Novada domē Kur paliek mūsu nauda MAF

SIA nodarbosies arī ar kultūras lietām 

Finanšu komitejas sēdē vispirms tika lemts par pārvaldes uzdevumu deleģēšanu PSIA «Šlokenbekas pils». Kā skaidroja juriste Ilze Blanka, lai pilnvērtīgi izmantotu Šlokenbekas muižas kompleksu, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un nozīmīgs Tukuma novada kultūrvēsturiskais un tūrisma objekts, kā arī – lai nodrošinātu pakalpojumus iedzīvotājiem kultūras jomā, nolemts nodot PSIA arī atbildību par kultūras pasākumu rīkošanu un amatierkolektīvu darba organizēšanu. Līdz šim PSIA «Šlokenbekas pils» nodrošināja kultūras un tūrisma aktivitātes, organizēja ekskursijas, kā arī sniedza izmitināšanas, ēdināšanas un citus ar muižas kompleksa darbību saistītus pakalpojumus, savukārt Smārdes pagasta pārvaldes struktūrvienība – Šlokenbekas muižas kultūras centrs – organizēja kultūras pasākumus un amatiermākslas kolektīvu darbību Smārdes pagastā. Nododot visas funkcijas un pakalpojumus vienās PSIA rokās, būs iespējams tos vienoti plānot, organizēt un uzraudzīt. I. Blanka arī piebilda, ka deleģēšanas līgums neskar Milzkalnes bibliotēkas funkcijas un neietekmē Latvijas Ceļu muzeja darbību.

Līdz ar šo lēmumu PSIA «Šlokenbekas pils» tiek deleģēti šādi pārvaldes uzdevumi: nodrošināt kultūras pasākumu organizēšanu un norisi, kā arī amatiermākslas kolektīvu darbību muižas kompleksā un Smārdes pagastā (tostarp organizēt mēģinājumus un nodrošināt materiāli tehnisko bāzi). Sabiedrībai jāorganizē kultūrizglītojoši pasākumi, ekskursijas un citas aktivitātes, saistītas ar muižas ansambļa kultūrvēsturisko mantojumu, jānodrošina muižas ansambļa kultūras vērtību saglabāšana, popularizēšana un izmantošana kultūras vajadzībām; jāorganizē kultūrizglītojoši pasākumi tūrisma attīstībai muižā, kā arī jāizstrādā priekšlikumi Šlokenbekas muižas ansambļa vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstībai. Lēmums noteic, ka līgums stājas spēkā 1. augustā un ir spēkā līdz 2030. gada 31. decembrim. Vēl tiek uzdots līdz 31. decembrim abām institūcijām sakārtot dokumentāciju un pamatlīdzekļus. Kā bija noprotams (tieši tā netika pateikts), īstas kārtības līdz šim nav bijis...

I. Blanka, atbildot uz deputātes Daces Lebedas jautājumu, skaidroja, ka izvēlētais modelis ir tāds pats kā Jaunpils pilī, un tagad tiekot sperts pirmais solis, lai to realizētu. Savukārt pašvaldības vadītājs Gundars Važa piebilda, ka atšķirības tomēr būšot, jo muižā darbojas Latvijas ceļu muzejs, kas ir VAS «Latvijas valsts ceļi» pārziņā – savulaik pašvaldība gribējusi muzeju pārņemt, bet tādas iespējas neesot bijušas...

Deputāts Mārtiņš Limanskis interesējās, kā turpmāk notiks sadarbība starp PSIA un Smārdes kultūras centru. Pašvaldības vadītāja vietniece Baiba Pļaviņa skaidroja, ka šobrīd pašvaldības uzņēmumam tiek deleģētas visas kultūras un amatiermākslas kolektīvu funkcijas Smārdes pagastā, un šajā ziņā nekas nemainās – kolektīvi darbu turpina tur, kur tie jau tagad darbojas, bet pusgada laikā būs skaidrs, kas notiks muižā un kas – Smārdes kopienā.     

Piešķir finansējumu 

Vēl tika lemts par finansējuma piešķiršanu deleģēto uzdevumu izpildei par summu līdz 183 460 eiro, no tiem 91 730 eiro pašvaldība pārskaitīs PSIA piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma vai rēķina saņemšanas, bet atlikušo finansējumu (91 730 eiro) – oktobrī. No 2027. gada pašvaldība katru gadu piešķirs finansējumu deleģēto uzdevumu izpildei atbilstoši pašvaldības budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem. 

Deputāts M. Limanskis iebilda, ka situācija neesot īsti godīga pret citām kultūras iestādēm, kam nauda dalīta pēc noteikta algoritma. Viņaprāt, pareizi būtu: cik naudas paliek pāri likvidējamajam kultūras centram, tika pāriet PSIA, bet tagad sanācis, ka šis SIA saņems vairāk naudas. Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Līga Liepa skaidroja, – tas tāpēc, ka darbiniekiem, kuri neturpinās darba attiecības, būs jāsamaksā atlaišanas pabalsti, kas nav budžetā plānoti, tāpēc arī papildu finansējums būs nepieciešams. M. Limanskis iebilda, ka šādos gadījumos iestādes nāk ar papildu pieprasījumu vai arī deputāti liek nepieciešamo naudu atrast savas iestādes budžetā. L. Liepa skaidroja, ka šī nauda iestādei nav izmaksāta, turklāt par visu izlietoto naudu iestāde atskaitīsies. 

Nodod ēkas bezatlīdzības lietošanā 

Vēl sēdē tika lemts par Šlokenbekas muižas ansambļa izmantošanu vai, precīzāk, – nodošanu bezatlīdzības lietošanā PSIA «Šlokenbekas pils», lai tā varētu pilnvērtīgi un nepārtraukti izpildīt deleģētos pārvaldes uzdevumus. 

PSIA «Šlokenbekas pils» tiek nodots: zemes vienība 1,8 ha, kafejnīca (ēdnīcas ēka), ziemeļu korpuss, saimes nams, administratīvais kantoris, lejas ratnīca, muzeja ēka, kalna ratnīca un četras izbūves.

Lēmums arī nosaka, ka muižas ansamblis bezatlīdzības lietošanā tiek nodots no šī gada 1. augusta līdz 2030. gada 31. decembrim, tikai PSIA jāsamaksā nomas maksas parāds saskaņā ar 2026. gada 17. aprīļa vienošanos. Te jāpiebilst, ka 

pašvaldība un PSIA «Šlokenbekas pils» jau 2013. gada 2. maijā bija noslēgusi nomas līgumu, kas tika ajaunots ar 2023. gada 29. jūnija domes sēdes lēmumu 2023. gada 28. jūlijā. Atbilstoši tam PSIA nomā no pašvaldības 58 telpas ar kopējo platību 537,80 m², tai skaitā 39 viesnīcas telpas ar kopējo platību 314,3 m² un 19 kafejnīcas telpas ar kopējo platību 223,5 m². Nomas līgums bija spēkā līdz šī gada 1. maijam, un nomas maksa mēnesī bija 473,26 eiro bez PVN. Savukārt šī gada aprīlī dome lēma pagarināt nomas līgumu līdz 2027. gada 1. maijam, nosakot nomas maksu 0,92 eiro/m² mēnesī bez PVN, kopā 494,77 eiro mēnesī bez PVN. 

Izmaiņas amatos

Ar domes lēmumu šī gada 31. augustā no pašvaldības iestāžu saraksta tiek svītrots Šlokenbekas muižas kultūras centrs un no amatu saraksta svītroti arī centra amati: Šlokenbekas muižas kultūras centra direktors, direktora vietnieks, kultūras pasākumu organizators, apkopējs, saimnieks, saimniecības pārzinis un tehniskais darbinieks, kā arī visu pulciņu vadītāju amati. PSIA «Šlokenbekas pils» pārņems visus kolektīvus – folkloras kopu «Milzkalnieki», bērnu ansambļus «Dūkurīši» un «Dūkurīši II», sieviešu vokālo ansambli «Muižiņa», gleznošanas studiju «Pļava», pieaugušo amatierteātri «Kāre» un bērnu amatierteātri «Kāre», aušanas un rokdarbu pulciņu, bērnu deju kolektīvus «Dzērvītes» II un «Dzērvītes» III, vidējās paaudzes deju kolektīvu «Dzērves», senioru deju kolektīvu «Gandri» un attiecīgi šo vadītāju un koncertmeistara amatus, kas attiecas uz darbiniekiem. Kā jau pēc sēdes skaidroja Audita un kontroles nodaļas vadītāja Inese Valtere, daļu darbinieku no Smārdes pagasta pārvaldes pārņems «Šlokenbekas pils», bet kuri tiešām turpinās darbu, to patlaban nevarot pateikt, jo darbiniekiem tiek piedāvāta vienošanās, kuru viņiem ir tiesības parakstīt vai neparakstīt. Vairāk informācijas būs pēc 31. augusta.   

Ko darīs ar nodokļu parādu?

Par šo jautājumu komitejā netika runāts, un arī iepriekš, izvērtējot PSIA darbību šī gada aprīlī, tas netika pieminēts, lai gan jau tobrīd parāda summa bija virs 7000 eiro. Bet, kā pārliecinājāmies vēl 27. jūlijā, nodokļu parāds bija 22 730,64 eiro. Kurš aizņēmumu atmaksās? Vai tas nebūs jādara pašvaldībai un vai šis parāds neietekmēs pašvaldības iespējas aizņemties kopumā, tai pašā dienā preses konferencē vaicājām pašvaldības vadītāja vietniecei Baibai Pļaviņai. Viņa skaidroja, ka PSIA valdes locekle Linda Ošiņa ir noslēgusi vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par pakāpenisku parāda atmaksu: “Uzņēmums pats visu samaksās – uzskatu, ka tur viss būs kārtībā. Valdes locekle atbildīgi pieiet šim jautājumam, un viss tiks izdarīts. Un – šis parāds kopējo aizņemšanos neietekmē. Kas attiecas uz šo pašvaldības uzņēmumu, esam tam izvēlējušies līdzīgu darbības modeli, kā tas ir Jaunpils pilī. Mēs ceram, ka tas ir pareizais veids, kā šādas nozīmīgas ēkas apsaimniekot, vienlaikus nodrošinot kultūras pakalpojumus iedzīvotājiem. Turklāt mums ir kapitālsabiedrības, ieskaitot PSIA «Šlokenbekas pils» un PSIA «Jaunpils pils», kā arī Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca, kam šobrīd tiek izstrādāts līdzdalības izvērtējums, ar kuru, ceru, varēsim deputātus iepazīstināt augustā vai septembrī.”

 Vaicāta, vai nebūs tā, ka kultūrai atvēlētā pašvaldības nauda aizies ēdināšanai, kas prasa lielus resursus, B. Pļaviņa teica, ka viņa domā, tā nebūs: “Jaunā vadība vērtē, vai ēdināšanas pakalpojumu vajag īstenot pašiem vai nodot ārpakalpojumā, tāpēc nedomāju, ka ēdināšana kļūs par apgrūtinājumu.”

Tomēr jautājums – kā pašvaldība neredzēja, ka PSIA nodokļu parādi ir jau no 2025. gada (24. septembrī – 11 757,82 eiro, pēc tam parāds tiek dzēsts, bet 29. decembrī atkal ir parāds – 6294,91 eiro, un, sākot no šī gada janvāra, tas tikai audzis? Kāpēc tas nav laikus konstatēts, gan vērtējot iestādes budžetu 2026. gadam, gan pārbaudot tā saimniecisko darbību, – to vaicājām par kapitālsabiedrībām atbildīgajam pašvaldības izpilddirektoram Ivaram Liepiņam. Viņš skaidroja, ka kaut kādas lietas nebija zināmas, bet kopējā situācija bija redzama, piemēram, ka kapitālsabiedrības finanšu situācija 2025. gadā bija par 25-30% sliktāka nekā gadu iepriekš: “Jau pagājušā gada vasarā rezultāti nebija labi, kad ir sezona un vajadzēja būt ieņēmumu pieaugumam. Ar «Šlokenbekas pils» vadību par situāciju runājām – bija cerība, ka gada beigās situācija uzlabosies, taču tā nenotika. Tad bija cerība, ka šogad līdz ar jaunā pavāra atnākšanu viss nostāsies savās vietās un pils atgūs reputāciju, bet beigās mums nav ne valdes locekles, ne pavāra. Šobrīd jaunā valdes locekle strādā – cenšas pieremontēt viesnīcu, un, redzam, ka numuri tiek rezervēti, bet ar augusta otro pusi vai mēneša beigās, iespējams, kafejnīca atsāks darbību. Tikmēr telpas banketiem tiek iznomātas un arī ēdināšana tajos tiek nodrošināta – ārpakalpojumā. Uzskatu, ka šis komplekss var darboties veiksmīgi, pat vēl veiksmīgāk nekā Jaunpils, kas pērn spēja apgrozījumu kāpināt par 100 000 eiro, jo Šlokenbekas muižai ir labāka atrašanās vieta. Bet būs jāpastrādā, lai tā notiktu.” 

Par to, vai «Šlokenbekas pils» finanšu situācija ir tikusi pietiekami kontrolēta, lai laikus pamanītu gan zaudējumus, gan parādus, vaicājām I. Valterei, kuras vadītā nodaļa atbild arī par kapitālsabiedrību uzraudzību. Viņa skaidroja, ka situācija kontrolēta katru mēnesi, taču arī nodokļu parāds visu laiku nav bijis tāds, kā tagad, jo vienošanās ar VID arī iepriekš bijusi noslēgta un tā pildīta, taču šogad situācija pasliktinājusies, tāpēc arī meklēti risinājumi, kā uzņēmuma darbību stabilizēt. Šobrīd kopā ar jauno valdes locekli tiekot izvērtētas visas iespējas, kā samazināt izdevumus un nokārtot saistības.

Mēs vēlējāmies uzzināt arī iepriekšējās valdes locekles Vijas Ozoliņas viedokli par pašvaldības uzņēmuma finansiālo situāciju un iemesliem, kas līdz tai novedis, taču viņa komentārus sniegt atteicās.