Jaunpļavās vēsture atkārtojas

Dienu vēlāk – 21. jūlija vakarā, kad Zentenē notika iedzīvotāju sapulce, Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Valdmanis stāstīja, ka tovakar 17.00 ūdens līmenis Dursupē pie tilta bija kāpis par diviem metriem, bet augstākā atzīme ir 3,5 metri. Vēl pirms 18.00, kad viņš devies uz sapulci, plūdu neesot bijis, taču mežā bijis daudz ūdens un pilnībā paļauties uz to, ka plūdu nebūs, nevarot. Kā vēlāk stāstīja jaunpļavnieks Arvis Pļaviņš, pagājušā gadsimta 80. gados reiz jau Dursupes dambis pārrauts, un tad Jaunpļavas bijušas ūdenī, bet, kā piebilda M. Valdmanis, toreiz tilts pār Dursupi Jaunpļavās bijis pavisam neliels, no koka un bremzējis ūdens plūsmu. Tagad tilts ir pārbūvēts – ir 15 metrus plats, ar labu caurplūdi un arī daudz augstāks, turklāt VAS «Latvijas valsts meži» ir iztīrījuši savas teritorijas, kas ļauj ūdenim ātrāk iesūkties upes malās. Tomēr tik liels ūdens daudzums, kāds bijis dambī, varētu radīt problēmas. 

Tomēr 22. jūlijā no rīta saņēmām Tukuma novada pašvaldības informāciju, ka naktī no 21. uz 22. jūliju applūdis pašvaldības autoceļa Ezernieki-Jaunpļavas-Rindzele posms pie Dursupes tilta Jaunpļavās. Jau 21. jūlija vakarā ap 23.00 ūdens masa bija sasniegusi Jaunpļavas un Dursupes tilta apkārtni, kur tās līmenis bija pieaudzis līdz maksimālajai 3,5 metru atzīmei, appludinot Tukuma novada pašvaldības autoceļu, tāpēc autovadītāji tika aicināti ievērot satiksmes ierobežojumus un nepieciešamības gadījumā izvēlēties alternatīvus pārvietošanās maršrutus. Kā «NTZ» skaidroja M. Valdmanis, kad ūdens līmenis Dursupē sācis celties, ceļš norobežots, informēti visi dienesti – pašvaldības policija, VAS «Latvijas valsts ceļi», Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. “Applūda jau ne tikai ceļš un lauki, bet arī mājas blakus upei kā Talsu, tā arī Tukuma novadā. Talsu pusē iedzīvotājiem tika piedāvāts evakuēties. Tomēr ūdens līmenis pamazam sāk kristies.” 

Sazinājāmies arī ar A. Pļaviņu un noskaidrojām, ka ūdens arvien plūst pāri ceļam, bet vieta ir norobežota. Taču nu arī apkārtējie lauki un vienas mājas ir ūdenī, taču tā līmenis mazinās, un varot teikt, ka trakākais ir pāri. Tā bija vakar pēcpusdienā, pirms vēl lietavas atsākās ar jaunu sparu… 

Paredzamas vieglprātības sekas 

Tā saka Jaunpļavu iedzīvotājs Intars Valdmanis, kas dzīvo blakus Dursupei un kura īpašums un lauki ir applūduši. Viņaprāt, šo nelaimi izraisījusi cilvēku vieglprātība: “Visas šī nelaimes ir saistītas ar Dursupes dambi, kam nav kārtīga saimnieka, atbildīgā par slūžām, līdz ar to ūdens līmenis netiek regulēts. Jau uzreiz no rīta, kad tika izplatīts dzeltenais brīdinājums par stipru lietu, ezerā vajadzēja samazināt ūdens līmeni – sākt pa dēlim slūžās ņemt nost. Un vēl – vajadzēja jau laikus sataisīt slūžas, bet viņi uztaisīja bērnu laukumu ezera krastā un priecājās, ka bērni var pie ūdens spēlēties... Bet todien, kad ūdens sāka celties, vietējie sāka pārrakt dambi. Kad to ieraudzīju, sapratu, ka Jaunpļavas būs zem ūdens... Paredzot, ka būs lielas problēmas, uzreiz zvanīju uz 112, lai brīdinātu. Bet tur prasa: ”Cietušie ir?” Es teicu, ka šobrīd nav, bet ka ar dambi būs problēmas – ka tūlīt pārraus blakus esošo Talsu šoseju, tāpēc drošības nolūkos jāliek posteņi. Taču tur atbildēja, ka pašvaldības policija ir informēta – viņi esot novilkuši lentu... Es teicu, ka bērni ir uz dambja, un viņiem tas milzīgais ūdens ir šovs, izprieca… Bet man ieteica teikt bērniem, lai iet mājās. Vai tā ir dienestu atbildīga rīcība? 

Un tad vēl tā problēma ar salām – kā var būt peldošas salas kontrolējamā ūdenskrātuvē, kur ir slūžas – tās taču jebkurā brīdī var šīs slūžas nosprostot un tā arī notika – dzirnavu ezera salas vienkārši aizpeldēja līdz ar straumi... Diemžēl, kad notika tas, kas notika, tālāk nesekoja nekāda informācija par to, kādas sekas sagaidāmas, piemēram, Jaunpļavās – neviens nevienu neinformēja. Uz Dursupi tagad brauc ministri, visus intervē, bet kur paliek Jaunpļavas?! Par mums visiem ir vienalga. Esmu piedzīvojis laikus, kad pirms gadiem 40 kolhoza kartupeļu laukā varēja ķert zivis, bet toreiz biju puika un tas bija interesanti, taču tagad man pašam četros hektāros aug kartupeļi, un smiekli nenāk – māja, dārzs, arī labības lauki ūdenī – un kam sūdzēties, ka viss mūsu, lauksaimnieku, darbs mūsu līdzekļi par minerālmēsliem, sēklu ir noskaloti Engures ezerā vai zem ūdens. Ja gribētu pajokot, varētu teikt, ka manā saimniecībā šobrīd tiek radītas jaunas šķirnes – zemūdens tomāti un ūdensizturīgie burkāni...”

Engures ugunsdzēsēji palīdz sūknēt ūdeni

Jāpiebilst, ka vakar, 23. jūlijā, ūdens līmenis Jaunpļavās bija samazinājies, tomēr lauki vietām vēl bija ūdenī un arī autoceļš nebija nožuvis. Tā ka ierobežojumus, ja dienas laikā ūdens nepazudīs, varēs noņemt tikai šodien, 24. jūlijā... Tikmēr lielākā problēma ir ar applūdušajiem laukiem. Kā skaidroja I. Valdmanis, visi iespējamie sūkņi jau sūknē ūdeni no kartupeļiem, kas jāglābj vispirms; lūdzis arī pašvaldību palīgā, kas novirzījusi lūgumu VUGD vietējai Tukuma brigādei.  “Iedomājieties, vīri ir gatavi doties palīgā lauksaimniekiem, bet vajagot sazināties ar Rīgu. Savukārt Rīgā man pateica, ka privātajiem viņi nepalīdz... Tāda, lūk, attieksme. Engures brīvprātīgie ugunsdzēsēji gan jau ir atbraukuši un strādā,” tā I. Valdmanis.   

Kur rodas ezera salas?

Vērtējot šīs reizes plūdu vaininieci – Dursupes dzirnavu ezera slūžas, Jaunpļavu iedzīvotāji kā vienu no piemēriem par zemes un ezera īpašnieka bezatbildību, pienācīgi neuzturot ūdenskrātuvi un tās regulēšanas mehānismus, minēja ezera salas. Sak, kā tādas regulējamā ūdnestilpē vispār var veidoties?! 

Kā skaidroja Engures dabas parka vadītājs un arī Tukuma novada pašvaldības vides speciālists Roberts Šiliņš, šādas salas, sākotnēji rodas no sanesumiem un meldru slīkšņas. Taču šim slānim aizvien pieaugot, jo īpašu zeme ūdens līmeņa apstākļos tās varot arī iesakņoties. ”Šādas brīvi dreifējošas niedru salas veidojas arī Engures ezerā. Bet pavasarī un rudenī, ūdens līmenim pieaugot, tās vējā tiek aizdzītas uz krastu. Pieļauju, un tas tiešām ir tikai mans pieļāvums, ka tādas pašas meldru slīkšņas savā laikā bija izveidojušās arī Dursupes dīķī, un tā kā vienubrīd, līdz salaboja slūžas, šajā ezerā bija ļoti zems ūdens līmenis, tās piestiprinājās pie grunts. Ar laiku tur radās augsne un saauga alkšņi. Taču tā kā tagad ūdens līmenis strauji cēlās, ezerā izveidojās straume, salas atrāvās no grunts un aizpeldēja līdzi lielajai straumei.”

 Līdzētu upju tīrīšana... 

Jāpiebilst, ka iedzīvotāji jau agrāk bija norādījuši, ka plūdi Jaunpļavās rodas arī  netīrīto upju dēļ – tās ir aizaugušas, īpaši tur, kur tās ietek Engures ezerā, un līdz ar to nespēj novadīt palu ūdeņus. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka ir apstiprināts projekts Dursupes, Melnupes un Jurģupes tīrīšanai, kam paredzēti 300 000 eiro, taču šogad darbus uzsākt nepagūs Valsts vides dienesta izvirzīto prasību dēļ. “Tāpēc vispirms jāsakārto dokumenti, bet projektu visdrīzāk varēs īstenot nākamajā gadā. Mēs gan esam iebilduši, ka neraksim šīs upes no jauna, bet tikai iztīrīsim, taču dienests paliek pie sava,” skaidroja domes priekšsēdētājs.

Savukārt kā Engures dabas parka aizsardzības plāna apspriešanā pagājušā gada oktobrī skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, pārvalde uzrakstījusi atbalsta vēstuli šim Tukuma novada pašvaldības projektam, bet ar nosacījumu, ka dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā iesaistītie eksperti izvērtēs arī šo upju tīrīšanas darbus un sniegs ieteikumus, kā tos veikt tā, lai salāgotu vajadzību iztīrīt upi ar vēlmi uzlabot arī Engures ezera kvalitāti un, ievērojot zaļos risinājumus. “Ir svarīgi, lai nebūtu tā, ka tikai izdzen grāvi, bet ne upēm, ne ezeram no tā nekas labāk nepaliek. Mēs arī ceram, ka tad, kad jaunais Engures ezera dabas plāns būs apstiprināts, interesenti varēs pieteikties plānā paredzētajām darbībām – rakstīt projektus, lai saņemtu fondu finansējumu,” skaidroja G. Strode.

Zemnieki var vērsties LAD

Jāpiebilst, ja lietavu dēļ laukos radušies neatgriezeniski postījumi, Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina par tiem informēt, izmantojot LAD mobilo lietotni. Lietotnes autorizētajā izvēlnē tagad ir pieejams jauns vēstuļu veids – „Citi platību foto”. Tajā saimnieki var ērti pievienot fotoattēlus un informāciju par applūdušiem laukiem, dzīvnieku nodarītiem postījumiem, neuzdīgušām kultūrām un citām konstatētajām izmaiņām. Ja nepieciešama palīdzība vai papildu, var sazināties ar LAD Klientu apkalpošanas centru pa tālruni 67095000 (darba dienās no 8.00 līdz 20.00). 

Kaste 

Likums «Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu»

10. pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka šo būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu un pienākums nekavējoties par to ziņot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, kā arī lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

11. pants: Ja kādā no HES hidrotehniskajām būvēm konstatētas novirzes no hidrobūves drošuma kritērijiem, kas var radīt katastrofas draudus, HES valdītājs nekavējoties par to ziņo lejpus esošai pašvaldībai, lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Klimata pārmaiņām neesam gatavi...

Tā saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projektu vadītājs Jānis Šīre, klimata pārmaiņu dēļ spēcīgas lietavas piedzīvojam un, visticamāk, arī turpmāk piedzīvosiem arvien biežāk, un arvien biežāk vienā dienā vai pat dažās stundās nolīst mēneša norma. 

Pārmaiņas joprojām neizvērtē 

Vaicāts, vai hidrotehniskās būves ir tam gatavas un vai tām izvirzītajās drošības prasībās tik intensīvs lietus tiek paredzēts, J. Šīre atzina, ka klimata pārmaiņas ir viens no parametriem, kas īsti netiek ņemts vērā, īpaši jau, vērtējot agrāko laiku būves. “Piemēram, kad VAS «Latvijas valsts ceļi» pārbūvē caurtekas, būvē tiltus vai citus objektus, viņi ņem vērā būvnormatīvus, kuros ir noteikti hidroloģiskie standarti – upes maksimālais caurplūdums un citi parametri. Modernajās būvēs tas ir ņemts vērā – HESiem tiek veikti hidroloģisko slodžu pārrēķini un speciālisti dod savu atzinumus. Viņiem ir jābūt spējīgiem piedāvāt risinājumus, lai novērstu būves avāriju. Tāpat viņiem ir jāparedz, ko darīt, ja tāda avārija ir notikusi.”

Agrāk par klimata pārmaiņām nerunāja

Taču nesenajā Dursupes gadījumā acīmredzot nekāda izvērtējuma nav bijis… Kā uzsver J. Šīre, tam ir objektīvas skaidrojums: ”Ja dambis ir būvēts senāk un slūžas ir izbūvētas noteiktam caurplūduma pirms gadiem 100 vai pat 150 gadiem, ja tās visbiežāk bez projekta atjaunotas pagājušā gadsimta 50. vai 60. gados, tad tur šie klimata pārmaiņu parametri nav ņemti vērā. Ja arī vēsturiskajām būvēm projekti ir, tad tie ir tik seni, ka visdrīzāk nav saglabājušies. Turklāt arī hidroloģiskie parametri laikā, kas tās būvēja, bija pilnīgi citi, un tolaik par klimata pārmaiņām nerunāja. Šobrīd jebkurā valsts vietā var izveidoties pietiekami spēcīgs negaiss un dažu stundu laikā nolīt pusmēneša vai mēneša norma. Un ja ūdenstilpne, kas šo lietus daudzumu uzņem, ir maza, tā pārplūdīs, līdz ar to nonākam pie tā, ka plūdi veidosies un tie būs aizvien biežāk.” 

Daudzi aizsprosti – pelēkajā zonā

Vēl hidroloģijas ekspertam vaicājām, vai ir kāda uzskaite, reģistrs un ir zināms, kādā stāvoklī ir hidrotehniskās būves un dambji, piemēram, tas pats, kas vietā notur Dursupes ezeru? J. Šīre skaidroja, – problēma tā, ka daudzas no šādām būvēm atrodas sava veida pelēkajā zonā un ir pakļautas visai patvaļīgai cilvēku darbībai: “Mūsu pieredze ir tāda, ka, apsekojot upes, konstatējam dažādus akmeņu krāvumus, lielas hidrotehniskas būves, kas veido uzpludinājumus un zivju dīķus; dažādus dambji, kas veidoti no būvgružiem, un ne vienmēr tajos ir slūžas. Turklāt šīm būvēm vajadzētu būt reģistrētām Zemesgrāmatā, taču mēs secinām, ka tā tas nav. Un līdz ar to – ja būve neeksistē uz papīra, tai nav arī nekādu prasību, piemēram, ekspluatācijas noteikumu, drošuma programmas utt. Kāds risinājums? Piemērs jāņem no HESiem – elektrostacijām ir ekspluatācijas noteikumi, ūdens resursu lietošanas atļaujas utt., un tad īpašniekiem cikliskā kārtā ir pienākums tās pārbaudīt. Ja būvēm nav saimnieka vai arī, ja ir saimnieks, bet nav izstrādāta drošuma programma, šis drošības aspekts vispār netiek vērtēts. Un tā nu mēs līdz ar to nonākam pie situācijas, kāda, manuprāt, iezīmējās arī Dursupes gadījumā, kur vienā no sižetiem, kas nonāca publiskajā telpā, varēja redzēt, kā vietējie cilvēki pašorganizējas un ņem ārā aizvaru dēļus. Bet tad viņi saņēma signālu, ka citā vietā arī notikusi kāda problēma, un aizskrēja uz turieni, bet atgriežoties secināja, ka dēļus vairs nevar izņemt, jo ūdens līmenis ir pārāk liels... 

Ja būtu atbildīgais, ja būtu drošuma programma, tad tajā būtu noteikts, kas un kā jādara, turklāt, saņemot šo oranžo brīdinājumu, arī būtu zināms, kā rīkoties, piemēram, atbildīgais jau laikus pazemina ūdens līmeni. Bet tā kā šādu dokumentu nav, nav arī noteikts, cik lielam jābūt uzpludinājuma līmenim – tas tiek turēts… iedomātā, pašu pieņemtā līmenī.” 

Sekas nav pat aptveramas... 

Vaicāts, ko darīt, ja nav šī hidroloģiskās būves īpašnieka vai arī ja īpašniekam ir vienalga, jo reāli jau tiem, kas dzīvo augšpusē nekāds ļaunums nav nodarīts – slīkst tie, kas ir lejā? J. Šīre atzina, ka Dursupes gadījums parāda – aizsprosta drošuma prasības nedrīkst būt atkarīgas tikai no tā, vai aizsprostam ir saimniecisks pielietojums: “Ja būve aiztur ūdeni un tās avārija var apdraudēt cilvēkus, ceļus, īpašumus vai vidi, valstij ir jāzina, kas par šo būvi atbild, kāds ir tās tehniskais stāvoklis un kā jārīkojas ekstremālos apstākļos! 

Te vien jāpiebilst, ka liela daļa šo būvju, ieskaitot šo ezeru, šobrīd nekādus lielas un nozīmīgas funkcijas neveic. Tad, kad tur bija dzirnavas, tam bija kaut kāds pielietojums. Bet tās jau sen vairs nedarbojas, un līdzīgi kā citur, šī vieta nodrošina iespēju makšķerēt, peldēties un tamlīdzīgi. Kad aicinām upi no šādām būvēm atbrīvot, vietējie iedzīvotāji parasti ir pret, jo tas ir viņu vietējais atpūtas objekts. Bet neviens nekad mūžā nav rēķinājis, cik reāli izmaksā šādas ūdens tilpes uzturēšana un kādas sekas var radīt šāda avārija. Piemēram, konkrētās avārijas seku novēršana izmaksās miljoniem eiro – gan ceļu remontam, gan upju, grāvju tīrīšana... 

Un vēl… Jāņem vērā, ka nekontrolēta ūdenskrātuves līmeņa nolaišana vai aizsprosta pārrāvums var strauji aizskalot lejup pa upi ūdenskrātuvē gadu desmitiem uzkrātās smiltis, dūņas un organiskās vielas, un kaut kur jau tie tūkstoši tonnu materiāla paliks – tie pārklās upes gultni un degradēs zivju nārsta vietas un citas dzīvotnes. Tas nozīmē, ka būs jātīra meliorācijas sistēmas utt. Turklāt upē apslēpti var būt arī nesprāguši lādiņi, kas aizsprosta pārraušanas gadījumā rada īpašu apdraudējumu, kā tas arī bija Dursupes gadījumā… Tikai tagad sanāk, ka tā vairs nav īpašnieka atbildība, jo neviens neko šim īpašniekam neprasa – kāds ar cementu kādus caurumus slūžas aiztaisa, un tas arī viss. Un – kā gan citādi, ja šis objekts atrodas, kā jau minēju, pelēkajā zonā – tas dabā ir, bet dokumentos tā nav.”