānot aktīvu atpūtu un doties dabā. Pēc kartē norādītā meža tipa, aktuālās laikapstākļu informācijas, zinātnieku pētījumiem, ikvienam vietnē ir iespēja izvērtēt, kur tobrīd varētu augt gailenes, baravikas, bērzlapes u.c. sēnes. Tā, vēl esot mājās, varam izlemt, kur labāk doties sēņot, un kur visdrīzāk to šodien nebūs. Tomēr nevajag skumt, ja arī neizdodas atrast cerētās sēnes – pastaiga mežā un būšana aktīvā atpūtā kopā ar ģimeni, draugiem vienmēr ir vērtīgāka par salasīto sēņu daudzumu,” pārliecināts Senotajs.lv izstrādātājs Gatis Žeiris.

Mākslīgais intelekts no atvērtajiem Valsts meža dienesta Meža valsts reģistra un VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” datiem izveido algoritmu, kas Senotajs.lv var norādīt par vienu vai otru sēņu potenciālo esamību konkrētajā mežā, tomēr negarantē, ka sēņotājs tās šajā vietā arī atradīs. “Svarīgi, ka GPS palīdz saprast, kurā meža nogabalā cilvēks atrodas un neapmaldīties, tomēr kopumā mežā katram pašam jācenšas orientēties, ne tik daudz izmantojot ekrānu, bet ņemot vērā reālos apstākļus vidē, pieredzi un loģisko domāšanu,” rosina Gatis Žeiris.

Digitālajā kartē ir redzami meža nogabali ar piemērotākiem apstākļiem sēņu augšanai pēc pieejamajiem datiem, kartes modelis vērtē biotopa piemērotību – kokus, to vecumu, meža un augsnes tipu, kā arī atsevišķi laikapstākļus – mitrumu, temperatūru, sezonu. Algoritms novērtē nevis to, kur tieši atrodas sēnes, bet to, kur šobrīd ir piemērotākie apstākļi sēņu augšanai, skaidro Gatis Žeiris. 

Gatis Žeiris uzsver, ka mežs nav statisks: “Mežaudzes noveco, mainās to sastāvs, notiek mežizstrāde. Vieta, kurā cilvēks sēņojis pirms vairākiem gadiem, šodien var būt citāda, vai ierastās mežaudzes tur vairs nav. Tāpēc mums būtisks uzdevums ir reizi gadā vai pat biežāk pārrēķināt karti no jaunākajiem valsts datiem,” apstiprina G. Žeiris. 

Tā kā Latvijas militārajos poligonos sēņošana ir aizliegta, tad Senotajs.lv ir izmantojams arī kā rīks, lai uzmanītos no ieiešanas šajās teritorijās. Tāpat lietotnē atzīmētas vietas, kur Latvijas iedzīvotāji ziņojuši par lāču esamību, taču šī karte jāuzskata tikai par informatīvu. 

Papildu informācijai:

Gatis Žeiris,