Novada domes sēdē Kur paliek mūsu nauda MAF

Turpinājums. Sākums 4. augusta laikrakstā 

Pirmais solis «Spārnu» pārbūvē 

Jau vēstīts, ka pārbūve dažu tuvāko gadu laikā plānota Zemgales vidusskolā, kā arī Lapmežciema pamatskolā, kur audzēkņu skaits ir stabils un gana liels, lai izplānotu atsevišķa ēdināšanas bloka izbūvi. Tāpat šajā novada domes sēdē pēc ilgām un arī mūsu laikrakstā vairākkārt aprakstītām diskusijām pieņēma lēmumu par skolas «Spārni» nolikuma maiņu, kas cita starpā nosaka, ka mācības notiek vairs tikai vienā adresē, proti, Raudas ielā 6, Tukumā (iepriekš – arī Lamiņos). Sēdē arī tika pieņemti pirmie lēmumi par nākotnes pārbūvi šajā skolā, kas paredz zemes vienību robežu pārkārtošanu, kur, kā esam vēstījuši iepriekš, taps piebūve. Domes sēdē deputāte Laura Kancāne gan atgādināja, ka, viņasprāt, līdz galam taču neesot nemaz izlēmuši – cels piebūvi vai varbūt meklēs skolai pilsētā citas telpas? Novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa iebilda, ka gala lēmums gan tomēr bijis un esot jau pat izstrādāta arī ieceres skice. Pats projekts, kam ir Eiropas fondu līdzfinansējums, varētu notikt jeb pabeigties līdz 2029. gada 31. decembrim.

Papildina plānus; pērk autobusus  

Ja ne gluži līdz būvniecībai vai projektēšanai, tad vismaz līdz oficiālai ailei pašvaldības attīstības plānos posmā līdz 2028. gadam ir tikušas arī vairākas citas ieceres, tostarp novada izglītības iestādēs plānotie darbi. To vidū, piemēram, sporta zāles būvniecība pie Zante pamatskolas, projekts Engures PII «Spārīte», kur iecerēti uzlabojumi ne tikai ēkai, bet arī apkārtējai teritorijai, Smārdes skolas pārejas pārbūve starp trim ēkām un trīs skolēnu autobusu iegāde. Par to pēdējo tika pieņemts arī atsevišķs lēmums jau šajā – jūlija – novada domes sēdē – pašvaldība plāno kopumā paplašināt savu autotransporta parku un plāno iepirkumu. 

Deputāts Renārs Stančiks vēlējās papildu informāciju par to, kāpēc šie autobusi nepieciešami. G. Važa skaidroja, ka, pirmkārt, tas saistīts ar skolēnu pārvadājumu maršrutu pārplānošanu – lielākās izmaiņas radušās, slēdzot jau minēto Lamiņu skolu un Cēres sākumskolu. Otrkārt, esošais transports esot nolietojies, remontdarbi – dārgi. Pēdējā metināšana vien izmaksājusi ap 20 000 eiro, – zināja stāstīt priekšsēdētājs.   

Kopumā iecerēts iegādāties piecas automašīnas un trīs 19-vietīgus autobusus. Iepriekš, atgādināja G. Važa, iepirkums sadaļā tieši par autobusiem noslēdzies bez rezultātiem, jo vēlējušies iegādāties vienu izmēros mazāku autobusu, kas nav izdevies. Bet tagad process ir noslēdzies un pašvaldība ir gatava aizņemties. Kopējās izmaksas šo transportvienību iegādei ir 468 360 eiro. Lielāko daļu vēl šajā gadā pašvaldība gatavojas aizņemties Valsts kasē.   

Kā būtu, ja būtu 

Iepriekš komiteju sēdēs lemts un arī ar jauno mācību gadu vistiešākajā viedā saistīts lēmums – par grozījumiem līdzšinējos noteikumos, kas regulē to, kā un kurām ģimenēm pašvaldība palīdz skolas vecuma bērnu ēdināšanā. Par galvenajām, lielākajām izmaiņām pastāstīja deputāte un izglītības jautājumiem veltītās komitejas vadītāja Dace Adiņa. 

Viņa skaidrojam, ka daži noteikumu grozījumi iekļauj sistēmā ārpus ģimenes aprūpē esošos bērnus, bet vārdu “daudzbērnu ģimene“ aizstāj ar to, ka jābūt «Goda ģimenes» kartei (tādu piešķir vecākiem, kas audzina vismaz trīs bērnu), tāpat atceļ punktus, kas pieprasa vecākiem uzrādīt dažādus dokumentus, izziņas, kurās iekļauta informācija, kas jau tāpat pašvaldībai ir pieejama. Deputāte uzsvēra, ka noteikumu grozījumiem būtiskas ietekmes uz pašvaldības budžetu neesot un arī iedzīvotāju iebildumi periodā, kamēr noteikumi pabija publiskajā apspriešanā, tā arī neesot saņemti. Tomēr domes sēdē tos vēl pavadīja dažādas diskusijas. Piemēram, L. Kancāne vēlējās precizēt jeb uzzināt kaut ko vairāk par piebildi noteikumos, kas nosaka, ka atvieglojumi skolēnu ēdināšana tiek piešķirti pašvaldības budžeta ietvaros. “Vai draud kāda krīze?” interesējās deputāte. Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša skaidroja, ka šāda piebilde esot iekļauta tāpēc, ka noteikumus parasti pieņem augustā, bet summa, cik daudz atbalstam paredzēts, tiešām var mainīties. G. Važa vēl piebilda, ka šāda atruna ir daudziem noteikumiem, jo īpaši, kur runa par pabalstiem, kas ir pašvaldības iniciatīva, nevis valsts noteikts pienākums. Taču, ja nu kas un ja nu pietrūkst naudas, skolēnu ēdināšana noteikti neesot tas pirmais, no kā atteikties.   

Savukārt deputāte Agnese Ritene vēlējās precizēt, vai var būt tā, ka daudzbērnu ģimenei tomēr šīs «Gida ģimenes» kartes nav, un vai tas neesot ilgs process, lai to nokārotu? Kā zināja stāstīt, piemēram, deputāts Sandis Čilipāns, šobrīd, īpaši, ja to dara elektroniski, tas ir pavisam ātrs process – pie kartes tiek teju vienas dienas laikā. Deputāti sprieda, ka diezin vai kāds to speciāli nekārto, jo atvieglojumi jau nav tikai ēdināšanai, bet, piemēram, arī sabiedriskajam transportam un citiem pakalpojumiem. Īsāk sakot, vecākiem tas jebkurā gadījumā ir izdevīgi.  

Iebildumi arvien ir, bet…

Ja ne gluži saistīts ar pašvaldības, tad iedzīvotāju plāniem gan, īpaši, ja paredzēta kāda būvniecība, ir Teritorijas plānojums. Šajā domes sēdē deputāti nobalsoja nu jau par 4. šī plāna redakcijas publiskās apspriešanas izsludināšanu. Kopumā ar to iecerēts tiks galā līdz novembra beigām, skaidroja priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers. Un būs trīs klātienes sapulces – 17. augustā Tukumā, 25. augustā – Lapmežciemā, 26. augustā – Engurē. 

G. Važa, līdzīgi kā iedzīvotāju sapulcē Engurē, skaidroja, ka lielu daļu iebildumu, piemēram, no Vides dienesta, esot ņēmuši vērā, tomēr ne visus. Diskusijās, tostarp ar Klimata un enerģētikas ministriju panākts, ka lielāko daļu būvniecības plānu ar retiem izņēmumiem piejūrā tomēr varēs īstenot. Pavisam no jauna ir tas, ka iespējuši palielināt vēja parku attālumu no apdzīvotām vietām. Ja iepriekš ļāva tikai likuma noteiktos 800 metrus, tad Tukuma novada plānošanas dokumentos tie atkal ir divi kilometri. “Cerams, ka pretestību nesaņemsim,” – piebilda G. Važa. Attālumu izvēlējušies šādu, jo tas sakrīt ar tā saukto “diskomforta nodokli“, ko maksā attīstītāji par šiem diviem kilometriem. Kā arī tas ļaušot ciematiem potenciāli attīstīties jeb paplašināties, – spriež priekšsēdētājs.