Projekti

— Dzīve laukos veselības ziņā var būt dažāda — viss ir mūsu galvās. Ja ir lopi, lielas fermas, tas prasīs spēku. Kad pašai mājās sākotnēji vēl nebija ērtību, bija grūtāk. Ar laiku viss sakārtojās — līdz ar to ir mazāk problēmu, — tiekoties iepazīstina sportiskā un vispusīgā “Krepšēnu” saimniece Laima Klauža.

Dažiem cilvēkiem radošās izpausmes nav tikai vaļasprieks — tas ir dzīvesveids, kas piepilda ikdienu ar pozitīvu enerģiju un iedvesmu. Meirānu pagasta iedzīvotāja GUNTA SANDERE ir viena no mūsu novada darbīgajiem senioriem. Var tikai apbrīnot kundzes darba sparu, aizrautību un degsmi, ar kādu top katrs lolojums. Gunta aizraujas ar aušanu, gleznošanu, šūšanu un daudziem citiem rokdarbiem. Viņas ikdiena ir piepildīta ar krāsām, tekstūrām un idejām, un katrs radītais darbs stāsta par pacietību, prieku un mīlestību pret radošo procesu. Šī aizrautība ne tikai sniedz gandarījumu pašai, bet arī iedvesmo apkārtējos, pierādot, ka radošums neapstājas līdz ar gadiem.

Mākslinieks, dzejnieks un ilggadējs pedagogs Leons Staris pērn nosvinēja 90 gadu jubileju. Lai gan cēsnieks ir gan diplomēts inženieris, gan pedagogs, viņš atzīst, ka ir tehnisks cilvēks, kuru vienmēr saistījusi māksla. Tuva ir mākslas vēsture, arhitektūra, mēbeļu restaurācija, gleznošana, arī fotografēšana. Savukārt vajadzība rakstīt dzeju nāca dzīves brīdī, kad gandrīz tika zaudēta redze. Šobrīd dzejoļi tiek rakstīti jau 22. burtnīcā. Leons Staris ir arī kultūras biedrības “Harmonija” un Latvijas Neredzīgo biedrības biedrs. Pats teic, ka ir pārsteigts, ka kļuvis par kultūras darbinieku un, labsirdīgi iesmejot par sevi, teic: “Esmu kultūras dzīves pielikums.”

Tā bija novembra novakare, kad bijām sapulcējušies Staiceles bibliotēkā rakstnieces Dainas Grūbes romāna «Mūži akmenī» atvēršanas svētkos. Klāt bija arī rakstniece Daina Avotiņa, kuras fiziskais trauslums deviņdesmit astoņu gadu vecumā viņai nebija laupījis domas skaidrību. Kad pienāca vārds sveicējiem, droši kājās cēlās kāda ņipra kundze, lai skanīgi un no galvas bez minstināšanās nodziedātu rakstniecēm veltītu dziesmu ar vairākiem pantiem. Kāds man ausī iečukstēja: «Tā ir mūsu Veltiņa. Viņa tak ir īsts brīnums – savos deviņdesmit divos gados ar sparu piedalās vietējos kultūras pasākumos, bet vēl nesen tos septiņus kilometrus no savām «Brīvzemnieku» mājām uz Staiceli nāca kājām!» Vēlāk viena no bibliotekārēm mani uzrunāja, sak, tev jau sanāk tieši pa ceļam, varēsi Veltiņu aizvest mājās. Kad, savu kokli sapakojusi, meklēju pēc Veltiņas, nekur viņu vairs neatradu. Nospriedu, ka gan jau kāds cits šoferis atradies, un stūrēju caur rudens tumsu mājup. Tumsā gandrīz būtu pabraukusi garām, tomēr pēdējā brīdī pamanīju Staiceles autobusa pieturā kādu sīku cilvēka stāvu izstieptu roku, kā auto balsojot. Veltas kundze man jau galīgi bija izkritusi no prāta, un liels bija mans pārsteigums, kad auto sēdeklī, priecīgi čalodama, ietrausās brašā dziedātāja no bibliotēkas pasākuma – VELTA OZOLA.

3. februāra laikrakstā jau sākām atspoguļot diskusijas, kas Tukuma novada domes sēdē bija par pašvaldības 2026. gada budžetu, un, kā jau minējām, tika diskutēts vien par atsevišķām budžeta pozīcijām, kas vai nu tika vai netika atbalstītas.

Vakardienas, 12. februāra, sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē klātesošie deputāti galvenokārt lēma par dažādiem saistošajiem noteikumiem – gan uzlabotiem, gan pavisam no jauna veidotiem. Diskusiju attiecīgi bija maz vai pat nemaz – vairāk sarunas par situāciju novadā kopumā.

Viens no jautājumiem, kas tika gatavots uz vakardienas, 26. februāra, novada domes sēdi, bet savu formu un saturu mainīja jau pa ceļam, – par konkursu «Darām paši». Tā pirmsākumi meklējami savulaik Jaunpilī, kur šādu konkursu izveidoja pēc skandināvu parauga. Kas līdzīgs tapa arī Kandavas novadā un pēc tam, novadiem apvienojoties, pārceļoja arī plašākā mērogā. Un tad nu šobrīd iecerēts to pārveidot

Jau informējām, ka 2025. gada decembrī tika atjaunota Tukuma uzņēmēju konsultatīvās padomes darbība, padomē apstiprinot 11 uzņēmējus no dažādām uzņēmējdarbības sfērām. Trešdien, 11. februārī, padome pulcējās uz ikmēneša sēdi, kuras dienas kārtībā bija paredzēti vairāki jautājumi, aizsākot tēmu par uzņēmēju un pašvaldības institūciju sadarbību un novada nākotnes attīstības iespējām.

No sabiedriski aktīva skolēna, sportista un kultūras notikumu pārzinātāja līdz iejūtīgam, rūpīgam un zinošam sarežģītas profesijas pārstāvim – šis ir stāsts par cilvēku, kurš savu dzīves aicinājumu radis bērnu neiroloģisko saslimšanu ārstēšanā. Sandis Kovaļovs ir Raiņa Valsts ģimnāzijas absolvents, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu neirologs un vienlaikus arī piemērs tam, kā dzimtā pilsēta var kļūt par stipru pamatu lieliem mērķiem. Viņš ir savējais – cilvēks, kurš atgriezies, lai jau no pērnā gada aprīļa ar zināšanām un sirds degsmi palīdzētu atrisināt ar neiroloģiju saistītu veselības problēmu risināšanā arī sava dzimtā novada bērniem.

Vēl tikai dažas diena – līdz 27. februārim – iespējams pieteikties projekta LIFE GoodWater IP kārtējam «Mazo grantu» programmas atbalstam. Grants paredzēts, lai finansiāli, izglītojoši un informatīvi atbalstītu projektus, kuros tiek risinātas upju un ezeru apsaimniekošanas problēmas.

..

Pērnā gada pēdējā domes sēdē, kas notika 18. decembrī, tika izskatīta virkne saimnieciska rakstura jautājumu, tostarp par deleģēšanas līgumu pagarināšanu ar pašvaldības uzņēmumiem un finansējuma piešķiršanu šo uzņēmumu darbībai.

Jau vēstījām, ka pagājušajā nedēļā, 13. janvārī, tika sasaukta Kandavas pilsētas iedzīvotāju padomes sēde. Sanākušie runāja un vienojās, ka turpmāk strādās kopā ar Kandavas pagasta konsultatīvo padomi pēc tam, kad par to tiks oficiāli nobalstos janvāra novada domes sēdē. Tāpat uzklausīja Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas vadības stāstījumu par esošo situāciju skolā, kā arī iesējamiem nākotnes attīstības scenārijiem. Visbeidzot sēdē caurlūkoja iedzīvotāju atsūtītos vai pašas padomes locekļu indentificētos problēmjautājumus.

Šodien Tukuma novada domes deputāti apstiprināja 2026. gada pašvaldības budžetu.

Tukuma novada uzņēmēju konsultatīvā padome savu darbu sāka vēl pagājušā gada decembrī, un, kā skaidroja pašvaldība vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš, uzņēmēju domas un atbalsts novadam ir nepieciešams, jo tikai tā var virzīties uz attīstību: “Ir svarīgi atrast kopsaucējus novada attīstībai, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem klātos labāk un lai būtu pamats domāt, ka visam novadam nākotnē klāsies labāk. Gribētos, lai esam ne tikai diskusiju klubiņš, bet spējam dod novadam reālu labumu.”

Nu jau kādu laiku piedzīvojam kārtīgu ziemu, kas sagādā ne tikai prieku un baudu, bet arī ne mazumu izaicinājumu. Viens no tādiem ir apsaldējumu risks, tādēļ būtu jāzina, kā pareizi ģērbties un ko darīt, ja ārā ir būts pārāk ilgi, turklāt – nepiemērotā apģērbā un ir aizdomas par apsaldējumiem.

Tūsku noņemošie deguna pilieni ir vieni no visbiežāk lietotajiem bezrecepšu medikamentiem iesnu un aizlikta deguna gadījumā. Kā skaidro operējošs otolaringologs Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne, šie līdzekļi patiešām ir efektīvi, jo nodrošina ātru atvieglojumu un uzlabo deguna elpošanu. Tomēr vienlaikus tie var kļūt arī par nopietnu problēmu, ja tiek lietoti ilgāk, nekā ieteikts. Proti Ilgstoša un nekontrolēta deguna pilienu lietošana var veicināt atkarības veidošanos un izraisīt tā saukto medikamentozo rinītu – hronisku deguna gļotādas iekaisumu. Tāpēc ir īpaši svarīgi ievērot norādīto lietošanas ilgumu un savlaicīgi izvēlēties drošākas alternatīvas.

Pirms nepilniem divdesmit gadiem ANNA AMEĻKOVA attiecību dēļ pārcēlās uz Vāciju, bet nu jau piekto gadu ir atpakaļ Madonā, kur savulaik strādāja par sākumskolas skolotāju.

Daba ir paredzējusi, ka miega laikā notiek cilvēka organisma atjaunošanās procesi, tādēļ miegs ir viens no mūsu veselības galvenajiem balstiem, taču ikdienas steigā tas nereti tiek atstāts otrajā plānā. Rezultātā arvien vairāk cilvēku saskaras ar dažādiem miega traucējumiem – grūtībām iemigt, biežu mošanos naktī, nepietiekamu miega ilgumu, pastiprinātu miegainību, elpošanas grūtībām miega laikā un citiem. Šo problēmu biežums pieaug līdz ar vecumu un hronisku slimību esamību.

Uzrunāta pastāstīt, kā balles dejas palīdz saglabāt možu garu daudzu gadu garumā, Cēsu novada iedzīvotāja Sandra Jaunākā uz sarunu atbrauc kopā ar draudzeni Sandru Kuhaļsku. Abas atzīst – dejas palīdz sevi uzturēt gan fiziskā, gan emocionālā ziņā.

Ir garšas un smaržas, kas atmiņā saglabājas daudzus gadus. Šķiet, ka nekad nevar aizmirst to, kā garšoja skolas pusdienas un kā smaržoja ēdnīcas zāle. Paaudzes ir augušas ar šo garšu atmiņās. Kusas pamatskolā četrdesmit sešu gadu garumā par siltu un gardu ēdienu rūpējās pavārīte LAIMA SIRMĀ, bet nu jau trīs gadus skolas ēdnīcas tvaiki ir nomainīti pret mājas krāsns smaržu, un stāsts turpinās kūkās un saldos našķos.

Apsēžoties pie viena galda ar bērzauniešiem RITU un ALOIZU VILGERTIEM, saruna sākas pati no sevis — par bērniem, darbu, ceļiem, kas aizveduši dažādos virzienos, un par kopā pavadītajiem gadiem, kuros piedzīvots daudz vairāk, nekā sākumā varēja iedomāties. Omulīgajā istabā pie karstas zāļu tējas un tikko ceptas, siltas ābolmaizes, kas gatavota pēc vecmāmiņas nošpikotās receptes, pamazām atklājas ģimenes stāsts, kurā līdzās darbam un pienākumiem vienmēr bijusi vieta sirsnībai, savstarpējai sapratnei un kopā būšanai.