Projekti

Par vēja parku «Pienava» rakstām jau vairāk nekā desmit gadus – sākām 2015. gadā, kad iedzīvotāju sapulcē Džūkstē pašvaldības vadība negaidīti paziņoja, ka, iespējams, Pienavā taps vēja parks un par zemes nomu tā vajadzībām īpašnieki uzrunāti jau 2012. gadā...

Lai arī nepieciešamība uzlabot esošo ēku energoefektivitāti tiek uzsvērta jau sen un cilvēki regulāri mudināti un aicināti izmantot dažādās atbalsta programmās pieejamo atbalstu, tomēr krietnā daļā sabiedrības vēl aizvien valda skepse par siltināšanas lietderību un to, vai un cik ātri tā atmaksāsies, kā arī joprojām izplatīti dažādi mīti par to, ka zaudējumu ir vairāk nekā ieguvumu. Šajā reizē piedāvājam dažādu ar šo jomu saistītu speciālistu viedokļus, pārdomas un ieteikumus.

Zaļā būvniecība nav tikai stilīga izvēle vai vides aizsardzības jautājums, pirmkārt, tā ir investīcija nākotnē, kas ir ekonomiski izdevīga ilgtermiņā, ļaujot nodrošināt labāku nākotni mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Zaļās būvniecības pamatā ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, ietverot ekoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību.

Tīro tehnoloģiju klasteris “CleanTechLatvia” sadarbībā ar SIA “Biomund” īstenojis inovatīvu projektu – insektu audzēšanas eksperimentālās pilotiekārtas izveidi.

Ikdienā mēs izmantojam desmitiem dažādu tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu, reti aizdomājoties par to ietekmi uz vidi un mūsu pašu labsajūtu. Tomēr arvien vairāk cilvēku izvēlas risinājumus, kas apvieno efektivitāti ar atbildīgu attieksmi pret dabu. Tieši šādu pieeju īsteno Madonas novada Cesvaines pagasta ģimenes uzņēmums “Baltais lācis”, radot bioloģiski noārdāmus mazgāšanas līdzekļus un ilgtspējīgus mājsaimniecības produktus, kas palīdz samazināt nevajadzīgu patēriņu, nezaudējot tīrības kvalitāti.

20. jūlijā Talsu novadā nokrišņu daudzums sasniedza vairāk nekā 74 milimetrus, vien 4 milimetrus atpaliekot no mēneša normas, un no šī lielā ūdens daudzuma Dursupes dzirnavu ezera dambis neizturēja. Ūdens masas, paķerot līdzi ezera saliņas, pārrāva Dursupes dambi un izārdīja autoceļus. Turpinot meklēt jaunus noteces ceļus, ūdens plašā straumē plūda Tukuma novada Jaunpļavu virzienā. Straume plūda, pa ceļam pārņemot mežus, laukus, ceļus un mājas...

Jau ziņojām, ka pagājuša nedēļā notika ikmēneša komiteju sēdes. Kultūras, izglītības un sporta jautājumiem veltītajā komitejā daudzi darba kārtības jautājumi bija veltīti dažādiem nolikumiem – piemēram, deputāti pārskatīja kārtību, kā piešķir atbalstu biedrību iniciatīvām, kā sadala projekta «Darām paši» finansējumu un tamlīdzīgi. Ielaboja arī vairākas citas ar laiku radušās izmaiņas.

Kāpēc Tukumā noņemti dalītās atkritumu šķirošanas konteineri jeb zvani? Kāpēc pēkšņi kļuvusi nevajadzīga dalītā atkritumu šķirošanas sistēma, kuru visas valsts un arī mūsu novada iedzīvotāji bija aicināti apgūt vairāk nekā 24 gadus? Vai un kas tiek gatavots vietā? Vai ar šo – kaut ko nezināmi jauno – izdosies sasniegt mērķi, ko valsts apņēmusies atkritumu apsaimniekošanas jomā, proti, ka līdz 2035. gadam poligonos tiek noglabāti tikai 10% atkritumu? Par šiem un citiem ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem 10. jūlijā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā rīkojām diskusiju (raidierakstu, sākot ar 22. jūliju, varēsiet noskatīties/noklausīties laikraksta YouTube kanālā (ntz.lv)), aicinot tajā piedalīties par šo jomu novadā atbildīgos darbiniekus: Jāni Lindbergu, Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieku, pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāju Andri Kalnozolu, Komunālās nodaļas vides speciālistu Robertu Šiliņu un atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra» valdes locekli Gaiti Celmu. Diskusiju vadīja «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude.

Vakar, 16. jūlijā, norisinājās ikmēneša pastāvīgo komiteju sēdes, tostarp komiteja, kas veltīta sociālajiem un veselības jautājumiem. Šajā reizēm gan teju visi jautājumi darba kārtībā bija par ko citu, proti, par mājokļiem – gan tiem, kurus piešķir dažādiem speciālistiem, gan mājokļiem, kas ir atbalsts gadījumos, kad iedzīvotāji bijuši spiest meklēt citu dzīvesvietu

Kāpēc Tukumā noņemti dalītās atkritumu šķirošanas konteineri jeb zvani? Kāpēc pēkšņi kļuvusi nevajadzīga dalītā atkritumu šķirošanas sistēma, kuru visas valsts un arī mūsu novada iedzīvotāji bija aicināti apgūt vairāk nekā 24 gadus? Vai un kas tiek gatavots vietā? Vai ar šo – kaut ko nezināmi jauno – izdosies sasniegt mērķi, ko valsts apņēmusies atkritumu apsaimniekošanas jomā, proti, ka līdz 2035. gadam poligonos tiek noglabāti tikai 10% atkritumu? Par šiem un citiem ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem 10. jūlijā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā rīkojām diskusiju (raidierakstu, sākot ar 22. jūliju, varēsiet noskatīties/noklausīties laikraksta YouTube kanālā (ntz.lv)), aicinot tajā piedalīties par šo jomu novadā atbildīgos darbiniekus: Jāni Lindbergu, Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieku, pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāju Andri Kalnozolu, Komunālās nodaļas vides speciālistu Robertu Šiliņu un atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra» valdes locekli Gaiti Celmu. Diskusiju vadīja «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude.

Otrdien, 7. jūlijā, Tukuma novada pašvaldības vadība un speciālisti devās uz Jaunsātu pagastu, lai piedalītos iedzīvotāju sanāksmē un runātu par pagasta sociāli ekonomiskās un finansiālās situācijas rādītājiem uz novada kopējā fona, par aizvadītajos gados veiktajām investīcijām un nākotnes plāniem, kā arī atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem.

Kopumā vēlēšanām līdz noteiktajam termiņam, sestdienas, 4. jūlija, vakaram Centrālajā vēlēšanu komisijā bija iesniegti 14 partiju vai to apvienību kandidātu saraksti, kuros pieteikti 1434 deputātu kandidāti.

Tukuma novada domes sēdē 25. jūnijā deputāti atbalstīja ieceri piesaistīt Eiropas finasējumu lietus ūdens problēmu risināšanai Pasta un Dārzniecības ielā.

Pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no lielākajiem uzdevumiem, kam pievērš uzmanību Eiropas Savienībā (ES), un katrai dalībvalstij ir pienākums uzskaitīt un ziņot par valstī radītajiem pārtikas atkritumiem, lai novērtētu progresu un saprastu, kā visefektīvāk rīkoties, lai tos mazinātu. Mēs šoreiz meklējām idejas pārtikas atkritumu samazināšanai, kas var noderēt ikvienam.

Neizmest, bet atdot – tādi visbiežāk ir centieni, dodot lietai otru dzīvi. Tajā pašā laikā tas ir stāsts par patēriņa mazināšanu, vides saudzēšanu un atbildību pret citiem cilvēkiem.

Liela daļa sabiedrības pārskata savu garderobi un atbrīvojas no nederīgā, apnikušā apģērba un apaviem vismaz reizi gadā vai pat biežāk, un tas apliecina, ka atkārtotai lietošanai derīgs tekstils var veidot būtisku daļu no kopējā atkritumu apjoma. "2024. gadā Latvijā savāktas 6120 tonnas tekstila, no kurām 556 tonnas (nederīgais tekstils) tika apglabātas atkritumu poligonos," informē SIA "ZAAO" (Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija).

Smārdes pagasta senioru biedrības «Sarma» biedri bija noorganizējuši tikšanos ar fitoterapeitu, dakteri  Artūru Tereško. Viņš kopā ar ģimeni  kopš 1992. gada ir izveidojis uzņēmumu, kurā tiek sagatavotas tējas, veselībai nepieciešamas pārtikas piedevas. Kā pastāstīja dakteris, tad paši tās vāc, sagatavo, pako. Pavisam piedāvājumā ir 32 veidu tējas visiem dzīves gadījumiem. Tā kā daktera sniegtās zināšanas varētu noderēt ļoti daudziem no mums, tad ar Tereško kunga laipnu atļauju publicējam viņa sniegtos padomus arī šīs rubrikas lasītājiem.

Ir vasara – atvaļinājumu un ceļojumu laiks, kad daudzi plāno nedēļas nogales vai atvaļinājumus pavadīt ārpus ikdienas rutīnas, dodoties īsākos vai garākos izbraucienos. Turpinot agrāk iesākto tēmu par tuvajiem neliela budžeta ceļojumiem, šoreiz piedāvājam paraudzīties Dobeles virzienā.

Tā saka E. Birznieka-Upīša Tukuma vidusskolas 1966. gada absolventi, kas skolu beidza pirms 60 gadiem – 28. jūnijā. Satikties skolā – tagad Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolā – bijis klasesbiedrenes Īrisas Dansones ierosinājums, jo tik nozīmīgu notikumu noteikti nevarot laist garām, turklāt skolas 220. jubilejas gadā, un viņas aicinājumam atsaucās arī Smaida Eikena, Juris Bogužs, Rasma Remese, Māris Jākobsons, Rūta Jansone un Ilga Tiknuse.

Likums «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» ir tas pamata dokuments, kas nosaka, kurām konkrētajā vietā iecerētajām darbībām ietekmes vērtējums vajadzīgs un kurām ne. Tas nozīmē, ka ar šī likuma palīdzību vai, pareizāk, ar ietekmes uz vidi izvērtējuma palīdzību iespējams noteikt, kur var, piemēram, ierīkot vēja parkus un kur nevar, tāpēc jebkādas izmaiņas šajā kārtībā rada jautājumus. Un šovasar šajā likumā izdarīti vairāki būtiski grozījumi, kurus lūdzām komentēt vietējās kopienas pārstāvei, Irlavas iedzīvotāju konsultatīvās padomes dalībniecei Evijai Birkmanei. Viņa pārstāv iedzīvotājus un kopā ar novadnieci Ivetu Čivčišu piedalās Saeimas komisiju sēdēs. Komentēt situāciju lūdzām arī vides ekspertam un SIA «Estonian, Latvian, Lithuanian Environment» partnerim Oskaram Beikulim, kas piedalījies vēja parku «Pienava Wind» un «Tume» ietekmes uz vidi ziņojumā izstrādē. 

Domes sēdē 25. jūnijā ainavu arhitekte Maija Fogele iepazīstināja deputātus ar Brīvības laukuma strūklakā iecerētās figūras veidolu. Viņa informēja, ka pašvaldība jau 2013. gadā ir sākusi strādāt pie Brīvības laukuma pārbūves projekta: “Sākumā bija metu konkurss, pēc tam šī konkursa uzvarētājs SIA «Mark arhitekti» daudzus gadus bija cītīgi strādājis pie projekta tehniskajiem risinājumiem un būvprojekta izstrādes, kur viena no sastāvdaļām ir strūklaka, kas patlaban laukumā arī tiek ierīkota. Strūklakas un skulptūras risinājumu savukārt piedāvāja projektētāji no SIA «Landshape».”

Jau esam vēstījuši par kādu pārrobežu kultūras iniciatīvu, kurā piedalās Jonišķu vēstures un kultūras muzejs kopā ar piesaistītajiem partneriem – Tukuma novada pašvaldību un Žagares kultūras centru. Tas ir INTERREG projekts «Sabiedrības iesaiste, saglabājot ebreju mantojumu Lietuvas un Latvijas pārrobežu reģionos». Par projekta aktivitāšu norises vietām izvēlētas Žagare un Kandava – abas šīs mazpilsētas vieno ebreju kopienas kultūras mantojums.

Lācis pastaigājas pilsētā – tāda ziņa no Jēkabpils maija beigās satricināja vai visu Latviju. Bet dažus jēkabpiliešus plēsējs nebija nobaidījis, cilvēki tuvojās lācim, lai to nofilmētu un varētu parādīt ne tikai draugiem, bet arī sociālajos medijos. Vēl pēc pāris dienām lācis tika manīts pie Kokneses, kur no Likteņdārza puses peldējis pāri upei.