No izlemšanas līdz rezultātam – trīs gadi 

Viss aizsākās tad, kad Tukuma novada pašvaldība aicināja dzīvokļu īpašniekus pārņemt mājas savā pārvaldībā un vai nu apsaimniekot tās pašiem vai – izvēlēties apsaimniekotāju. Šis lēmums bija jāpieņem arī tādām mājām kā Šlokenbeka 6, kuru apsaimniekoja pašvaldība jeb tobrīd Smārdes pagasta komunālais uzņēmums. 2023. gada 19. martā savstarpējās sarunas kaimiņu vidū noslēdzās sapulcē, kurā mājas iedzīvotāji diskutēja par to, kādu apsaimniekotāju izvēlēties un kādi darbi mājai būtu nepieciešami. Jau tobrīd bija skaidrs, ka jumta nomaiņa ir pati svarīgākā – tas savu laiku bija nokalpojis. Taču bija sūdzības arī par to, ka dzīvokļos ir mitrs un ziemā – auksts... 

Nākamie soļi? Iedzīvotāji izveidoja biedrību «Šlokenbeka 6», bet par  apsaimniekotāju izvēlējās SIA «Kurzemes nami», kas pēc apsaimniekošanas līguma noslēgšanas uzņēmās visus organizatoriskos darbus, lai sāktu gatavoties ēkas siltināšanai. Tika izstrādāts energoaudits un veikta ēkas tehniskā apsekošana, un, saņemot šī izvērtējumu rezultātus, iedzīvotāji gandrīz vienbalsīgi lēma iesaistīties «Altum» ēku energoefektivitātes programmā, lai, piesaistot ES finansējumu, veiktu pilnu ēkas renovāciju. 

Bija iepirkums projekta izstrādei, pēc tam – būvnieka izvēle, un zemāko cenu piedāvāja SIA «Kurzemes nami», kurus arī māja izvēlējās renovācijas darbu veikšanai. 

2025. gada 17. septembrī darbi tika uzsākti. Protams, bija bažas – vai līdz apkures sezonai darbu veicējs pagūs nomainīt visus apkures stāvvadus un radiatorus, kā arī ierīkot pieslēgumus?.. Un bija laiks, kad vajadzēja apģērbties siltāk un izmantot alternatīvus apkures veidus – sildītājus, taču vīri strādāja veikli, un neilgi pēc tam, kad citur Milzkalnē jau bija apkure, to saņēma arī šajā mājā. Pēc tam dzīvokļos sākās nākamais posms – ūdensvada un kanalizācijas tīklu nomaiņa. 

Jāteic, ka komunikāciju nomaiņa prasīja pacietību un piekāpšanos ne tikai no būvnieka, bet arī no iedzīvotājiem, un reizēm arī emocijas sita augstu vilni sita, piemēram, par kāpņu telpu krāsu vai stāvvadu atrašanu dzīvokļos… Bet – arī šis tika pārdzīvots. Pārējie apdares darbi tik ļoti katru dzīvoklī vairs neietekmēja, un nepagājailgs laiks, līdz 2026. gada pavasarī darbi bija pabeigti. 

Pirmais pilnad renovācijas projekts

Kā stāsta SIA «Kurzemes nami» valdes priekšsēdētājs Roberts Gulbis, uzņēmumam bija pieredze ne vien māju apsaimniekošanā, bet arī daļējā renovācijā, taču Šlokenbeka 6 bija pirmā daudzdzīvokļu, kurā uzņēmums kā  ģenerāluzņēmējs veica pilnu renovāciju: “Mūsu veiksme bija tā, ka mēs kā apsaimniekotājs jau starta fāzē zinājām mājas vājās vietas. Kad bija gatavs tehniskais projekts, lai arī vēl nezinājām, ka būsim būvnieki, ļoti rūpīgi kopā ar iedzīvotāju biedrību tajā iedziļinājāmies vēl pirms darbu uzsākšanas. Tāpēc ļoti daudzas nianses bijām novērsuši uz papīra. No pieredzes varu teikt, ka darbu gaitā būtu sarežģīti to visu novērst vai arī tas radītu papildu izmaksas. Taču, īstenojot šādus projektus, galvenais ir sasniegt mērķi bez šādām papildu izmaksām. Protams, ēkas renovācijas procesā visu nekad nevar paredzēt – kad kādu mezglu atveram, tāpat var gadīties kādi papildu darbi, kas arī prasa papildu finansējumu, taču «Altum» programmā tādu iegūt nav iespējams. Tāpēc ir svarīgi, lai mājai būtu uzkrājums. Tāpat vērtējām iekļaujamos un izslēdzamos darbus, kur arī var rasties ekonomija. Otra veiksme bija iespēja iekļūt šajā energoefektivitātes programmā, jo mums programmas atvēršanas brīdī jau bija augstas gatavības projekts. 

Vaicāts, vai tas, ka apsaimniekotājs pats veic arī ēkas renovāciju, šo procesu atvieglo vai sarežģī, R. Gulbis skaidro, ka lielas atšķirības nav: “Jau minēju, ka apsaimniekotājs labi zina mājas problēmas, bet arī cits profesionālis, apskatot, piemēram, apkures sistēmu vai jumtu, to saprastu tikpat labi. Protams, kā apsaimniekotāji zinām iedzīvotāju kontaktus, kas atvieglo sadarbību renovācijas laikā, taču citos projektos mēs tos nododam būvniekiem, jo bez tiem darbus veikt nav iespējams – dzīvokļos ir jāiekļūst, lai nomainītu komunikācijas, logus, veiktu apdari un lai sasniegtu rezultātu.” 

Visiem ir jāgrib māju renovēt 

“Mums ir svarīgi, lai visas puses būtu apmierinātas,” skaidro R. Gulbis. “Ja būvnieks ieņems pozīciju, ka ir galvenais objektā un viņam pats svarīgākais ir objektu renovēt, neņemot vērā reālo situāciju, vai arī, ja iedzīvotāji paliks pie sava – jūs būvējiet, bet es jūs iekšā nelaidīšu! – darbs uz priekšu nevirzīsies. Ikdienā ir dažādas situācijas: viens iedzīvotājs darbā, cits – ārzemēs, trešais vasarā aizbrauc uz laukiem. Bet visos šajos gadījumos ir jārod risinājums. Ir jābūt abpusējai sapratnei, visiem ir jāgrib māju atjaunot, un to var panākt tikai kopīgiem spēkiem. 

Ir arī citas problēmas – piemēram, ja ir aizbūvētas komunikācijas un pie tām nevaram brīvi piekļūt. Tieši tad, kad lūdzam kaut ko attaisīt, sākas lielākie iebildumi un protesti, taču projekts ir projekts – ja apkurei jāizveido divcauruļu sistēma, – tā ir jāveido. Mūsu pieredzē ir bijuši daži gadījumi, kad iedzīvotāji neļauj darīt to, kas jādara, un tad mēs sagatavojam aktu, kurā norādām, ka cilvēks pats uzņemas pilnu atbildību situācijas, ja notiek kāds plīsums utt., jo ar varu nevaram dzīvoklī ieiet un kaut ko lauzt. Lielākoties gan tad, kad situāciju izstāstām un izskaidrojam, 99% gadījumu iedzīvotāji mūsu risinājumiem piekrīt. Tā kā mēs esam apsaimniekotāji, mums ir vieglāk, – zinām šo ”garoziņu”, bet ir būvnieki, kas daudzdzīvokļu māju renovācijas projektos neiesaistās, jo uzskata, ka cīniņš ar cilvēkiem varētu būt pārāk smags un ietekmēt darbu norises gaitu.” 

Kāpēc pilna renovācija?

Tukumā ir renovētas nu jau daudzas mājas, taču lielā daļā šie projekti neparedzēja iekšējo komunikāciju nomaiņu, jo apsaimniekotājs tos bija mainījis laika gaitā, bet Šlokenbeka 6 (un arī renovējamajām mājām Jauntukumā) šīs komunikācijas ir nomainītas. R. Gulbis skaidro, ka komunikāciju nomaiņa protams, rada izmaksas, bet, īstenojot tikai siltināšanas projektu, ir skaidrs, ka vēl vienu projektu māja vairs neuzņemsies: “Otrkārt, un tas ir pats svarīgākais – agrāk tādu nosacījumu energoefektivitātes programmās nebija, bet šobrīd programma pieļauj iekļaut darbu sarakstā arī komunikāciju nomaiņu un kāpņu telpu remontu. Tātad uz projektu ir attiecinātas visas izmaksas, kas ļauj aizmirst par šiem darbiem vēl uz 30 vai 50 gadiem. 

Uzskatu, ka ir labi nosiltināt ēku, jo tā var samazināt kopējo siltuma patēriņu, bet tikpat svarīgi ir, lai katrs iedzīvotājs savā dzīvoklī varētu kontrolēt temperatūru tādā līmenī, kāda viņam ir nepieciešama – vienam pietiek ar 20 grādiem, bet citam vajag 24... 

Vēl bija svarīgi pāriet no viencauruļu apkures sistēmas, kurā visi ir saslēgti vienā ķēdē, un pirmie patērētāji sistēmas sākumā paņem vairāk siltuma, bet pēdējiem tiek tas, kas paliek pāri, uz divcauruļu, kur katrs radiators tiek ieslēgts atsevišķā atzarā un līdz ar to visi saņem vienādu siltuma daudzumu. Un tas arī ļauj ierīkot šo individuālo siltuma patēriņa uzskaiti katram radiatoram.” 

Siltināšanas darbi

R. Gulbis: ”Ēkai ierīkots elpojošs, 150 mm biezs akmens vates siltinājums – optimāls šādai ēkai. Mājai virs siltinājuma tika ierīkota apmestā fasāde, un, ja darbs veikts kvalitatīvi un pēc atbilstošas tehnoloģijas, turklāt arī atbilstošos laika apstākļos, tā kalpos desmit, 20 un arī 30 gadus. Tā, protams, ir jāuztur – vietās, kur netiek klāt saule, mikroorganismu ietekmē var parādīties nosēdumi, tāpēc pēc pieciem gadiem, iespējams, fasāde būs jāapstrādā vai jānomazgā. Protams, nevar pieļaut nesakārtotas notekas, kuru dēļ sienas var bojāt mitrums. 

Vēl siltināta bēniņu grīda – tam izmantota pūšamā akmens vate 350 mm biezumā. Laika gaitā šīs vates apjoms sēžoties samazinās līdz 10%, un projekts paredzēja, ka pēc nosēšanās tās biezumam jābūt 300 mm. Siltināti arī pagraba griesti un jumta pārsegums ar īpašām 100 mm biezām akmens vates lamelēm. Ēkai tika sakārtoti balkoni – metāla daļas tika apstrādātas pret koroziju un nokrāsotas, atjaunota arī balkonu virsma. Jā, balkoni ir kļuvuši šaurāki – siltinājuma dēļ, bet ar to ir jārēķinās. Tika nomainītas arī balkonu starpsienas, kas bija no azbesta un savu laiku nokalpojušas. Projektētājs bija paredzējis tās atjaunot, bet redzējām, ka tur nav ko atjaunot – uzlikām jaunas starpsienas, izgatavotas no šķiedrcementa paneļiem.” 

Jauns jumts

Ēkai uzlikts jauns jumta segums – bezazbesta šīferis. R. Gulbis skaidro, ka jau bijusi pieredze ar šādu jumta segumu. To var ērti izmantot ēku renovācijā, rēķinoties, ka laikā gaitā jumta konstrukcijās ir radušies iesēdumi, izlieces un lauzieni. “To, protams, cenšamies izlīdzināt, nomainot latojumu, bet ne vienmēr ar to ir pietiekami, tāpēc bezazbesta šīfera lokšņu izmēri ir tādi, kas to pieļauj. Turklāt «Šlokenbeka 6» bija betona un koka spāres – interesants hibrīdrisinājums, kam vajadzēja pielāgoties. Nomainījām latojumu un ierīkojām papildus spāres, jo starp betona spārēm bija pārāk lieli laidumi. Tika pārmūrēti skursteņi, kas apšūti ar metāla karkasu, un tiem uzliktas “cepures” – to pašu prasām arī citos projektos, jo metāla apšuvums pasargā skursteni no mitruma iekļūšanas, kas tālāk var sabojāt siltinājumu un augšējo stāvu dzīvokļus,” tā būvnieks. 

Vajadzīga ventilācija

Viena no problēmām siltinātajās mājās ir ventilācija. Šlokenbekas 9. ēkā no būvniecības brīža izveidotā ventilācija ir ierīkota tualetē, vannas istabā un virtuvē, un šie ventilācijas izvadi iziet uz jumtu. Tie renovācijas laikā tika iztīrīti. Taču, kā stāsta R. Gulbis, lai ventilācijas sistēma sekmīgi strādātu, tai nepieciešama gaisa pieplūde, un to nodrošina ar restītēm, kas ierīkotas katrā logā. Un tas nozīmē, ka gaiss ieplūst dzīvoklī no katras istabas un, pats galvenais, tas tiek iekustināts. R. Gulbis: ”Ja gaiss nekustas, necirkulē, tas nekliedē mitrumu, ko cilvēks rada elpojot, gatavojot ēdienu, mazgājoties. Un tad nu rodas pelējums.” 

Būvniecības izmaksas aug katru dienu

Runājot par izmaksu pieaugumu, R. Gulbis uzver, ka, salīdzinot ar laiku pirms gada, to pieaugums ir par 15-20%, un tas nozīmē, ka katru dienu, kurā iedzīvotāji nespēj izlemt par savas mājas renovāciju, viņi pazaudē laiku un naudu: “No 2018. gada strādājam šajā jomā, un no tiem laikiem ir mājas, kas tobrīd nepieņēma lēmumu, bet to gatavojas darīt tagad, kad renovācijas izmaksas ir pieaugušas divas vai pat trīs reizes. Turklāt ir vēl kāds jaunums, kas ir nācis līdz ar jauno programmu – projekta īstenotājam bija jāspēj rezervēt naudu, vēl nezinot iepirkuma rezultātu, un tas nozīmē, ka varēja arī netrāpīt. Šai mājai ar to problēmu nebija, bet ir mājas, kurām ir starpība, kas mērāma simtiem tūkstošos eiro...”   

 Siltums ietaupīts par 63,31%

“Šie renovācijas projekti nav vienkārši, tai skaitā dokumentācijas un atskaišu ziņā. Taču tas arī ir saprotams – ja reiz māja saņem Eiropas Savienības līdzfinansējumu – ap 40% no izmaksām, tad ir jārēķinās arī ar konkrētām prasībām un arī pārbaudēm, un arī birokrātija nekur nav pazudusi. 

Bija mērķis darbus sākt vasaras vidū, bet reāli tos sākām 17. septembrī, jo bija jārēķinās ar zināmu birokrātisko procesu, kas aizņēma daudz laika. 

Vaicāts, vai būvnieks un apsaimniekotājs ir apmierināts ar rezultātu, R. Gulbis atzīst, ka projektā iecerētais ir sasniegts: “Ir sasniegts arī tas uzdevums, kādu energoefektivitātes projektos izvirza «Altum» – «Šlokenbeka 6» siltumenerģijas patēriņš gadā pirms projekta realizācijas bija 248,00 kWh/m², bet pēc projekta realizācijas – 91,00 kWh/m², līdz ar to ietaupījums ir 63,31%! Un tas ir daudz lielāks nekā tika plānots projektu sākot – 145 kW/m². Tas ir reāls ieguvums iedzīvotājiem, jo ir samazinājusies maksa par apkuri.” 

Jāpiebilst, ka arī apkures maksa bija viens no mērķiem, kāpēc šo projektu īstenot un lai īpaši nejustu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifa pieaugumu, par ko SIA «Tukums siltums» informēja pagājušā gada jūnijā, un tobrīd solītais tarifa kāpums bija milzīgs – no 63,42 eiro uz 88,63 eiro par megavatstundu. Par laimi, tik liels tarifs netika apstiprināts, taču pieaugums būs – no 1. septembra par megavatu būs jāmaksā 68,53 eiro līdzšinējo 60,70 eiro vietā. 

Redzēsim, kā būs pēc pieciem gadiem

Tā, vaicāta, kā vērtē ēkas siltināšanas projektu un ieguvumus, saka mājas iedzīvotāja Valentīna Tapute: “Es biju par renovēšanu jau no paša sākuma, jo zināju, ka jumts mums ir ļoti sliktā stāvoklī. Reiz ar vīru kopā biju uzkāpusi augšā, un tas, ko ieraudzīju, bija šausmas, un mēs to arī lietus laikā ļoti izjutām. Lielās lietusgāzēs no jumta un skursteņiem kāpņu telpā tecēja ūdens – tur visu laiku likām bļodas. Pieliekamajā un virtuvē tāpēc arī bija mitrums, bet tagad droši varam taisīt dzīvoklī remontu. Par to, kā māja izskatās šodien, man ir prieks, tāpat kā par to, ka ir silts. Mums tiešām pēc siltināšanas palika daudz siltāk, bet pirms tam mazajā istabā bija tikai 14 grādu, un neko tur nevarējām izdarīt. Tagad mums ir iespēja siltumu regulēt, un to arī darām, un uzreiz jūtam arī ieguvumu – jāmaksā ir daudz mazāk. Pārējo redzēsim laika gaitā – parunāsim pēc pieciem gadiem. Tagad tikai jāmaksā – turpmākos 20 gadus. Ceru, ka tad, kad «Altum» piešķirs naudu, mums vairs nebūs jāmaksā tie lielie procenti un līdz ar to maksājums samazināsies.”

Par darbu liek – ”deviņi” 

Tā saka Ēriks Grandsberģis, biedrības «Šlokenbeka 6» valdes loceklis, kurš visā būvniecības laikā bija renovācijas darbos “iekšā” no rīta līdz vakaram: “Ja man būtu jāliek būvniekam atzīme par darbu, es liktu 9 pēc desmit ballu sistēmas. Strādāts ir labi, varbūt varēja mazliet ātrāk un šur tur tika pieļautas mazas kļūdiņas, un no sīkumiem jau savācās tādi sīkumi, par ko vajadzēja būvniekam norādīt, ka tas ir jāizdara. Un to būvsapulcēs ar uzņēmuma vadību, būvuzraugu un projektētāju pārrunājām. Var jau arī saprast, ka projektētājs gluži katrā vietā varbūt arī nav ielūkojies…

 Katru dienu sekoju līdzi darbiem, sasveicinājos ar cilvēkiem, palīdzēju, kad vajadzēja, un biju tas, kurš glabāja visas atslēgas no tiem dzīvokļiem, kuru saimnieki bija darbā. Bija jau rudens, kad darbi sākās, – ziemā nāca virsū, un nebija laika gaidīt, lai cilvēki varētu paši būt klāt visos darbos. Protams, bija jau mums arī diskusijas – piemēram, par kāpņu telpu krāsu. Par to, tie, kas varēja, balsoja telefonos, bet tos, kam tādu telefonu nebija, personīgi aptaujāju. Tieši tāpat tas bija, kad nācās lemt arī par mājas krāsu. Nolikām ārā pie mājas krāsu paraugus, un katram bija dota iespēja izteikties. Krāsas ir tādas, kāds abos gadījumos bija vairākuma balsojums. Protams, visi ar visu nekad nebūs apmierināti, bet tā tas ir visās mājās. Taču tas, ka esam spējuši par pārbūvi vienoties, jau ir sasniegums, jo šie dzīvokļi jau nekur nepaliks – nebūs mums, paliks bērniem, un mēs būsim par savu māju parūpējušies. 

Protams, vēl ir mums pašiem risināmi jautājumi – jāierīko velosipēdu stāvvietas pie kāpņu telpām, jo, kā redzam, mums ir bērni, un viņiem velosipēdi un skrejriteņi ir kaut kur jāliek. Nākotnē jādomā par apkārtnes sakārtošanu.”

Mums visiem jāmācās komunicēt

Inese Jurkāne, iedzīvotāju biedrības valdes locekle, stāsta, ka pats sākums bijis traks, tieši tas laiks, kad vajadzēja dibināt biedrību un kārtot papīrus: “Pēc tam jau, kad zinājām, ka varētu domāt par renovāciju, bija bažas, vai iedzīvotāji par to nobalsos. Bet viss aizgāja diezgan raiti, ieskaitot pašus būvdarbus. Tikai pašā noslēgumā visa ēkas nodošana un saskaņošana atkal prasīja laiku. Protams, renovācija lika mums pašiem mācīties savstarpēji komunicēt – runāt, ja ir kādas problēmas, ja kaut kas neapmierina, ja nestrādā utt. Nezinu, vai esam to iemācījušies, bet tam visam ir laiks – laika gaitā jau var arī kādas problēmas parādīties. Šajā ziņā mājai ir apdrošināšana, un ir apdrošinātas arī koplietošanas telpas, tā ka atbildību problēmu gadījumā varēsim prasīt gan no būvnieka, gan arī izmantot apdrošināšanu. 

Protams, ar renovāciju nekas nebeidzas – būs jārunā ar pašvaldību par lietus ūdeņu novadīšanu pagalmā, kas ir pašvaldības teritorija, jo, tā kā mūsu māja atrodas zemākajā vietā un gruntsūdens līmenis ir augsts, šie ūdeņi sakrājas pie mūsu mājas un tāpēc pagrabos ir mitrāks. Bet kopumā – labs darbs, kas izdarīts.”     

Agita Puķīte 

kaste

Šlokenbeka 6

* Būvniecības gads – 1971

* Renovācija – 2025. gada septembris  līdz 2026. gada jūnijs

* Platība – 2007,8 m²

* Dzīvokļu skaits – 27 

* Siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas – 248 kW/m² 

* Siltumenerģijas patēriņš pēc renovācijas – 91 kW/m² 

* Projekta kopējās izmaksas – 766 545,74 eiro

* ES granta apjoms (40%) – 305 229,82 eiro

* Kredīta pamatsumma vidēji dzīvoklim mēnesī – 102,32 eiro

* Visa kredīta procentu maksa dzīvoklim – 69,65 eiro

* Pēc tam, kad tiks saņemts ES grants, – procentu maksājums samazināsies